Šobrīd, vēl esot ministra amata kandidāts, K. Šadurskis Dienai stāsta, ka grib būt izglītības un zinātnes ministrs, jo tā ir joma, kuru viņš profesionāli pārzina. Lēmuma pieņemšanā palīdzējis arī fakts, ka topošās valdības deklarācijā izglītība minēta kā viena no galvenajām prioritātēm. Tas liecina, ka varētu arī sagaidīt tās pārmaiņas, kas tik ļoti vēlamas gan izglītības kvalitātē, gan augstākās izglītības finansējumā un zinātnes attīstībā. Malā nepaliktu arī sporta nozare. K. Šadurskis redz, ka viņam būs iespēja šajā jomā kaut ko izdarīt: «Ja tu jūti, ka vari, un, ja tu jūti, ka ir atbalsts un izdosies, nu tad jādara!»
Ceļ netīkamas lietas
Vērtējot K. Šadurska piemērotību amatam, Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Aija Melle pauž neizpratni, kāpēc viņš, kurš ir viens no vadošajiem partijas Vienotība politiķiem, iepriekš nav atbalstījis Izglītības un zinātnes ministriju un arī pašreizējo ministri Mārīti Seili tajās reformās, ko viņa mēģināja īstenot. Tagad tās pašas reformas un darbs pie pedagogu darba samaksas modeļa jāturpina, bet ir grūti prognozēt, kā tas notiks un no kuras vietas jaunais ministrs sāks. No otras puses, viņam būtu jābūt skaidram redzējumam, ja viņš pats vēlas šos pienākumus uzņemties, Dienai atzīmē A. Melle. Jautājot topošajam ministram, kāpēc no Vienotības un viņa puses iepriekš nav bijis atbalsta M. Seilei, viņš atzīmē, ka nav izveidojusies laba sadarbība. Vairākās sarunās viņš norādījis uz problēmām jaunajā pedagogu darba samaksas modelī, taču sarunas beigušās bez rezultāta. «Nav iespējams vadīt mašīnu no aizmugures sēdekļa,» saka K. Šadurskis. M. Seilei bijušas pietiekami daudz labu ideju, bet «viņa nekad nemeklēja kontaktu ar partiju,» atzīmē topošais ministrs.
A. Melle līdztekus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prezidentei Ingai Vanagai norāda arī uz K. Šadurska izteikumiem pedagogu brīdinājuma streika laikā. Publiskajā telpā viņa attieksme bijusi demagoģiska un ciniska, bieži vien nesaprotama. Savukārt tagad satraucoši ir tas, ka izskan frāze, ka nekādu reformu no viņa puses nebūs.
I. Vanaga Dienai gan atzīmē, ka K. Šadurskis visvairāk atbilst arodbiedrības izvirzītajām prasībām. Tomēr tas, kāda izveidosies sadarbība, būs atkarīgs no darbiem. Līdz šim publiski paustais viedoklis saskan ar arodbiedrības uzskatiem. Viņš pedagogu darba samaksas modeli sola sakārtot trīs mēnešos, norādot, ka šī reforma ir aizkavējusies un iestrēgusi nepiedodami ilgi. Tagad arodbiedrība no viņa sagaida konstruktīvu dialogu un atklātas sarunas. Trīs mēnešu termiņš esot izpildāms. Arī attiecībā uz zinātni un augstāko izglītību viešamas cerības, lai gan streika laikā viņš bildis, ka ir likumi, kurus neviens nepilda un nepildīs. Tagad jāpanāk sapratne, ka finansējums šīm jomām jārod.
Cerīgs ir arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, piebilstot, ka K. Šadurskis ir augsti stāvoša persona Vienotībā. Pluss ir arī darbs Budžeta komisijas vadībā, kas varētu viņam dot ietekmi finanšu līdzekļu mobilizēšanai vienā vai otrā virzienā. Izaicinājums gan būs nekoncentrēt gandrīz visu uzmanību tikai uz vispārējo izglītību un tās problēmām. Par citām jomām aizmirst nedrīkst.
Lieki cilvēkus nemocīs
Par K. Šadurski pilnīgi droši kā izglītības un zinātnes ministru varēs runāt tikai pēc 11. februāra, kad Saeima plāno apstiprināt jauno valdību. Tādā gadījumā tā viņam būs otrā reize šajā amatā. Ministrs viņš ir bijis no 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam. Pats viņš Dienai stāsta, ka pēdējā pamanāmā reforma izglītības jomā arī ir bijusi tajā laikā veiktās izmaiņas attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmām. Pēc tam bijuši daudz un dažādi reformatori, bet reformas bez finansiāla seguma ir tukša cilvēku mocīšana un reformēšana reformēšanas dēļ nav vajadzīga. Nepieciešams nav arī bezgalīgs dialogs - jāatrod labākais risinājums un tad tas jārealizē.
K. Šadurska minētā reforma arī galvenokārt ir tā, ko atceras nozares pārstāvji. Citus darbus nosaukt grūti. Vairākus lietas gan min bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība). K. Šadurskis sācis strādāt pie skolu tīkla sakārtošanas, viņa laikā iezīmētas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā. I. Druviete min arī krievu skolu reformu, prognozējot, ka beidzot darba kārtībā atkal nopietni tiks skatīts jautājums par latviešu valodas stiprināšanu skolās, kas pēdējā pusotra gada laikā bija pilnībā atstāts novārtā.
Toreizējās reformas gaita gan vieš bažas daļā pedagogu, jo, pēc viņu atmiņas, ministrs izturējies tā, it kā protestu vispār nebūtu bijis. Līdz ar to arī tagad liekas, ka nekādi iebildumi netiks ņemti vērā. K. Šadurskis Dienai gan uzsver, ka bez dialoga ar visām iesaistītajām pusēm nav iespējams realizēt neko. Viņš gan negarantē, ka vienmēr viedokļi sakritīs, bet tad jāuzvar loģiskajiem argumentiem. Aizvakar viņš runājis arī LIZDA vadītāju I. Vanagu - viens otra viedokli sapratuši, bet nevarētu apgalvot, ka abi domā identiski.