Valstu un valdību vadītāji, augstas amatpersonas, tehnoloģiju uzņēmumu bosi un zinātnieki no vairāk nekā 100 valstīm pulcējušies Parīzē, lai pirmdien un otrdien piedalītos Mākslīgā intelekta rīcības samitā. Tajā divu līdzpriekšsēdētāju – Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Indijas premjerministra Narendras Modi – vadībā paredzētas diskusijas par jaunās un daudzsološās tehnoloģijas straujo attīstību, tās pieejamību visos pasaules reģionos un ētiskajām problēmām, ko rada tās izmantošana, vēsta AFP.
Stiprās zemestrīces starp Grieķijai piederošajām salām Amorgu un Santorini (Tiru) pastiprinājušas Santorines iedzīvotāju un tur strādājošo centienus pamest salu bailēs, ka pēdējo dienu seismiskās aktivitātes var novest pie postoša grūdiena pašā Santorinē, vēsta BBC.
Gan ASV sabiedrotās valstis, gan palestīnieši un islāmistu kaujinieku organizācija Hamās kritiski novērtējuši ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, ka ASV pārņems savā īpašumā 1,8 miljonu palestīniešu apdzīvoto Gazas joslu, pārvietos no tās uz kaimiņvalstīm palestīniešus, nojauks ēku drupas un izveidos tur Tuvo Austrumu Rivjēru, vēsta BBC.
Ķīna ir paziņojusi, ka ieviesīs 10–15% ievedmuitas nodevas atsevišķām no ASV importētām precēm un pievienos divus ASV uzņēmumus
savam "neuzticamo uzņēmumu" sarakstam, tā atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izziņoto ievedmuitas nodevu paaugstināšanu par 10% Ķīnā ražotajām
precēm, vēsta BBC.
Maskavā dzīvojamo ēku
kompleksā Alije parusa
pirmdienas rītā noticis sprādziens, kura rezultātā nāvējošus ievainojumus guvis
Krievijas un tās atbalstīto separātistu pusē Ukrainā karojušais Armens Sarkisjans,
kurš bijis pazīstams arī kā
Gorlovkas Armens, vēsta
Krievijas ziņu aģentūra Interfax.
Zviedrijā nošauts vīrietis, kurš pēdējo gadu laikā publiski mīdījis un dedzinājis musulmaņu svēto grāmatu Korānu, izraisot vardarbīgus protestus Zviedrijā un protestus musulmaņu valstīs, vēsta Sverigesradio.com.
Grenlandē veiktajā iedzīvotāju aptaujā pārliecinošs vairākums respondentu iestājušies pret Dānijai pašlaik piederošās pasaulē lielākās salas pievienošanu ASV, ko vēlas panākt Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, vēsta Reuters.
Itālijas varasiestādes atsākušas migrantu nosūtīšanu uz izvietošanas centru Albānijā, kur viņi mitināsies, kamēr tiks izskatīti viņu lūgumi pēc patvēruma piešķiršanas, vēsta Al Jazeera.
Britu karalis Čārlzs III, Spānijas karalis Felipe VI, kā arī citu Eiropas valstu karaļnamu galvas un valstu un valdību vadītāji vakar piedalījās pasākumos Polijā, kuros tika pieminēta fašistiskās Vācijas Otrajā pasaules karā izveidotās Aušvicas – Birkenavas nāves nometnes atbrīvošanas 80. gadadiena, vēsta Deutsche Welle.
ASV aizsardzības resors – Pentagons – ir paziņojis, ka trešdien sākta 1500 aktīvā karadienesta karavīru izvietošana pie ASV robežas ar Meksiku, lai palīdzētu izpildīt prezidenta Donalda Trampa rīkojumu pilnībā slēgt šo robežu nelegālajiem šķērsotājiem, vēsta Associated Press.
Turcijā karogi vakar tika nolaisti pusmastā un notika pirmās bēres, kurās tika izvadīti naktī uz otrdienu Kartalkajas kalnu slēpošanas kūrorta viesnīcas ugunsgrēkā bojāgājušie.
Ugunsgrēkā viesnīcā slēpošanas kūrortā Kartalkajā Turcijas ziemeļos dzīvību zaudējuši vismaz 66 cilvēki un ap 50 cilvēki hospitalizēti, vēsta BBC, atsaucoties uz Turcijas iekšlietu ministra Ali Jerlikajas teikto.
Starptautiskās palīdzības bezpeļņas organizācijas Oxfam publicētajā ziņojumā par globālo nevienlīdzību, kas pieskaņots šonedēļ notiekošajai Pasaules Ekonomikas foruma sanāksmei Davosā, konstatēts, ka pērn pasaules miljardieru bagātības apjoms audzis trīs reizes ātrāk nekā gadā pirms tam, vēsta AFP. Tiek prognozēts, ka nākamajā desmitgadē pasaulē radīsies arī vismaz pieci triljonāri.
Apvienotās Karalistes
premjerministrs Kīrs Stārmers vizītes laikā Kijivā vakar
ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski parakstījis
abu valstu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz padziļināt attiecības aizsardzības
sfērā, veselības aizsardzībā un
ekonomisko sakaru attīstību
un ko britu valdība nodēvējusi par 100 gadu partnerības
vienošanos, vēsta BBC.
Juns Sukjols kļuvis par pirmo amatā esošo Dienvidkorejas prezidentu vēsturē, ko aizturējuši likumsargi, vēsta BBC. Pret 64 gadus veco prezidentu sākta izmeklēšana, apsūdzot viņu valsts apvērsuma organizēšanā.