"Islande ir mierīga zeme. Ar drošu un mierīgu, ekoloģiski tīru vidi, bet mums gribējās dinamiskāku dzīvi," saka Zane Joņina. Viņa ar ģimeni – vīru Sergeju un dēliņu Dominiku – mājās Latvijā atgriezās šī gada martā. Islandē viņi pavadīja četrus gadus.
''Dzīve nav barjerskrējiens. Dzīve ir maratons.'' Šāds uzraksts rotā vienu no krekliņiem, ar kuru skrien jūrmalnieks Indulis Jansons. Vēl pirms dažām nedēļām viņš piedalījies 10 kilometru skrējienā Kuldīgā un cenšas neizlaist nevienu no organizētajām skriešanas sacīkstēm. Tiesa, maratonus viņš vairs neskrien, skrien pusmaratonus. Kā pats smej – galvenais esot noskriet distanci tā, lai sejas izteiksme finālā nebūtu galīgi skāba.
''Vienīgais, kā man pietrūkst, tā ir norvēģu valoda. Kad kaut kur to dzirdu, manām ausīm tā skan kā mūzika,'' atzīstas Zane Babre. Pirms gada Babru ģimene – Zane, viņas dzīvesbiedrs Artis un bērni Agnese un Adrians – no Norvēģijas pārcēlušies uz dzīvi Skrundā. Latvijā viņi ar pilnu jaudu ceļ saulītē savu sietspiedes darbnīcu TingPrint, darbojas Kuldīgas Biznesa inkubatorā un attīsta radošus projektus, sadarbojoties ar latviešu māksliniecēm Latvijā un citviet Eiropā, atbalstot brīvprātīgos.
Jana un Guntars Hartmaņi ar dēlu Robertu Latvijā no Norvēģijas atgriezās tieši pirms gada augustā. Viņi iekārtojušies Priekulē, kur iegādājās jau 15 gadus pastāvējušo viesu namu Āboli un turpina darboties viesmīlības nozarē. Puika gadu mācījies Priekules vidusskolā, tomēr pēc Norvēģijas pieredzes ģimenē nav spējuši pielāgoties te valdošajām izglītības sistēmas tradīcijām. Taču Guntars ir apņēmības pilns: “No Latvijas prom vairs nebraukšu.”
Galvenie labas veselības priekšnoteikumi ir kustība, emocionālais līdzsvars, svaigs gaiss un sabalansēts uzturs. Vasara ir labākais laiks, lai spēcinātu organismu un stiprinātu tā dabiskās aizsargspējas. Euroaptieka farmaceite Zane Melberga dalās ar pieciem padomiem – ko darīt vasarā, lai stiprinātu imunitāti, pirms sākusies vīrusu sezona.
Vecāka gadagājuma cilvēki biežāk nekā citas vecuma grupas izvēlas Latvijas ražotāju produkciju – priekšroku pašmāju ražotai pārtikai pēdējā gada laikā devuši 33% iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 75 gadiem, liecina jaunākā nozares apskata Maxima mazumtirdzniecības kompass pētījuma rezultāti.
"Tiem, kurus esmu uzrunājusi, aicinājusi un sagatavojusi piedāvājumus, un kuri ir atgriezušies Latgalē, esmu kļuvusi par tādu kā krustmāti. Lielākajai daļai klājas klabi un esmu gandarīta par to," apliecina Astrīda Leščinska, reģionālā koordinatore reemigrācijas veicināšanai Latgalē.
Litas Lukšas dārzā grieztās lilijas manā vāzē smaržoja divas nedēļas! Viņas bioloģiskajā pļavā plūktā asinszāle un sirds mātere jau sažāvēta tējai. Un vēl tas margrietiņu pušķis! Te, Degoles pagasta Dainās, vasaras vidū ir brīnišķīgi! Lita un viņas dzīvesbiedrs Leons te arī pavada vasaras – dzīvojot angļu tipa dzīvojamā vagoniņā, kopjot dārzu un ejot pirtiņā. Lita ceļ galdā kafiju ar rupjmaizi un medu – Leona uzraudzībā ir 20 bišu saimes. Bet pārējā laikā viņi ir sabiedriski aktīvi cilvēki, darbojas Tukuma Pensionāru biedrībā, kur Lita ir šīs organizācijas vadītāja.
