Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 2. maijs
Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

Anna Strapcāne

Izmisums ievelk pinekļos(22)

Uz Vāciju Sofija neaizbrauca. Lai gan sabiedrība meitenei saziedoja nepieciešamos līdzekļus, starp bērna vecākiem un labdarības organizāciju Snowflake Children izcēlās konflikts, kas joprojām nav atrisināts, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Obligātā veselības apdrošināšana bez aprisēm, bet prioritāte(36)

Topošās Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā ierakstīts: "Izstrādāsim obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru." Tas nav nekas jauns, un par to jau runā vairākus gadus. Tagad, ierindojot šo uzdevumu prioritāšu skaitā, paveras lielāka cerība, ka kaut kas lietas labā arī tiks darīts. Tomēr konkrētības joprojām nav, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Izmisums ievelk pinekļos

Uz Vāciju Sofija neaizbrauca. Lai gan sabiedrība meitenei saziedoja nepieciešamos līdzekļus, starp bērna vecākiem un labdarības organizāciju Snowflake Children izcēlās konflikts, kas joprojām nav atrisināts. Ar Bērnu slimnīcas fonda (BSF) atbalstu Sofija palīdzību tagad saņems Polijā, turklāt par operāciju maksās valsts.

Stipras, ne sadrumstalotas augstskolas(9)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pirms pāris gadiem aicināja augstskolas sakārtot savas studiju programmas, lai tās nepārklātos un atbilstu darba tirgum. Šis process joprojām turpinās. Daļa augstākās izglītības iestāžu ar to jau tikušas galā, toties citām vēl darbs priekšā. Tikko par plāniem paziņojusi Latvijas Universitāte (LU), bet arī tas būs vairāku gadu process, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Stipras, ne sadrumstalotas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pirms pāris gadiem aicināja augstskolas sakārtot savas studiju programmas, lai tās nepārklātos un atbilstu darba tirgum. Šis process joprojām turpinās. Daļa augstākās izglītības iestāžu ar to jau tikušas galā, toties citām vēl darbs priekšā. Tikko par plāniem paziņojusi Latvijas Universitāte (LU), bet arī tas būs vairāku gadu process.

FOTO: Jelgavas ledus skulptūru festivālā uzvaras laurus plūc lietuvieši

Spītējot tam, ka termometra stabiņš turas virs nulle atzīmes, Jelgavā piektdienas vakarā tika atklāts Ledus skulptūru festivāls, kurš notiek jau astoņpadsmito reizi. Šī gada tēma - Pasaules brīnumi. Ledus mākslas darbus veidojuši 32 profesionāli tēlnieki no desmit valstīm. Kā informēja festivāla rīkotāji, šogad konkursā uzvaras laurus gan individuālajā, gan komandu vērtējumā plūca Lietuvas mākslinieki.

Naudu sargāja, tagad prasīs(35)

"Man nevajadzēs 100 dienu, lai ieskrietos," Dienai saka pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kurš nākamajā valdībā uzņemsies labklājības ministra amata pienākumus. Viņam nozare nav sveša. Turklāt gan pats, gan nozares pārstāvji kā plusu uzsver finanšu jomas pārzināšanu. Šaubas ir par Reira spēju sadarboties, uzklausīt visus viedokļus. Diemžēl vecā slava iet līdzi. Turklāt tagad no naudas sargātāja jākļūst par naudas prasītāju, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Naudu sargāja, tagad prasīs

«Man nevajadzēs 100 dienu, lai ieskrietos,» Dienai saka pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kurš nākamajā valdībā uzņemsies labklājības ministra amata pienākumus. Viņam nozare nav sveša. Turklāt gan pats, gan nozares pārstāvji kā plusu uzsver finanšu jomas pārzināšanu. Šaubas ir par J. Reira spēju sadarboties, uzklausīt visus viedokļus. Diemžēl vecā slava iet līdzi. Turklāt tagad no naudas sargātāja jākļūst par naudas prasītāju.

Cilvēktiesību pārkāpumu virkne veselības aprūpes sistēmā(54)

Veselības aprūpes sistēmā problēmu un cilvēktiesību pārkāpumu ir tik daudz, ka pēc tiesībsarga Jura Jansona publicētā pētījuma pat ir grūti tos visus aprakstīt. Jau pašā pamatā nepareizi ir izprasts Satversmē rakstītais, un reālā situācija neatbilst arī Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Runājot par kvotu sistēmu, tiesībsargs ir īpaši skarbs, sakot, ka valsts drīz tiks novesta "līdz kliņķim".

