Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.
Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Latvijā 45% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši krāpnieku uzbrukumus, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto MVU aptauju.
Mūsdienu uzņēmējdarbībā personāla vadītāja loma būtiski pieaug, pārsniedzot tradicionālo darbinieku atlases un administratīvo pienākumu robežas. Starptautiski pētījumi liecina, ka personālvadība tiek arvien ciešāk sasaistīta ar stratēģisko vadību, palīdzot uzņēmumiem pielāgoties dinamiskajai biznesa videi un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tā, piemēram, starptautiski atzītas pētniecības un konsultāciju kompānijas “Gallup” izpēte rāda, ka uzņēmumi, kas iegulda savas personālvadības stratēģiskā attīstībā, ilgtermiņā uzrāda ievērojami augstāku produktivitāti un darbinieku apmierinātību. Proti, viens no pēdējo gadu pētījumiem atklāja, ka uzņēmumi ar augstu darbinieku iesaisti ir par 21% rentablāki un par 17% produktīvāki salīdzinājumā ar tiem, kur iesaiste ir zema. Turklāt šādi uzņēmumi novēro arī par 41% mazāku darbinieku prombūtnes līmeni. Šie dati uzsver personāla vadības nozīmi uzņēmuma stratēģiskajā attīstībā, apliecinot, ka labi pārvaldīta komanda ne tikai efektīvāk sasniedz mērķus, bet arī nodrošina stabilāku uzņēmuma darbību ilgtermiņā.
Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja COVID pandēmija. Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus kā veikt darbus attālināti un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu, kurš funkcionāli darbojās visā ES teritorijā.