Speciālistu rekomendētais ūdens patēriņa daudzums pieaugušam cilvēkam ir vidēji divi litri ūdens dienā. Daļu nepieciešamā ūdens daudzuma mēs uzņemam ar pārtiku, tomēr galvenais šķidruma avots ir dzeramais ūdens. Vieni to pasmeļas no akas, citi garšīgam ūdenim speciāli brauc pakaļ uz kādu zināmu avotiņu. Taču lielākā daļa dzeramo ūdeni lietošanai uzturā iegūst no ūdensvada vai to pērk veikalā. Kādu ūdeni dzert ikdienā, un kā orientēties plašajā dzeramo ūdeņu un minerālūdeņu klāstā?
Naujene ir Daugavpils novada lielākais pagasts – atrodas tikai 20 kilometru attālumā no lielās pilsētas, Daugavas labajā krastā. Te viss sakopts un kluss pat daudzstāvu dzīvojamo māju rajonā. Pagalmos rūpīgi nopļauta zāle, zied vasaras vidus puķes. Pieaugušie ir darbos, bērni paši meklē sev izklaides. Un, ja rūpīgi vaktē notiekošo aiz dzīvokļa logiem, par notikumu var kļūt jebkāda darbība. Šoreiz tā būs Vinetas Gailītes izveidotās jurtas uzsliešana. Bet mazajiem tas nav pirmreizējs notikums – viņi jau ir tiktāl ietrenējušies, ka paši zina, kas jādara.
80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz īpašumu un uzkrājumu, lai varētu izdzīvot pensijas vecumā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā.
Inesei Elizabetei Johansenai patīk iedvesmot un motivēt. "Nav nedz laimīgo, nedz nelaimīgo zemju – viss ir relatīvs un subjektīvs. Atkarīgs no cilvēka, no laika, vietas un daudzu faktoru kombinācijas," uzskata Inese. No Norvēģijas, kur pavadījusi septiņus gadus, Latvijā viņa atgriezusies pērn martā. Pa šo laiku nomainījusi profesiju – pašlaik Inese ir sertificēts holistiskais koučs un strādā pie savas prakses un koučinga biznesa izveides.
Atbalstot vietējos uzņēmumus, ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, mēs atbalstām valsti jeb, citiem vārdiem sakot, rūpējamies arī par sevi un savu labklājību. Tā sociālajā vietnē Facebook.com, aicinot ikvienu iesaistīties sadarbības spēlē Es iesaku Latviju, vēstīja atpūtas vietas Brāļtīrumi interneta vietnes veidotāji Normunds un Romēna Namnieki.
"Seniori kā sociāli aktīva, sevi uzturēt spējīga un veselīga vecākā paaudze ir resurss, kurš ir nozīmīgs ģimenēm, dažādām kopienām un Latvijas sabiedrībai kopumā," uzsver Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova.
"Cilvēkam, kas grib kaut ko darīt, šeit vienmēr ir iespējas," uzskata Aivis Sveilis. Latvijā ar ģimeni viņš atgriezies pērn novembrī un nodibinājis uzņēmumu – SIA SA Autoserviss, ko attīsta kā savu zīmolu Perfection.86. Lai gan pats novērojis, ka Liepājā konkurence starp autoservisa pakalpojumu sniedzējiem ir ievērojama, Aivi Sveili tā nebiedē. "Ir jāmēģina darīt ko savu, lai izceltos," tā Aivis. Pēc divpadsmit Īrijā pavadītiem gadiem viņš saskata Latvijā savas dzīves perspektīvu.
Sākoties karstajam laikam un pat tveicei, vitāli svarīgs pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai ir ikdienā uzņemtā ūdens daudzums. Zaudējot tikai 1–2% organisma šķidruma, iespējama organisma dehidratācija jeb atūdeņošanās, cilvēka organismam radot nelabvēlīgas sekas, norāda Euroaptieka farmaceite Zane Melberga.
Uz Saldus novada Novadnieku pagasta Vakrēm ceļš ved gar Sātiņu skolu. Tad jānogriežas uz Cieceres pusi, kur vējainā uzkalnē, upes un vairāku strautu ieskautas, jaunu veidolu iegūst Vakru mājas. Ceļam vienā pusē plešas kārklu stādījumi, otrā – iekopts saimniecības dārzs. Mājai uzlikts jauns jumts un pabeigta ārējā apdare. Pagalmā bērniem tik plaša smilškaste, ka mazie te varētu ierīkot savu vikingu karaļvalsti. Sētiņā kašājas trīs inkubatora izperētas vistiņas – īstas vikingu vistas –, bet vēl tām jāpaaugas.
