Jau astotajās parlamenta vēlēšanās pēdējo piecu gadu laikā, kas notiks svētdien, 19. aprīlī, aptaujas prognozē bijušā valsts prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotās alianses Progresīvā Bulgārija uzvaru. Uz cīņu pret valsts oligarhiem, mafiju un korupciju aicinošais bijušais iznīcinātājlidmašīnu MiG-29 pilots jau paspējis raisīt bažas daudzos proeiropeiski noskaņotajos valsts iedzīvotājos ar saviem izteikumiem, kuros kritizēta 1. janvārī notikusī Bulgārijas pievienošanās eirozonai, atbalsta sniegšana Ukrainai tās karā pret agresorvalsti, sankcijas pret Krieviju un koros izskanējuši aicinājumi atsākt naftas importu no Krievijas.
Tiesa, aptauju prognozētie ap 30% balsu varētu izrādīties nepietiekami, lai arī R. Radevs izveidotu stabilu valdības koalīciju, kas nozīmē, ka viņam var nākties apmierināties ar mazākumvaldības izveidi. Tāpēc, kā raksta Politico, pastāv lielas bažas, ka Eiropas Savienības (ES) nabadzīgākajā 6,7 miljonu iedzīvotāju valstī, kura kopš 2021. gada pieredzējusi septiņus premjerministrus (no tiem neviens nav aizvadījis pilnu termiņu amatā), politiskā nestabilitāte nemazināsies.
Trīs nišas
Svētdien notiekošajās Bulgārijas vienpalātas parlamenta – Nacionālās asamblejas – vēlēšanās par 240 mandātiem sacenšas kandidāti no 14 partiju un desmit koalīciju sarakstiem. Lai iekļūtu parlamentā, sarakstam ir jāiegūst vismaz 4% balsojušo atbalsts. Parlaments tiek ievēlēts uz četriem gadiem.
Bulgārijas ziņu portāls Novinite.com 15. aprīlī publicējis Analīzes un mārketinga centra (CAM) no 3. līdz 14. aprīlim veiktās aptaujas rezultātus, kuri rāda, ka ar 32,1% atbalstu līdere ir Progresīvā Bulgārija. Ar šādu atbalstu tā parlamentā iegūtu 90 mandātus, krietni apsteidzot otrajā vietā esošo centriski labējo, proeiropeisko, par pragmatiskajiem populistiem dēvēto partiju Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisko attīstību (GERB), kas aptaujā guvusi 19,4% atbalstu (55 mandāti). 12% (34 mandātus) aptauja prognozē liberāli centriskajai, proeiropeiskajai koalīcijai starp partijām Mēs turpinām izmaiņas un Demokrātiskā Bulgārija (PP-DB). 11,2% (31 mandātu) aptauja atvēl Kustībai par tiesību un brīvībām (DPS), ko atbalsta musulmaņu minoritātes, īpaši turki, kā arī čigāni.
7% (20 mandātus) aptauja prognozē galēji labējai ultranacionālistu partijai Vazraždane (Atdzimšana), kuru raksturo prokrieviska, pret NATO, ES, vakcināciju un LGBT vērsta retorika. Kā pēdējā 4% barjeru iekļūšanai parlamentā atbilstoši aptaujas datiem pārvar Bulgārijas Sociālistiskās partijas vadītā kreiso partiju alianse BSP – Apvienotie kreisie, kurai tiek prognozēti 4,2% (ap 10 mandātu).
Aptauja rāda arī bulgāru skepsi par to, ka šīs vēlēšanas novedīs pie stabilas valdības izveidošanas. Tam tic tikai 33,4% aptaujāto.
Neatkarīgā bulgāru ziņu aģentūra BGNES pauž viedokli ka pirms nedēļas nogales vēlēšanām Bulgārija stāv iekšējās un ārpolitikas krustcelēs, kur vēlētāju izvēli var ietekmēt arī Ungārijas vēlēšanu rezultātu šoka vilnis.
Raksturojot pašreizējo Bulgārijas politisko ainavu intervijā Nova TV, mediju eksperts, asociētais profesors Georgijs Lozanovs iezīmē trīs noteiktas ģeopolitiskās nišas. «Viena ir proeiropeiskā, prodemokrātiskā, pretēja tai ir Putina niša, un starp tām atrodas Orbāna tipa niša, kurā pārklājas Putina un Trampa intereses,» skaidro G. Lozanovs, nosaucot R. Radevu un viņa politisko projektu kā spilgtāko piemēru vidējai nišai. Jautājums esot, vai Ungārijas vēlēšanu rezultāti ietekmēs vidus nišu politiskajā spektrā: «Vai tie mainīs politiku šajā nišā, vai arī veicinās jauna Orbāna parādīšanos šeit, Bulgārijai pārņemot Ungārijas līdzšinējo lomu?»
Krievijas sentiments
Politologs Stoičo Stoičevs interpretē Ungārijas balsojumu kā paaudžu izmaiņu signālu, kurš vēlēšanās Bulgārijā varētu nākt par labu PPDB, jo citas proeiropeiskās partijas pārāk cieši vēlētāju apziņā saistās ar pēdējās desmitgades valdībām. Tajā pašā laikā viņš uzsver būtisku atšķirību starp abām valstīm. Bulgārijā esot saglabājies «Krievijas sentimenta rezervāts», kāds nav bijis redzams Ungārijā. Šī sabiedrības daļa varētu izrādīt atbalstu tieši R. Radeva politiskajam projektam.
Politiskie analītiķi intervijās Politico pauž viedokli – ja R. Radevam neizdosies izveidot valdību, viņa kā politiskā mesijas nimbs varētu ātri izgaist, jo nākamajās ārkārtas vēlēšanās viņam vairs nebūtu autsaidera auras. «Bulgārija šo modeli jau ir pieredzējusi: glābējs ierodas, izgāžas ar valdību un drīzumā zaudē jaunpienācēja priekšrocību, kas lika viņam justies neapturamam. Radevs labāk nekā citi zina, kas notiek, ja lidmašīna augstumā zaudē celtspēju,» brīdina Politico.