Par «Trampa vārdotāju» viņa lišķīgo publisko izteikumu par ASV prezidentu Donaldu Trampu viņa klātbūtnē dēļ iedēvētā NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes šīsnedēļas vizīti Vašingtonā Eiropas mediju komentētāji novērtējuši kā neizdevušos un tādu, kas ASV sabiedroto valstu līderiem liek pārdomāt, vai nemainīt līdzšinējo taktiku sarunās ar Baltā nama saimnieku.
Pats M. Rute, kurš uz sarunām ar D. Trampu ieradās Baltā nama rietumu spārnā pa sānu ieeju, pēc tam tās intervijā raksturoja kā «ļoti godīgu un ļoti atklātu diskusiju», taču tieši neatbildēja uz vairākkārt žurnālista uzdoto jautājumu, vai D. Tramps ir runājis par iespējamu ASV izstāšanos no Ziemeļatlantijas alianses.
Saruna notika aiz slēgtām durvīm. Pēc tās nebija preses brīfinga. Taču Eiropas mediji pauž viedokli, ka sarunas kopsavilkumu varētu raksturot pēc tās izdarītais D. Trampa ieraksts viņa sociālajā medijā Truth Social.
Lielajiem burtiem
Sīkāk nepaskaidrojot, D. Tramps tajā ierakstīja divus teikumus, izmantojot tikai lielos burtus: «NATO NEBIJA TUR, KAD MUMS VIŅUS VAJADZĒJA, UN VIŅI NEBŪS TUR, JA MUMS VIŅUS ATKAL VAJADZĒS. ATCERIETIES GRENLANDI, TO LIELO, VĀJI APSAIMNIEKOTO LEDUS GABALU!»
Kā atzīmē AFP, D. Tramps šādi vienkārši atkārtojis savu vilšanos, ka sabiedrotie nav viņu atbalstījuši karā pret Irānu, ko viņš kopā ar Izraēlu sāka bez konsultēšanās ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā.
Pirms tikšanās Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita mediju brīfingā apstiprināja, ka iespējama ASV izstāšanās no NATO ir «kaut kas, par ko prezidents ir spriedis un, es domāju, pēc pāris stundām apspriedīs ar ģenerālsekretāru Ruti», citēja Deutsche Welle.
Trešdienas tikšanās notika dienu pēc tam, kad D. Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna izsludina divu nedēļu ilgu uguns pārtraukšanu, kuras laikā plānotas sarunas par vienošanos kara izbeigšanai. Sešu nedēļu ilgā ASV un Izraēlas sāktā kara pret Irānu laikā D. Tramps vairākkārt asi kritizējis NATO, dēvējot organizāciju, kurā ASV ir ļoti nozīmīga loma, par «papīra tīģeri». Viņa dusmas un neapmierinātību izraisīja sabiedroto NATO atteikšanās militāri palīdzēt nodrošināt Hormuza šauruma atkalatvēršanu brīvai kuģošanai un atsevišķu Eiropas valstu noteiktie ierobežojumi militāro bāzu savā teritorijā izmantošanai triecieniem pa Irānu. D. Tramps īpaši kritizēja Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, kā arī Apvienotās Karalistes premjerministru Kīru Stārmeru, sakot, ka viņš jau nu nekādi nav Vinstons Čērčils un izsmejot britu aviācijas bāzeskuģus kā «rotaļlietas».
M. Rute, izvairoties tieši atbildēt uz CNN žurnālista Džeika Tepera jautājumu, vai D. Tramps runājis par iespējamu ASV izstāšanos no NATO, vien raksturoja tikšanās laikā pausto D. Trampa vilšanos sabiedrotajos: «Izsakoties skaidri, viņš ir absolūti vīlies daudzos sabiedrotajos NATO, un es varu saprast viņa viedokli. Tajā pašā laikā man bija iespēja norādīt uz faktu, ka lielākā daļa Eiropas valstu palīdzēja ar bāzēm, loģistiku, pārlidojumu atļaušanu, parādot, ka pilda apņemšanās. Šī bija ļoti godīga un ļoti atklāta diskusija. Bet arī diskusija starp diviem labiem draugiem.»
Krievija, Ķīna līksmo
«Kopš Trampa atgriešanās pie varas pērn NATO tiek pakļauta krīzei pēc krīzes. Visasāk tas izpaudās pēc viņa draudiem pārņemt Grenlandi. Pēdējos mēnešos viņš arī izsitis pamatu zem Ukrainas kājām tās karā pret Krieviju un draudējis neaizsargāt sabiedrotos, ja tie netērēs vairāk aizsardzībai. Krievija un Ķīna ar līksmību ir vērojušas, kā Tramps noniecina aliansi. M. Rute ir bijis centrālā figūra alianses centienos glaimot un mierināt ASV līderi, kuru viņš samitā pērn nosauca par tētiņu (daddy). Runājot par Irānu, M. Rute mēģināja lavierēt, sakot, ka ASV centieni degradēt Irānas militārās spējas ir aplausu vērti,» raksta AFP.
Tikmēr Associated Press atgādina, ka 2023. gadā ASV Kongresā pieņemtais likums neļauj ASV prezidentam izstāties no NATO bez parlamenta piekrišanas. Turklāt tolaik viens no likuma kvēlākajiem atbalstītājiem bija senators no Floridas štata, pašreizējais ASV valsts sekretārs Marko Rubio, ar kuru M. Rute arī tikās Vašingtonā šonedēļ.
Pirms M. Rutes tikšanās ar D. Trampu publiskotā paziņojumā republikāņu senators Mičs Makonels uzsvēra: «Pēc 11. septembra uzbrukumiem sabiedrotie NATO nosūtīja savus jaunos karavīrus cīnīties un mirt līdzās ASV pašas karavīriem Afganistānā un Irākā... ASV nesekmēsies stratēģiskajā sacensībā ar Ķīnu un tās ass partneriem Maskavā, Teherānā un Phenjanā, ja mēs patērēsim vairāk laika, lolojot aizvainojumu pret sabiedrotajiem, nevis vēršoties pret pretiniekiem, kas mūs apdraud.»