Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

EURES konsultantu ieteikumi: Kas jāņem vērā, atgriežoties Latvijā

Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) ir galvenais valsts atbalsta sniedzējs darba jautājumos – gan darba devējiem, gan darba meklētājiem. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, NVA uzsāka aktīvu darbu Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā EURES, sniedzot informatīvu un praktisku atbalstu par darba un dzīves apstākļiem ES un Eiropas Ekonomikas zonā. 15 gadu laikā EURES Latvijā snieguši teju 200 tūkstošus konsultāciju, organizējuši vairāk nekā 300 reemigrācijas iniciatīvām veltītus pasākumus, kā arī veidojuši ciešu sadarbību ar diasporu, Latvijas Republikas vēstniecību un saistīto institūciju pārstāvjiem.

Svarīga loma komunikācijai

"Pievienojoties ES un vēlāk eirozonai, daudziem darba meklētājiem pavērās jaunas darba iespējas citās valstīs. Sākotnēji liels uzsvars tika likts uz visiem pieejamas informācijas un komunikācijas nodrošināšanu, lai cilvēki, dodoties strādāt ārpus Latvijas, ir zinoši par savām tiesībām un pienākumiem izvēlētajā mītnes valstī," stāsta Evita Simsone, NVA direktore. "Gadiem ejot, arvien vairāk darba meklētāju izrādīja vēlmi atgriezties Latvijā. Tā, piemēram, salīdzinot ar laika periodu pirms 2010. gada, 2019. gadā vairāk nekā 68% no visiem darba meklētājiem, kas saņēma EURES konsultācijas, izrādījuši vēlmi strādāt Latvijā. Tā ir ļoti iepriecinoša ziņa, jo apliecina, ka arvien vairāk darbspējīgo tautiešu novērtē Latvijas valsti kā perspektīvu vietu, kur dzīvot un veidot savu karjeru."

Līdzās EURES organizētajām iniciatīvām pašlaik tiek veikts plašs aktivitāšu klāsts, lai reemigrantiem sniegtu informāciju par darba iespējām Latvijā. Tā, piemēram, 2020. gada nepilnos 9 mēnešos NVA CV un vakanču portālu izmantojis nepilns miljons interesentu gan no Latvijas, gan tādām valstīm kā Apvienotā Karaliste, Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Īrija. Tāpat pēdējo gadu laikā NVA īsteno citus tiešsaistes pasākumus, piemēram, darba iespēju dienas, karjeras dienas, EURES konsultatīvo čatu par darba un dzīves apstākļiem Latvijā. "Domāju, ka gan pandēmijas, gan arvien pieaugošās digitalizācijas ietekmē, darba ņēmējiem ārvalstīs ir arvien lielākas iespējas meklēt darbu Latvijā, kas ne vienmēr var nozīmēt fizisku pārcelšanos uz Latviju. Redzam arvien vairāk progresīvu uzņēmumu un iestāžu, kas daļēji vai pilnībā savu darbu organizē attālināti,” norāda Simsone, viņa piebilst: "Ir absolūti skaidrs, ka to, cik veiksmīgi valsts varēs piesaistīt talantus - gan aizbraukušos latviešus, gan ārvalstu talantus, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Savstarpēja institūciju sadarbība, kā arī sadarbība valsts iestādēm un privātā sektora uzņēmumiem, ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu gan atbilstošu un konkurētspējīgu piedāvājumu, gan nepieciešamo praktisko atbalstu. Tieši tikpat svarīga loma ir arī regulārai un skaidrai komunikācijai - gan par visām iespējām, gan procesu kā tādu."
 

Plašākā vakanču datu bāze

Daudzi Latvijas valstspiederīgie, dzīvojot un strādājot ārvalstīs, apsver iespēju atgriezties Latvijā. Pārcelšanās iemesli ir dažādi: vēlme būt kopā ar ģimeni, alkas pēc Latvijas dabas, ierastās vides, valodas, kā arī vēlme pielietot ārvalstīs iegūtās prasmes un pieredzi, lai izmantotu iespēju uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā. Taču, kad ir pieņemts lēmums pārcelties, jāņem vērā vairāki būtiski faktori, lai atgriešanās noritētu iespējami mierīgāk un bez liekām raizēm.

