''Globālā situācija profesionālo jomu ietekmējusi tā, ka darba tiešām ir daudz un ir daudz dažādu negaidītu situāciju. Arī farmācijas nozarē viss kļuvis neparedzams, ir grūti prognozēt uz priekšu – viss tik ātri mainās,'' apliecina a/s Kalceks, kas ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Baltijas valstīs, biznesa attīstības direktors Jere Tapani Niemi.
Vienkārši ar kādu parunāt par dzīvi – arī šis ir viens no Covid-19 laika noslēgtās dzīves pārbaudījumiem, kad sabiedriskākam cilvēkam sociālo kontaktu un ārpus mājas gūtu emocionālo iespaidu trūkums atņem dzīvesprieku.
"Es gribētu dzīvot gleznā, tā kādreiz, dzīvojot Minhenē, pie sevis prātoju, sapņoju. Tagad – pa kuru logu vien paskatos, man visapkārt ir glezna," teic grafiķe Inese Vegnere.
Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji 3–4 bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. 1994. gadā šis rādītājs bija pat pieci vai astoņi. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap vienu vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Skandināviem šādus rādītājus izdodas sasniegt, pateicoties tam, ka šajās valstīs tiek īstenotas ilgtermiņa profilakses programmas, kuras tiek pārraudzītas un izvērtētas, stāsta Egita Senakola, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asociētā profesore.
"Primāri zobu veselības stāvokli nosaka ģenētika. Un, jo sliktāka ģenētika, jo vairāk jāiegulda profilaksē," norāda Jūrmalas zobārstniecības klīnikas R&D stomatoloģe Silvija Pudāne. Ar viņu sarunājamies par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret zobu veselību, izplatītākie stereotipi, biežākās stomatoloģiskās saslimšanas un nepieciešamā profilakse zobu kopšanā.
"Latvijas jauniešiem noteikti iesaku paceļot, uzkrāt sevī piedzīvojumus un pieredzi, jo tā nav tikai pieredze noteiktā amatā. Tie ir arī kontakti, jaunas pazīšanās un tad tu atgriezies mājās ar iekšēju drošības sajūtu: tur – citur – bez tevis arī viss ir kārtībā. Te nav slikti, vienkārši jāiet ar galvu augšā un jādara. Ja ir pieredze, iekšējā miera sajūta, tad arī viss saslēdzas," saka Liepājas uzņēmuma SIA Divi Naži līdzīpašnieks, viņš arī pavārs, miesnieks Elviss Sproģis.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatori Agnesi Berģi tiekamies platformā Zoom. Pandēmija ir ietekmējusi arī viņas darba gaitas, ierobežojot tiešo saskarsmi ar kolēģiem un arī tiem, kuri atgriezušies Latvijā, bet taujā pēc padoma un koordinatori gribētu satikt klātienē. Koordinatore atzīst, ka Covid-19 ietekmējis daudzu cilvēku plānus attiecībā uz dzīves vietas maiņu, taču interese par reemigrāciju nav mitējusies. Citkārt tieši šīs pārmaiņas pasaulē atgādina, cik labi būt mājās.
''Lai kur tu būtu, esi tur viss,'' tāds ir mediķes Kristīnes Rosickas dzīves moto. Šoruden Latvijas Ārstu biedrība jau desmito reizi pasniedza Gada balvas medicīnā, un Ināras Laizānes ārstu prakses ārsta palīdze Kristīne Rosicka no Vangažiem saņēma apbalvojumu Gada ārsta palīgs 2019. Pacienti un kolēģi izceļ Kristīnes empātiju un degsmi, pienākuma apziņu un mīlestību pret savu darbu. Daudzi pacienti, kuri izvirzījuši Kristīni balvas saņemšanai, atzīst, ka bez viņas nebūtu atguvuši veselību un dzīvesprieku.
"Man bija svarīgi izvēlēties tādu profesiju, kur es nekad neapstājos, kur nav garlaicīgi. Lai katrs projekts, kur strādāšu, būtu arvien kvalitatīvāks, labāks. Tagad man ir jāskatās plašākā mērogā, gluži kā no putna lidojuma, nevis domājot par vienu individuālu pasūtītāju, bet par Valmieras iedzīvotājiem kopumā," saka Valmieras Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja, pilsētas galvenā arhitekte Zanda Lapsa. Anglijā viņa ar ģimeni pavadīja desmit gadu, studējot un veidojot arhitektes karjeru.
Taksometra vadītājs Ritvars Salms ar savu auto uz interviju atbrauc saposies uniformā ar baltu kreklu un kaklasaiti. Iekāpjot taksometrā un virspusēji paraugoties autovadītāja virzienā, var nepamanīt, ka Ritvars ir 1. grupas invalīds un viņa auto ir pielāgots cilvēkam ar īpašām vajadzībām. Klienti arī neuzzina, ka auto bagāžniekā atrodas šoferīša ratiņkrēsls. Grūti, tomēr vīrietis spēj līdz tiem aizkļūt, lai pārsēstos no autovadītāja krēsla uz ratiņiem. Šis ir ceturtais mēnesis Ritvara jaunajā darbā kopbraukšanas platformā Bolt, kas prasījis pārvarēt daudz šķēršļu, birokrātijas un "neiespējamu misiju" un sagaidīt darba devēja pretimnākšanu, lai cilvēks darbspējīgā vecumā, bet ar invaliditāti sāktu algota darbinieka gaitas.
Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) ir galvenais valsts atbalsta sniedzējs darba jautājumos – gan darba devējiem, gan darba meklētājiem. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, NVA uzsāka aktīvu darbu Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā EURES, sniedzot informatīvu un praktisku atbalstu par darba un dzīves apstākļiem ES un Eiropas Ekonomikas zonā. 15 gadu laikā EURES Latvijā snieguši teju 200 tūkstošus konsultāciju, organizējuši vairāk nekā 300 reemigrācijas iniciatīvām veltītus pasākumus, kā arī veidojuši ciešu sadarbību ar diasporu, Latvijas Republikas vēstniecību un saistīto institūciju pārstāvjiem.
"Mans darbs ir daudzpusīgs ne tikai informatīvā ziņā, bet arī profesionālā un praktiskā nozīmē. Tas ir administratīvs un noteikti - arī ļoti emocionāls un personīgs darbs," atzīst Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza. Šajā amatā viņa ir kopš 2018. gada marta, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un plānošanas reģioni sāka īstenot projektu Reģionālais reemigrācijas koordinators.
Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, un vislabāk tas jūtas, kad tiek fiziski nodarbināts. Taču attālinātais darbs Covid-19 pandēmijas apstākļos daudzus no mums ''iespiedis'' krēslos un dīvānos, ļaujot krietnu diennakts aktīvā laika daļu pavadīt pie viedierīcēm. Mazinājušies sociālie kontakti, sabiedriskās aktivitātes, un daudziem izpaliek pat ierastais ceļš uz darbu un no tā, kas tomēr ļāva papildus kustēties.
Pēc ilgiem gadiem Latvijas dzimšanas dienas svētkus 18. novembrī Raimonds Šņepsts pavadīja savā zemē. Desmit pēdējos gadus viņš ir bijis ārzemēs – strādājis par privātpersonu miesassargu Monako, savam klientam un viņa ģimenes locekļiem sekojot līdzi pa daudzām Eiropas vietām. Šogad Raimonds atgriezās Latvijā, savos dzimtajos Preiļos, un īsā laikā īstenoja izlolotu sapni – pilsētā atklāja savu boksa klubu Boxclub 13th Round.
"Tagad zinu, ka šī ir mana pareizā izvēle. Trīs mēnešu laikā ne mirkli nav gribējies atgriezties civilajā dzīvē, un, protams, esmu gatavs aizstāvēt Latviju," apliecina Nacionālo bruņoto spēku kareivis Ervīns Mozulis. Trīsdesmit viena gada vecumā viņš piepildījis savu sapni – izvēlējies veidot militāro karjeru, atgriezies Latvijā un šoruden Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažu militārajā bāzē svinīgā ceremonijā nodevis karavīra zvērestu.
Ar Preiļu uzņēmuma SS Anri vadītāju Andi Šmukstu tiekamies vēl nesen aizaugušā, tagad attīrītā teritorijā pilsētas nomalē, kur garāžās stāvējuši veci krāmi. Daļa telpu ir atjaunotas – šeit ir uzņēmuma remontdarbnīcas. Pēc 13 gadu prombūtnes Anglijā, atgriezies Latvijā, Andis kopā ar savu kolēģi nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas remontu un tirdzniecību, speciālpasūtījumiem un piegādi no Eiropas valstīm. Darba viņam Latgalē netrūkst.
Pie Zemītes sākumskolas pils pagalmā šoruden vēl novembra sākumā krāšņi zied rožudārzs. 2000. gada 1. septembrī, klātesot Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Zemītes pamatskola savu darbu uzsāka 1848. gadā celtajā un togad atjaunotajā Zemītes pilī. Līdz tam tuvējās apkārtnes bērni mācījās gadsimtu ilgi kalpojušajā pagastmājā. Vija Šulce šajā skolā nostrādājusi 47 gadus, no kuriem 20 gadu bijusi skolas direktore.
Pirms diviem gadiem, atgriežoties Latvijā no Norvēģijas, Lilita Kivleniece Preiļu slimnīcas telpās atvēra mazu skaistumkopšanas kabinetu. Ar laiku viņai pievienojās brāļa meita Iluta. "Bet pienāca šis trakais Covid-19 laiks - bija jāatsāj iekārtotās telpas un vēl manas mammas un Ilutas vecmammas aiziešana no šīs pasaules... Tas mūs pārsteidza pilnīgi nesagatavotas. Bet nekas cits neatlika, kā turpināt un neapstāties. Tā vienā naktī radās doma izveidot kaut ko lielu un skaistu," par šī gada notikumiem savā dzīvē stāsta Lilita Kivleniece. 14. oktobris viņai bija svētku diena - Preiļos kopā ar kolēģēm Lilita atvēra Skaistuma studiju. "Skaistumkopšanā esmu nostrādājusi daudzus gadus, gan te, Latvijā, gan Oslo. Pieredze bija un es sapratu, ka mēs to varēsim!"
"Kam vēl ir tik forša darba vieta! Kad apnīk strādāt ar linu, paņemu vilnu, un tā es te sēžu, adu vai tamborēju – dārzā saulītē kājas sacēlusi, citreiz jūrā iemērkusi," teic tekstilmāksliniece Līga Baumane. Pēc desmit Vācijā pavadītiem gadiem viņa atgriezusies Kurzemē, Pāvilostas pusē – Strantes ciemā, lai atgūtu sajūtu, ka ir savā vietā, starp savējiem, un darītu to, ko mīl. Pāvilostā Līga izveidojusi savu uzņēmumu Didamm – viņa darina lina izstrādājumus ar paštamborētām mežģīnēm un veido kolekcijas gan mājai, gan dārzam un pludmalei. "Te apvienojas nostalģiska atsauce uz tradicionālajiem rokdarbiem ar mūsdienīgu redzējumu," saka māksliniece.
"Te gaiss ir tīrāks, attālumi māzāki un veikalos pārdevējas laipnākas – to ar sievu sapratām tagad, dzīvojot Liepājā, un aizbraucot uz Rīgu tikai kā tūristi. Bet man pārcelšanās uz Liepāju bija arī emocionāls lēmums. Redzēju, ka Liepāja attīstās, mainās uz pozitīvo pusi, bet es šajā procesā nepiedalos. Gribējās atvest un uzdāvināt Liepājai kaut ko jaunu," saka Kristaps Fridrihsons, Liepājas burgernīcas Street Burgers vadītājs. Pēc ārzemēs iegūtas pieredzes liepājnieks atgriezies Latvijā, Rīgā, bet tad no galvaspilsētas ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi dzimtajā Liepājā. Divreiz reemigrējis, kā smej pats Kristaps.
"Mana ceļa virziens varbūt nav pietiekami taisns, bet man pašam ir interesanti, kā tas viss savienojas. Dzīve vienmēr atrod veidu, kā turpināties. Manas pamatvērtības ir saglabājušās, tās vienmēr ir bijušas – kā cilvēkus padarīt tuvākus, kā vienam otru izprast un kaut ko jaunu parādīt," par savas karjeras virzību spriež Mārtiņš Baumanis. Septembra sākumā viņš sācis darbu kā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs un turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.
''Mūsdienās netiek ņemts vērā, kā cilvēks dzīvoja 200 tūkstošus gadu, tikai pēdējos gados sāk rasties zinātniska izpratne par evolūciju. Tā sniedz zinātniski pamatotākas atbildes par cilvēka uzbūvi un veselību, pamazām palīdzot atklāt arī ilgdzīvošanas noslēpumus,'' atzīst ārsts, uzņēmuma SilvExpo valdes loceklis un ilgdzīvošanas pētnieks Uģis Klētnieks.
“Šīs neaprakstāmi skaistās vietas dēļ tikai te arī vēlos palikt un dzīvot. Te viss izveidots pašu rokām. Ap māju kādreiz viss bija vienos kokos – pagalmu iztīrījām, celmus izplēsām. Šī vieta ir īpaša,” uzsver Ainārs Ozols. Mēs esam Gulbenes novada Lejasciema pagasta Majanos – vietā, kur saimniekojuši Aināra senči. Ainārs ilgus gadus strādājis Dānijā, lai par sapelnītajiem līdzekļiem varētu atjaunot dzimtas mājas un izveidot mājražošanas uzņēmumu Ozoli, kur pēc vecmāmiņas receptēm cep gardu maizi.
Darbdienā ap pusdienas laiku Ventspils tirgus placī rosība pamazām rimst. Īpaši aktīva tirdzniecība te norit piektdienās un sestdienās, bet noteiktos datumos norisinās gadatirgi un dažādi pasākumi – nupat septembrī tikuši svinēti Vīna svētki, bet 10. oktobrī gaidāms Ķirbju šovs.
“Es vēlos katru stāstu izstāstīt tā, ka, aplūkojot fotogrāfijas, varat sajust un izbaudīt mirkli vēlreiz. Kopā ar iemīlētiem cilvēkiem pavadīts laiks ir kaut kāda maģija, kas mani piepilda ar kaislību, enerģiju un radošumu,“ savā mājaslapā www.mazjanis.com sevi piesaka kāzu fotogrāfs Ainārs Mazjānis. Pirms pieciem gadiem viņš ar ģimeni no Lielbritānijas atgriezās dzimtajos Talsos, bet fotogrāfa karjeru sāka veidot jau Londonā.