Nevar prognozēt, kas būs noticis līdz šā raksta publicēšanas brīdim, bet tā tapšanas laikā, 9. jūlijā, vismaz Rīgā solītie zibeņi un pērkoni kā nenāk, tā nenāk, pat parasts lietiņš skopojas, kur nu vēl virpuļviesulis, kas sagrieztu debesi ar zemi un, kas zina, vēl Pārdaugavas uzvareklim pieķertos un aiznestu pa gaisu līdz Daugavai kā Lāčplēsis Melno… Tik ilgstošs karstums vasarā virs plus 30 grādiem pat ilgdzīvotājiem atmiņā nav saglabājies, taču negaisi gan nav likuši sevi gaidīt.
Par to, vai cilvēkmīlestība šajā gadsimtā būtu vairojusies, vēl zinātnieki strīdas, jo vecā labā cilvēku šķirošana nekur nav pazudusi, tikai tagad labās strādnieku šķiras un slikto kapitālistu vietā nākušas citas grupas. Pareizāk sakot, sliktie kapitālisti nav izzuduši, tikai apkarojamo loks sašaurinājies līdz baltajiem heteroseksuālajiem vīriešu dzimtes kapitālistiem, toties izzudušā proletariāta vietā gan nācies meklēt citus pazemotos un apvainotos. Meklējumi izrādījušies sekmīgi, un drīz vairs alfabēta burtu nepietiks visu apzīmēšanai, ja vien revolūcija neuzvarēs ātrāk un uzvarētāji nesāks karot savā starpā.
Mūsdienu ceļotājiem, kuru ērtības tagad ierobežojis Ķīnas vīruss, mierinājumam varam atgādināt, ar kādām grūtībām, šķērsojot robežas, bija jāsastopas senāk.
"Savu apaļo jubileju pavasarī Amanda Aizpuriete sagaidīja kā populārākā latviešu dzejniece…" – tā sākās saruna ar tobrīd 45 gadu slieksnim pārkāpušo dzejnieci 2001. gada 18. maija SestDienā. Tā gan bija tikai teikuma pirmā daļa, otra skanēja: "…vācu valodas zemēs", jo pēdējo piecu gadu laikā Aizpurietei latviski bija iznākusi viena dzejoļu grāmata – Pēdējā vasara –, kamēr vāciski divas: Die Untiefen des Verrats un mīlas dzejoļi Lass mir das Meer.
Dzīvais klasiķis; sen ir tajā dzīves posmā, kad vārds strādā viņa labā; un Amerikas Oskars filmai Saules nogurdinātie arīdzan – tā Krievijas aktieri un režisoru Ņikitu Mihalkovu 1996. gada 3. maija Dienā pieteica viņa intervētāji Dita Rietuma un Normunds Naumanis. Intervija notika Rīgā, kur Mihalkovs bija ieradies cita starpā arī noskatīties Sergeja Gazārova filmu Revidents, kurā pats tēloja gorodņičiju. Līdzās citiem talantiem Mihalkovu dzimtai ir arī talants vienmēr būt labās attiecībās ar varu. 1996. gadā, kad notika intervija, Mihalkovs bija Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina atbalstītājs, bet kopš Putina nākšanas pie varas kļuvis par dedzīgu putinistu.