NVA Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti, balstoties uz savu darba pieredzi, ir apkopojuši vairākus ieteikumus tiem mūsu valsts piederīgajiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet plāno atgriezties Latvijā.

Par došanos prom no valsts vajadzētu informēt visas tās ārvalsts iestādes, kurās bijāt reģistrējušies vai norādījuši savu personīgo informāciju, piemēram, komunālo pakalpojumu nodrošinātājus, veselības pakalpojumu sniedzēju, banku u.c.. Tas palīdzēs izvairīties no iespējamiem pārpratumiem nākotnē. Īpaši svarīgi par došanos prom informēt ārvalsts nodokļu institūciju, sociālās apdrošināšanas iestādi un dzīvesvietas vai iedzīvotāju reģistru, jo EURES konsultantu pieredze rāda, ka, laikus neinformējot šīs institūcijas, var rasties problēmsituācijas un tikt piemērotas pat soda sankcijas. Jānoskaidro, kāda jūsu mītnes valstī ir noteikta kārtība, iespējams, jums nav jāinformē katra institūcija atsevišķi, bet informācija par došanos prom no valsts jānorāda, piemēram, tikai iedzīvotāju reģistra datos.

Darba meklēšanu un iepazīšanos ar darba tirgus situāciju Latvijā ieteicams uzsākt, vēl esot ārvalstī. Tādējādi būsiet informēts par pieprasītākajām profesijām, atalgojuma līmeni, kā arī par tām iemaņām un prasībām, kādas ir nepieciešamas, uzsākot darba attiecības Latvijā. Tas veicinās piemērota darba atrašanu vēl pirms pārcelšanās un lielāku stabilitātes sajūtu. Lai iepazītos ar darba piedāvājumiem Latvijā, izmantojiet NVA CV un vakanču portālu (cvvp.nva.gov.lv), kas ir viena no plašākajām vakanču datu bāzēm Latvijā. Portālā darba piedāvājumus iespējams atlasīt pēc darbības jomas, profesijas, darba atrašanās vietas, atalgojuma un citiem kritērijiem.

Ja pirms aizbraukšanas no ārvalsts darbu Latvijā vēl nebijāt atradis, tad, ierodoties Latvijā, ieteicams darba meklējumus uzsākt uzreiz, lai nepaliktu bez ienākumiem. Jāņem vērā, ka piemērota darba meklēšana darba tirgū mazāk pieprasītajās profesijās var aizņemt krietni ilgāku laiku. Lai paplašinātu darba atrašanas iespējas, izmantojiet arī personīgos kontaktus – jautājiet radiem, uzticamiem draugiem un paziņām. Ja nepieciešams atbalsts darba meklējumos, reģistrējieties NVA kā bezdarbnieks vai darba meklētājs un izmantojiet aģentūras piedāvātos pakalpojumus, piemēram, karjeras konsultācijas, mācību iespējas u.c.. Informācija par pakalpojumiem atrodama NVA vietnē: Meklēju darbu.

Atgriežoties pēc ilgstošas uzturēšanās ārvalstī, ir jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijā. To var izdarīt pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai elektroniski - portālā www.latvija.lv  (e-pakalpojums "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana"). Dzīvesvieta jādeklarē, lai varētu saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus.

 

Lai eksportētu pabalstu

Ja ārvalstī esat zaudējis darbu vai izbeidzis darba attiecības, svarīgi atcerēties, ka bezdarbnieka pabalsts ir pieprasāms pēdējās nodarbinātības valstī, proti - valstī, kurā dzīvojat, strādājat un veicat sociālās iemaksas. Ja jums ārvalstī tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts, un pirms atgriešanās vēl neesat atradis darbu Latvijā, tad ārvalsts piešķirto bezdarbnieka pabalstu var eksportēt uz Latviju. Lai to veiktu, ārvalsts pabalstu izmaksas iestādē jāpieprasa bezdarbnieka pabalsta eksporta dokuments – U2.

