Ziemas neesamība gandrīz droši nozīmē arī lielu plūdu izpalikšanu.
Kopš Daugava kalta granītā, rīdziniekiem plūdi no tās puses vairs nedraud, tāpēc viņi bija iecienījuši pavasaros braukt tur, kur plūdi vai pali ir, un priecāties par dabas varenību ar mierīgu sirdi, apzinoties, ka pašu mājas neapplūdīs, un uzdodot visādus jautājumus tiem, kas savas mājas iecēluši plūdu zonā.
Pirms 25 gadiem februāra beigās arī bija plūdi. Kamēr bankas strauji izsīka, Daugavā un Ogres upē ūdens tikai cēlās. "20. februāra naktī Ogres lejtecē izveidojās ledus sablīvējums un ūdens pārplūda pāri aizsargvalnim. Plūdos Ogrē cieš ap 30 māju," – vēstīja 1995. gada 21. februāra Diena. Cietušas bija arī mašīnas, tai skaitā Ogres rajona policijas nodaļas mašīna, kas, naktī braucot pa applūdušo Brīvības ielu, noslīdēja no ceļa, nogrima kādas mājas dārzā un dienā tika celta ārā no ūdens, sagādājot priecīgus mirkļus Ogres puikām. "Svētdienas naktī Ogrē Peldu, Pāles, Brīvības, Līču ielas privātmāju iedzīvotājus pamodināja skaļi krācieni un šņācieni," rakstīja Agita Bērziņa. "Ledus sablīvējuma dēļ Ogres lejtecē kādu kilometru no ietekas Daugavā stipri cēlās ūdens līmenis. Īsā laikā pārplūstot pār aizsargvalni, kas atrodas augšpus gājēju tilta, ūdens līmenis šajā teritorijā sasniedza gandrīz piecus metrus. Iedzīvotāji glābušies kā nu kurš – cits peldus, cits laivā." "Ja laikus nebūtu pamodušies, netiktu ārā. Straume gāza no kājām. Es ar spēku atrāvu durvis un uzreiz biju līdz kreklam ūdenī. Nebija laika domāt par mantu glābšanu," stāstīja kādas mājas saimnieks. Kādas citas applūdušas mājas iedzīvotājs mēģinājis glābties gumijas laivā, bet, izsitot logu, stikli laivu sadūruši, nācies vien sasniegt "sauszemi" brišus.
Pēc plūdu ziņojuma saņemšanas pāris stundu laikā tika evakuēti 12 cilvēki, galvenokārt bērni un pensionāri. Kam mājai bija otrais stāvs, tie pārcēlās uz dzīvi tur, jo applūdis lielākoties bija māju pirmais stāvs. "Suns, kas bija piesiets ķēdē, izglābās tāpēc, ka uzkāpa uz peldoša ledus gabala. Tika glābti arī citi mājdzīvnieki, piemēram, cūkas. Nosalis, trīcošām ķepiņām, pavisam bezpalīdzīgs izskatījās bebrs. Ūdenim ceļoties, applūdusi ala, un viņš zaudējis mājvietu.
Ogres upes kreisā krasta iedzīvotāji stāstīja, ka nelaimes sākušās līdz ar Rīgas HES darbību – līdz tam plūdi viņus neesot traucējuši. Tagad ūdens gar māju pamatiem vairāk vai mazāk skalojoties katru gadu, turklāt ledus Ogrē parasti ejot divreiz gadā. "Ko nu var gribēt, te jau tādas pašas ačgārnības kā Sibīrijā, kur savulaik upes gribēja pagriezt atpakaļ," teica kādas mājas saimnieks un piebilda, ka pirms tam lielākie plūdi Ogrē bijuši 1979. gadā."
1995. gada 24. februāra Dienā plūdos cietušo Justoviču ģimenes māju inspicēja Anija Pelūde. "Cauri dubļu lāmai, par kādu pēc divu dienu ilgās mirkšanas palu ūdenī pārvērties pagalms, saliktas laipas. Pagalma vidū atstutēts šīfera gabals. Tikai no sāniem var redzēt, ka apakšā guļ suns. Kā dubļu murskulis. Noslīcis. Mājā istabas vidū vēl no rīta gulēja milzīgi ledus gabali, bet ledusskapi straume bija ienesusi istabā no koridora." Saimnieks stāstīja, kā paši izglābušies: "Ūdens izspieda stiklu un gāzās iekšā kā lavīna. Tas jau bija līdz ceļiem, kad izdevās durvis atspiest ar kāju. Var teikt, ka izpeldējām. Divas minūtes vēlāk mēs būtu noslīkuši." Ogrē tobrīd emocijas sita augstu vilni. Pirmkārt, cilvēki netika brīdināti par plūdu iespējamību. Otrkārt, trūka informācijas par palīdzības iespējām. Treškārt, valstī nav darboties spējīgas civilās aizsardzības sistēmas. Ogres vadība toreiz cerēja, ka pēc šiem plūdiem sistēmā tiks izdarītas izmaiņas. Tomēr 2013. gadā Ogre piedzīvoja vēl postošākus plūdus, kuru seku novēršana izmaksāja 4,4 miljonus eiro, un 2014. gadā arī. Tātad ogrēniešiem globālā sasilšana nāk tikai par labu.
sabūvē palienēs un brīnās