Nav pārliecības par vēlmi reformēt nozari

Pēc bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vārdiem, Kārlis Šadurskis, ieņemot izglītības ministra amatu, otrreiz kāpj vienā un tajā pašā upē. Toreiz tas nav bijis veiksmīgi un nebūs arī tagad, uzskata R. Ķīlis. Lai gan arī daudzu citu nozares pārstāvju vārdos ir nelielas šaubas, tomēr ir pietiekami daudz plusu, kas viņa darbību varētu izvērst par nelielu, bet veiksmes stāstu. Tas esot profesionālisms un liels atbalsts partijā. Tagad daudzi gaida, vai ar to pietiks, lai veiktu nepieciešamās reformas un situāciju uzlabotu ne tikai vispārējās izglītības jomā.

Vieni iegūs, citi tāpat zaudēs(1)

Salīdzinot ar pagājušo gadu, visās pašvaldībās šogad pieaugs līdzfinansējuma apjoms par bērniem, kuri mācās privātajos dārziņos, jo viņiem trūkst vietu pašvaldības bērnudārzā. Par to liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotie dati. Ja iepriekš tie bija vidēji 154 eiro, tad tagad pēc veiktajiem pārrēķiniem pieaugums ir vidēji par 28 eiro.

Pēc izelpas noteiks kuņģa vēzi(12)

Iespējams, tāpēc, ka kuņģa vēzis savā ziņā ir kluss un simptomi ir nespecifiski, Latvijā šo audzēju nereti atklāj trešajā vai ceturtajā stadijā. Turklāt šādu pacientu mums ir krietni vairāk nekā Austrijā. Stāstā gan ir arī pozitīvā puse - zinātnieki patlaban strādā pie pētījumiem, lai pēc izelpas vien varētu atklāt ļaundabīgo audzēju.

Pēc izelpas noteiks kuņģa vēzi

Iespējams, tāpēc, ka kuņģa vēzis savā ziņā ir kluss un simptomi ir nespecifiski, Latvijā šo audzēju nereti atklāj trešajā vai ceturtajā stadijā. Turklāt šādu pacientu mums ir krietni vairāk nekā Austrijā. Stāstā gan ir arī pozitīvā puse - zinātnieki patlaban strādā pie pētījumiem, lai pēc izelpas vien varētu atklāt ļaundabīgo audzēju.

Tehniskā apskate - cilvēkam, nevis mašīnai(16)

Situācija, ka ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz dažādiem izmeklējumiem jāgaida pat mēnešiem, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir populāras kompleksās veselības pārbaudes jeb Check-up programmas, ko galvenokārt piedāvā privātās klīnikas. Nenoliedzami tā ir biznesa niša, un tiem, kuri ir maksātspējīgi un visus nepieciešamos izmeklējumus vēlas veikt pāris dienās, tā ir laba iespēja.

Ziemā par sevi atgādina psoriāze

«Bija jau agrā bērnībā, bet pazuda. Vidusskolā bija paliels saasinājums, bet tikai ziemas periodā, tad uz labu laiku pazuda pavisam. Līdz pirms pusotra gada atgriezās vel nebijušos apmēros. Bija ziema, un tāpēc domāju, ka, nākot vasarai, pāries. Nu jau otrais gads, kā nepāriet. Psiholoģiski ļoti grūti ar to sadzīvot.

Drošības spilvens - dūmu detektors(24)

Analizējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamajās ēkās, redzams, ka vairāk nekā puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no apdegumiem, bet nosmakuši dūmos, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Drošības spilvens visiem

Analizējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamajās ēkās, redzams, ka vairāk nekā puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no apdegumiem, bet nosmakuši dūmos. Pēc dienesta pārstāves Viktorijas Gribustes teiktā, pērn kopumā ugunsgrēkos bojā gājuši 90 cilvēki, bet šogad dzīvību zaudējuši 17, tajā skaitā trīs bērni. Tajā pašā laikā ugunsdzēsēju pieredze liecina, ka ievērojamu ugunsgrēkos bojā gājušo skaita samazinājumu var panākt, dzīvojamo sektoru aprīkojot ar detektoriem, kas savlaicīgi ar skaņas signālu cilvēkus brīdina par sadūmojumu.

Ar operāciju zāli Baltijas mērogā(1)

Ieguvēji būs ne tik daudz mediķi, cik pacienti - Dienai uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) personāls, izrādot tikko atklāto Operāciju bloku. Tas nu esot kļuvis par Baltijā lielāko operatīvās ķirurģijas centru. Ar atklāšanas lentes griešanu gan nekas nebeidzas, jo uz remonta laiku jau slēgta galvenā slimnīcas ieeja, kur izbūvē ambulatoro centru. Savukārt palātas un gaiteņi vēl savu kārtu tikai gaida. Par plāniem runāt ilgtermiņā visas Latvijas mērogā gan grūti, jo noteicošais ir finansējums.