Pērn Cēsis bija pirmā pilsēta Latvijā, kura, sadarbojoties ar biedrību Zaļā brīvība īstenoja bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Tīri.Labi. Projekta mērķis bija aktualizēt bezatkritumu dzīvesveidu un izglītot gan Cēsu iedzīvotājus kopumā, gan tieši uzņēmējus par šāda dzīvesveida pamatprincipiem, lai veicinātu atbildīgāku patēriņu un samazinātu radīto atkritumu daudzumu.
Ar Baibu Bārdu tiekamies maija nogalē Cēsīs, pilsētas centrā – Rīgas ielā. Veikali durvis jau vēruši, bet siltā pēcpusdiena tā vien vilina iegriezties, pasēdēt kādā kafejnīcā... Mazliet jāpaciešas, jūnija sākumā vērsimies vaļā, saka Baiba – viņa ir autentiskas itāļu mājas virtuves kafejnīcas (Trattoria Caffetteria Italiana) Bekko saimniece.
Maija sākumā, ievērojot ārkārtas situācijā noteiktos ierobežojumus, Daugavpils ielas vēl bija tukšas, cilvēku maz. Daudzi veikali slēgti, arī Innas Zinkevičas pirms gada atvērtais vīriešu apģērbu veikals Brutal. Pašai Innai gan dienas nepagāja bezdarbībā, jo viņa ir trīs bērnu māmiņa – tikai pirms nedaudz vairāk kā gada kopā ar ģimeni atgriezušies no Lielbritānijas. Inna uz turieni mammai līdzi devusies piecpadsmit gadu vecumā.
"Tā saucamais putu laiks, kad visi tiecas un reklamē greznību, nav īstā dzīve. Īstā dzīve ir šeit, pie zemes. Un koronavīruss visus tagad noliek atpakaļ savās vietās. Domāju, tagad sabiedrība novērtēs ārstus, skolotājus un zemniekus," teic uzņēmuma Very Berry vadītāja Gundega Sauškina. Very Berry atrodas Apes novadā, Gaujienas pagasta Dārzciemā.
"Dzīvojot Latvijā, mums ir grūti iejusties reemigrantu situācijā un apzināties, cik sarežģīta ir atgriešanās Latvijā pēc daudzu gadu prombūtnes. Cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, nedrošība ir pat par tik vienkāršām lietām kā pieteikšanās pie ārsta, darbā; ārvalstīs dzimuša bērna iekārtošana pirmsskolas iestādē un skolā. Jārisina jautājumi - kā juridiski pareizi veikt pārcelšanos, kāda ir nodokļu politika un pabalstu sistēma Latvijā. Ilgstoši dzīvojot ārpus Latvijas, šie cilvēki vairs neorientējas Latvijas situācijā. Tas būtu diezgan līdzīgi, kā mums pašiem pārcelties uz dzīvi citā valstī," atzīst Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore. Viņa pati Latvijā atgriezusies pēc vairākiem Dānijā pavadītiem gadiem.
"Man jau augstskolā mācīts, ka multimediju jomā tehniskās prasmes, pogas spaidot, nenoliedzami ir svarīgas, bet tad tu kļūsti par tehnisko speciālistu. Tāpēc ir svarīgi domāt par saturu, iet sava darba radošo ceļu. Man nav plānotas karjeras kāpnes, es nezinu, kurp vedīs mans ceļš. Man nav ilgtermiņa plāna ar konkrētiem spēles noteikumiem – neteikšu, ka tas ir pareizi, bet tas ir mans ceļš," saka fotogrāfs un dabas un tūrisma filmu veidotājs Arvīds Barānovs, kurš savas ieceres realizē dabas filmu studijā Eaglewood Pictures – tas ir ģimenes uzņēmums.
Ar Ingunu Lūkinu Siguldas viesu mājā Vālodzes tiekamies pašā pavasara plaukumā. Pirms gada kopā ar dzīvesbiedru Vinci Blampiedu viņa atgriezās Latvijā no Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumam piederošās Gērnsijas salas. Cerību pilni šeit veidot mierpilnu, komfortablu turpmāko dzīvi. Vince bijis tas, kurš ierosinājis pārcelties uz Latviju! Iegādājušies Vālodzes, veiksmīgi uzsākuši viesu mājas biznesu, taču Covid-19 pandēmija to apturējusi. Bet saimnieki nesēž klēpī saliktām rokām – pie guļbaļķu ēkas ar astoņiem numuriņiem, plašu viesu zāli un teritorijas iekopšanas darāmā ļoti daudz. Un viņi ir darītāji.
