Dažādu cēloņu izraisītas alerģijas nepatīkamo simptomu – deguna tecēšanas, acu asarošanas un graušanas, kā arī nātrenes gadījumā zāles numur viens ir antihistamīni. Kas tie ir, kad un kā lietojami, kā un ar ko zāles mijiedarbojas un kādi var būt blakusefekti, stāsta sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.
Šā gada oktobrī ārvalstu zāļu ražotāji cenu pieaugumu deklarējuši 53 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati. Tikmēr cenas samazinājums deklarēts vien 16 zālēm. Cenu pieaugums šiem medikamentiem svārstās no 1,04% līdz pat 91,76%.
Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) Ārvalstu investoru komiteja informējusi ministru prezidenti Eviku Siliņu par nolūku vērsties Eiropas Komisijā, jo Latvija, pieņemot jauno zāļu uzcenojuma modeli, var būt pārkāpusi starptautiskās saistības.
Par spīti tam, ka publiskajā telpā veselības ministrs Hosams Abu Meri apgalvo, ka līdz šā gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, joprojām jautājums par visaptverošo zāļu valsts rezervju izveidi, kas aptvertu arī hroniskos pacientus, ir iestrēdzis Veselības ministrijā (VM) un progress ir nepiedodami lēns. Tādēļ Latvijas zāļu ražotāju asociācija (LZR) oficiālā vēstulē aicina VM skaidrot nākamos valsts zāļu rezervju fonda izveides soļus, termiņus un kopējo darbības mehānismu, nodrošinot medikamentu pieejamību visiem pacientiem ārkārtas situācijās un starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumos, nevis tikai slimnīcām, kur rezervēm ir jābūt nodrošinātām jau kopš 2020.gada.
Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās. Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm. Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.
9,6 miljoni eiro – tā ir
summa, ko pagājušajā gadā
76 farmācijas kompānijas
Latvijā Veselības inspekcijai
deklarējušas kā savus tēriņus,
lai apmaksātu dažādas ārstu
un citu veselības aprūpes
speciālistu un to organizāciju
rīkotos pasākumus, seminārus, konferences un mācības.
Veselības ministra Hosama Abu Meri virzītā zāļu tirgus reforma, kas vakar, 16.jūlijā, neskatoties uz dažādu veselības aprūpes nozaru un pacientu organizāciju plašajiem iebildumiem un priekšlikumiem, apstiprināta valdībā, Latvijas tirgū vēl vairāk nostiprinās ārvalstu farmācijas kompāniju ietekmi un palielinās Latvijas atkarību no zāļu importa un starptautisko farmācijas gigantu labvēlības. Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) pauž nožēlu, ka viena ministra politiskie ultimāti un solījumi valdībā novērtēti augstāk, nekā visu Latvijas iedzīvotāju un pacientu vajadzības.
“No tā, kur tu dzīvo, nedrīkstētu būt atkarīgs, vai tu dzīvo vai mirsti,” pagājušajā gadā teica ES veselības komisāre Stella Kirjakidesa. Tomēr miljoniem eiropiešu nav pieejamas kādas zāles, kas glābj vai paildzina mūžu citās Eiropas valstīs. Izmeklēšanā atklājās, ka sešās ES valstīs trūkst katrs ceturtais no 32 analizētajiem svarīgajiem medikamentiem.