Tagad operbloks, pēc tam palātas

Ieguvēji būs ne tik daudz mediķi, cik pacienti - Dienai uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) personāls, izrādot tikko atklāto Operāciju bloku. Tas nu esot kļuvis par Baltijā lielāko operatīvās ķirurģijas centru. Ar atklāšanas lentes griešanu gan nekas nebeidzas, jo uz remonta laiku jau slēgta galvenā slimnīcas ieeja, kur izbūvē ambulatoro centru. Savukārt palātas un gaiteņi vēl savu kārtu tikai gaida. Par plāniem runāt ilgtermiņā visas Latvijas mērogā gan grūti, jo noteicošais ir finansējums.

Izglītības plānotājs Grigorjevs: Sentiments jāliek malā(36)

Igors Grigorjevs šobrīd nodarbojas ar izglītības plānošanu un ir izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieks, bet darbu turpina arī skolā, mācot ekonomiku, un ir bijis viens no jaunākajiem skolas direktoriem Latvijā. Izglītības sistēmā viņš nonāca tikai pirms septiņiem gadiem caur programmu Iespējamā misija. Darbs «iekšienē» gan nav mainījis viņa cerīgo skatījumu – tas vienīgi kļuvis reālistiskāks. 

Slimnīcām asinis dod, bet to krājumi ļoti mazi

Valsts asinsdonoru centrs (VADC) pagaidām ir atcēlis ierobežojumus slimnīcām izsniegt 0 rēzus negatīvo un A rēzus pozitīvo asinsgrupu asinis, bet tas nenozīmē, ka situācija ir stabila. Asins krājumi vēl aizvien nav pietiekami, un cilvēki ir mudināti asinis ziedot aktīvāk.

Par onkoloģijas pacientiem beidzot iestāsies arī deputāti

Nozare savu viedokli jau ir izteikusi - pērn Onkoloģiskā modrības gada laikā uz priekšu pavirzījies nav gandrīz nekas, veikts vienīgi sava veida kosmētiskais remonts. Tagad beidzot gatavi iesaistīties ir arī deputāti - šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā plānots dibināt onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupu. Kā skaidro apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība), ir skaidrs, ka onkoloģijai arī turpmāk ir jābūt prioritātei, un Saeimai jāiestājas par šo pacientu tiesībām.

Ārvalstu studenti ceļ studiju kvalitāti(8)

Patlaban Latvijā mācās vairāk nekā 6000 ārvalstu studentu, galvenokārt no Vācijas un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, taču ar to nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir šo skaitu dubultot. Viens no iemesliem – tas liek augstskolām sasparoties un celt studiju kvalitāti. Turklāt tas ir nozīmīgs ekonomiskais pienesums.

Slimnīcās gultas aizpilda gripas slimnieki

Šoziem no gripas jau miris pirmais pacients. Lai gan tas nenozīmē, ka Latvijā sākusies gripas epidēmija, to speciālisti prognozē pavisam drīz - janvāra vidū vai beigās. Un jau patlaban cilvēki bieži slimo ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām.

Miris šosezon pirmais gripas pacients(16)

Šoziem no gripas miris pirmais pacients, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa dati par pagājušo nedēļu. Mirušajam bija hroniskas saslimšanas un viņš nebija vakcinējies.

Ar ūdeni, barankām un sieru var nepietikt, lai strādātu(31)

Iedomājoties skolu kafejnīcas, kas darbojas līdztekus ēdnīcai, prātā nāk bērnu pastieptās rokas ar monētu kaudzīti, lai starpbrīžos nopirktu našķus - šokolādi, konfektes, magoņu un šokolādes bulciņas. Taču tas ir viens no iemesliem, kāpēc daļa skolēnu neēd pilnvērtīgas pusdienas. Paveroties kafejnīcu plauktos tagad, vietām būs vienīgi ūdens un kāds baranku maisiņš.

Miljoni, lai jaunieši izdarītu izvēli

Šogad, kā arī turpmākos pāris gadus plānots ieguldīt aptuveni piecus miljonus eiro, lai Latvijā sakārtotu karjeras izglītību skolās. Pašlaik to izglītības iestāžu skaits, kurās šādi speciālisti strādā kaut nelielu slodzi, nav pat simts. Līdz ar to ir risks, ka nesamazināsies to jauniešu skaits, kuri ne mācās, ne strādā, kā arī nepieaugs skolēnu interese par valstij svarīgām nozarēm. Līdz šim lielā mērā viss bijis atkarīgs no izglītības iestādes vadības izpratnes.