Ierodoties Latvijā, U2 dokuments ļaus turpināt saņemt ārvalsts bezdarbnieka pabalstu, kamēr meklēsiet darbu Latvijā. Bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā ārvalsts bezdarbnieka pabalstu var turpināt saņemt Latvijā no 3 līdz 6 mēnešiem.

Ārvalsts sociālās apdrošināšanas institūcijā EURES konsultanti iesaka izņemt arī U1 dokumentu, kas apliecinās ārvalstīs nostrādāto periodu un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

U1 noderēs gadījumā, ja, zaudējot darbu Latvijā, jūsu nodarbinātības periods šeit nebūs pietiekams (vismaz 12 mēneši 16 mēnešu periodā), lai varētu pretendēt uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu. Šajā gadījumā abu valstu nodarbinātības periodi tiks summēti, un varēsiet saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, ja summētais nodarbinātības periods būs vismaz 12 mēneši 16 mēnešu laikā.

Ja ārvalstī saņemat ģimenes pabalstus, tad pabalstu izmaksas institūcijā noskaidrojiet, kā pabalstu izmaksu ietekmēs jūsu došanās prom no valsts.

Iespējams, ka no ārvalsts ģimenes pabalstiem būs jāatsakās un jāpiesakās pabalstiem Latvijā, taču katrā ģimenes situācijā nosacījumi var būt atšķirīgi. Piemēram, ja Latvijā atgriežas tikai viens no vecākiem, tad vecākam, kurš turpina strādāt ārvalstī, saglabājas tiesības uz ģimenes pabalstiem no otras valsts.

Ja vecāki, atgriežoties Latvijā, ir noformējuši bezdarbnieka pabalsta eksportu (saņēmuši U2 dokumentu), tad periodā, kamēr Latvijā tiek saņemts ārvalsts bezdarbnieka pabalsts, viņiem ir tiesības turpināt saņemt arī ārvalsts ģimenes pabalstus.

Informējiet ārvalsts nodokļu institūciju par došanos prom no valsts un, ja nepieciešams, iesniedziet attiecīgās nodokļu formas. Šī informācija nodokļu institūcijai ir svarīga, lai noteiktu jūsu turpmāko nodokļu rezidences statusu un veiktu gala nodokļu aprēķinu. Iespējams, ka pienāksies nodokļu atmaksa par neizmantotajām nodokļu atlaidēm vai pārmaksāto ienākuma nodokli.

Nodokļu institūcijā noskaidrojiet, vai, dodoties prom no valsts, jums vēl ir kādas saistības ar ārvalsti nodokļu jautājumos. Iespējams, ka jums, pat atrodoties Latvijā, vēl ir pienākums iesniegt ārvalsts nodokļu institūcijā gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo nodokļu gadu. Šīs prasības neievērošanas un deklarācijas neiesniegšanas gadījumā var noteikt soda sankcijas. Vēlams arī nodokļu institūcijā saņemt dokumentus par ārvalstī nostrādāto periodu un samaksāto ienākuma nodokli. Šie dokumenti būs noderīgi gadījumā, ja Latvijā būs jāapliecina ārvalstī samaksātos nodokļus.

 

Ārsti, skolas, ģimenes pabalsti

Atgriežoties Latvijā, svarīgi atrast sev un ģimenei piemērotu ģimenes ārstu. Informāciju par to, kādi ģimenes ārsti strādā jūsu dzīvesvietas novadā vai pilsētā, iespējams saņemt Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā (www.vmnvd.gov.lv).

Ja ģimenē ir pirmsskolas vai skolas vecuma bērni un nepieciešama palīdzība izglītības iestāžu meklēšanā, EURES konsultanti iesaka sazināties ar attiecīgās pilsētas vai novada izglītības speciālistu. Latvijas novadu un pilsētu izglītības speciālistu kontaktinformācija pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā (www.izm.gov.lv).

