Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Lielais sprādziens

Neatkarības atjaunošanas piecgadi Latvija nosvinēja ar blīkšķi – 1995. gada 4. maijā tika uzspridzināts Skrundas monstrs. Tiem, kas ir jaunāki par tiem laikiem, šo augstceltni, kas Liepājas braucēja acīm parādījās, no Rīgas puses tuvojoties Skrundai, vairs lemts redzēt tikai kinohronikās, bet neko daudz zaudējuši viņi nav – padomju vidēja darbības rādiusa kodolraķetes, ar kurām bija pilna Kurzeme (dzirdat, vaimanātāji par "NATO okupāciju"!), atradās pazemē un nebija apskatāmas, bet Skrundas monstrs arhitektoniskās ieceres un izpildījuma ziņā bija gan garlaicīgs, bet ne tuvu ne sliktāks objekts kā daudzas padomju laikā un arī vēlāk celtās privātmājas Latvijā, no kuru bezgaumības mūs laikam tiešām spētu atbrīvot tikai kodolsprādziens. Kā no Padomju armijas klātbūtni simbolizējošas celtnes no Skrundas lokatora bija jātiek vaļā, un nu šis brīdis bija pienācis.

4. maijs, 2020, 9:00

Sporta vēsture Dienā: Aprīlis

Bija Dienas vēsturē viens aprīlis, kad sports, konkrēti basketbols, izpelnījās ne tikai karstas diskusijas, bet pat komentāru avīzes pirmajā lapā.

25. aprīlis, 2020, 18:35

Vēsture Dienā: Karš Grīnvalda acīm

Nupat, 14. aprīlī, 70 gadu būtu palicis dramaturgam Dainim Grīnvaldam (1950–2013). Daudzi viņu atceras kā jauno autoru audzinātāju, bet vēl viens paliekošs Daiņa veikums bija sava tēva, Rīgas 8. Raiņa strādnieku jaunatnes vakara vidusskolas direktora, Jāņa Grīnvalda (1897–1981) kara laika dienasgrāmatu izdošana grāmatā 2002. gadā: Dainis Grīnvalds. Kā es redzēju tās lietas. Mana tēva Jāņa Grīnvalda dienasgrāmata. 1940–1945.

25. aprīlis, 2020, 7:30

Vēsture Dienā: Vīrusi un sievusi

Padomju laikā publiski jokot nedrīkstēja kurš katrs. Šīs ir vienas no tiesībām, kas atgriezās reizē ar neatkarības atjaunošanu. Viens no humora demokratizācijas veicinātājiem bija kopā ar Dienu no 1995. gada veidotais konkurss Supertopsis. 2000. gada 1. aprīlī par godu Supertopša piecu gadu jubilejai Diena pat izdeva speciālu pielikumu – Supertopša Diena.

11. aprīlis, 2020, 12:30

Uz mauzoleja 1. aprīlī

Laiki, kad bijām imūnāki pret humordeficīta vīrusu.

4. aprīlis, 2020, 7:22

Vēsture Dienā: Visuma griba

Izmantojot jauko copy-paste metodi, pirmo teikumu no 1995. gada 23. marta raksta pārkopēju visu, mainot tikai datumu, proti, gadu: "Šogad aprit 40 gadu, kopš sapulcējās latvju alternatīvās mūzikas pamatlicēji – Dzeltenie pastnieki." Minētais 1995. gada Daigas Mazvērsītes "speciāli Dienai" tapušais raksts tātad bija veltīts grupas 15 gadu jubilejai. Savukārt sikspārnis, ar kuru fonā raksts tika ilustrēts, daudz vairāk piestāvētu ne jau Pastniekiem, bet viņu šāgada – četrdesmitajai – jubilejai, kas norit uz koronavīrusa pandēmijas fona.

28. marts, 2020, 7:30

Dzīres krīzes laikā

Šķirstot vecas Dienas, redzam, ka banku sabrukuma nelaime 1995. gada pavasarī nenāca brēkdama, lai gan tagad, kad esam bruņoti ar pēczināšanām, redzam, ka dažas pazīmes par to liecināja. 1995. gada 2. marta Dienā pat bija liels brīdinošs Anitas Smoļenskas raksts Latvijas bankas sašķobījušās.

22. marts, 2020, 12:00

Vēsture Dienā: Puķu ziedu laiki

Ja nu ir kāds iemesls, kura dēļ latviešiem vajadzētu 8. martu ja ne svinēt, tad vismaz pieminēt, tad tas ir saistīts ar pateicību par šā datuma doto sākotnējā kapitāla uzkrāšanas iespēju. Krištopans, Šķēle un daudzi citi uzņēmēji savu turību ir vairojuši ne jau ar kontrabandas koordinēšanu vai likumu rakstīšanu sev par labu 90. gados, nē, viņu materiālais fundaments tapa sūrā darbā okupētās tēvzemes siltumnīcās, lai 8. martā ar tulpēm, rozēm un neļķēm pārplūdinātu vai visu Padomju Savienību. 1995. gadā puķaudzētāju ziedu laiki vēl bija tuvā piemiņā, un 1995. gada 4. marta SestDiena uz tiem atskatījās ar vairākiem rakstiem.

14. marts, 2020, 7:15

Vēsture Dienā: Koblenz? Paroc!

Lielais Tēvijas Valodas karš bija 1995. gada 18. februāra SestDienas lielā tēma. Šodien nelatviski nosaukumi mūs sen vairs neuztrauc, šodien daudzi jauni latviešu cilvēki savu emociju izteikšanai meklē pēc angļu vārda. Šī parādība, protams, nav jauna, kārkluvācietība fiksēta latviešu literatūrā jau XIX gs., savukārt kārklukrievību papilnam atklausījāmies padomju okupācijas piecdesmitgadē.

8. marts, 2020, 12:00

Vēsture Dienā: Reiz bija plūdi...

Lai gan esmu gatavs derēt, ka tuvāko triju gadu laikā mēs vēl piedzīvosim īstu ziemu, tāpēc nevajag steigties no skolu programmām svītrot sniegavīru celšanas mācību (lai gan izglītības nepārtrauktās reformas Latvijā nupat uzņēmušas tādu vilkmi, ka cīnīties ar tām būtu svarīgāk nekā ar globālo sasilšanu), šoziem zemledus makšķerēšanas cienītājiem, atskaitot tos uz jebkurām pārmaiņām dabā superātri reaģējošos, no kuriem daži jau pamanījušies ielūzt un noslīkt, nāksies vien likt atpakaļ šķūnī ledusurbjus, vergas un copes kastes, sabāzt atpakaļ vībotnēs vībotņu kāpurus un ļaut, lai nenoķertie asari līdz nākamajam ledum izaug par īstiem milzeņiem – tādiem, kuri pieķērušies gatavi makšķerniekam ne vien ziemas mazmakšķerīti no rokas, bet arī sirdi no krūtīm izraut.

29. februāris, 2020, 7:30

Vēsture Dienā: Ziloņus nesastapa

Pieļauju, ka vēl joprojām lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Dienvidāfrikā nav bijuši, tomēr pašlaik šī tālā valsts ir daudzu uzmanības centrā, dažubrīd diskusiju asumam uzviļņojot gandrīz līdz nepieciešamībai pieteikt Dienvidāfrikai karu un Dānijai arī pie viena.

22. februāris, 2020, 15:53

Vēsture Dienā: Katastrofa stacijā

Latvijas dzelzceļa reformēšanai Šlesers piedāvā noputējušu plānu – vēstīja miegaina ziņa 2005. gada 2. februāra Dienas pirmās lapas apakšā. Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka dienu vēlāk dzelzceļš kļūs par pašu galveno un diemžēl traģisku ziņu? Trīsdesmit gados smagākā vilcienu sadursme, turklāt Rīgas pasažieru stacijā – te sadūrās pasažieru vilciens Lielvārde–Rīga ar dīzeļvilcienu Maskava–Rīga, kurš devās uz depo. Dienas reportieri bija klāt notikuma vietā faktiski tūlīt pēc ziņas saņemšanas.

15. februāris, 2020, 8:00