Sazinoties, noskaidrojiet, kādus atbalsta pasākumus izglītības iestādē bērns var saņemt latviešu valodas vai pamatizglītības programmas apguvei. Iespējams izmantot arī Latviešu valodas aģentūras sagatavotos palīgmateriālus interaktīvai valodas apguvei (https://maciunmacies.valoda.lv/). 

Atgriežoties, bērnu vecākiem ir svarīgi noskaidrot, kādi ģimenes pabalsti Latvijā viņiem ir pieejami. Lai Latvijā pieteiktos ģimenes pabalstiem, nepieciešams vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (www.vsaa.gov.lv). Katras ģimenes situācija ir atšķirīga, tāpēc atšķirīgi var būt arī pabalstu saņemšanas nosacījumi, piemēram, ja Latvijā atgriežas tikai viens no vecākiem, tad vecākam, kurš turpina strādāt ārvalstī, saglabājas tiesības uz ģimenes pabalstiem no otras valsts.

Ja vecāki, atgriežoties, ir noformējuši bezdarbnieka pabalsta eksportu, tad periodā, kamēr Latvijā tiek saņemts ārvalsts bezdarbnieka pabalsts, viņiem ir tiesības turpināt saņemt arī ārvalsts ģimenes pabalstus.

Atgriežoties, uzziniet, kāds ir jūsu nodokļu rezidences statuss – esat vai neesat nodokļu rezidents Latvijā. Šis statuss nosaka atšķirīgus ienākumu deklarēšanas un nodokļu maksāšanas pienākumus. Tas, ka bijāt strādājis un uzturējies ārvalstī, vēl nenozīmē, ka neesat nodokļu rezidents Latvijā.

Ir svarīgi, kāda veida ienākumi ir gūti, un kurā valstī tie gūti. Piemēram, ja Latvijas nodokļu rezidents ir strādājis citā ES valstī, tad Latvijā viņam nav nepieciešams iesniegt gada ienākuma deklarāciju par ārvalstī gūtajiem algotā darba ienākumiem, savukārt, ja Latvijas rezidents ir strādājis Norvēģijā, kas nav ES dalībvalsts, gada ienākumu deklarācija par ārvalstī gūtajiem darba algas ienākumiem Latvijā ir jāiesniedz. Nodokļu jautājumu vai neskaidrību gadījumos sazinieties ar Valsts ieņēmumu dienestu (www.vid.gov.lv).

Ja rodas papildu jautājumi par darba iespējām Latvijā, sociālo aizsardzību (ģimenes pabalsti, bezdarbnieka pabalsts un tā eksports u.c.) vai starpvalstu nodokļu samaksu, varat sazināties ar NVA EURES konsultantiem.

Mājaslapa: www.nva.gov.lv/eures

E-pasts: [email protected]

Facebook: www.facebook.com/eureslatvia/

Linkedin: www.linkedin.com/company/eures-latvia

Piektdienās no 13.00 līdz 15.00 EURES čats:

https://ec.europa.eu/eures/public/chat-with-eures-advisers


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Atgriežoties mājās saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.

Top komentāri

AINIS
A
Kas jāņem vērā, atgriežoties Latvijā - rēķinies ar to, ka sāksies baigie sū di...
Paklau
P
Tiem, kas meklē darbu caur https://cvvp.nva.gov.lv/ brīvas vakances visvairāk ir šajās jomās, varat paskatīies: pavārs, slīpētjs, santehniķis, garderobists, sanitārs, celtnieks, autobusa vadītajs, vārdu sakot tās pašas izredzes, ka pirmo reizi iebraukušiem Vācijā, vai Beļgijā, pieskaitiet klāt vēl zemo dzīves līmeni Latvijā un sliktās sociālās garantijas un pensiju, tad jūs varat iedomātis, kas šeit reiimigrantus sagaida
VVZ
V
Gan NVA, gan EURES ir bezjēdzīgas institūcijas, no kurām nekāda labuma un praktiskas palīdzības nav. Katram pašam nākas cīnīties.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas