Partijas līdera vēlēšanu kampaņā šoreiz īpaši nozīmīga loma bija Kanādas attiecībām ar ASV, kas būtiski saasinājušās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vēlmi pievienot Kanādu kā ASV 51. štatu un noteica ievedmuitas nodevas daļai Kanādas ievesto preču. Paredzams, ka M. Kārnijs jau tuvākajā laikā varētu izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas, izmantojot to, ka D. Trampa sāktā konfrontācija ar Kanādu ir palīdzējusi partijai ne tikai apturēt popularitātes mazināšanos, bet pēdējā laikā strauji audzēt atbalstītāju skaitu, jo M. Kārniju daudzi uzskata par piemērotāko līderi konfrontācijas ar ASV laikmetā, atzīmē Associated Press.
Arī partijas biedru balsojumā, kas tika paziņots svētdien, M. Kārnijs uzvarēja pārliecinoši, iegūstot 85,9% balsojušo atbalstu. Uzrunājot partijas biedrus pasākumā, kurā tika pasludināts par uzvarētāju, M. Kārnijs teica, ka D. Tramps mēģinot vājināt Kanādas ekonomiku. "Donalds Tramps, kā mēs zinām, noteicis nepamatotus tarifus tam, ko esam saražojuši, tam, ko pārdodam, tam, no kā gūstam ienākumus dzīvošanai. Viņš uzbrūk kanādiešu ģimenēm, strādniekiem un uzņēmumiem, un mēs nedrīkstam pieļaut, lai viņam sekmētos, un mēs to nepieļausim," teica M. Kārnijs. Viņš arī piebilda, ka Kanāda noteiks atbildes tarifus ASV ražotajām precēm tik ilgi, kamēr "amerikāņi izrādīs mums cieņu".
"Mēs neuzprasījāmies uz šo cīņu. Bet kanādieši vienmēr ir gatavi, kad kāds nomet cimdus. Amerikāņiem nevajadzētu šaubīties, ka tirdzniecībā, tāpat kā hokejā, Kanāda uzvarēs. Amerika nav Kanāda. Un Kanāda nekad nebūs daļa no Amerikas, nekādā ceļā, veidā vai formā," teica Kanādas nākamais premjerministrs. 59 gadus vecais M. Kārnijs, kurš ir dzimis Kanādas ziemeļrietumu teritorijās, līdz šim nav ieņēmis politiskus amatus, vēsta BBC. Taču viņam ir liela pieredze finanšu jomā un krīzes pārvaldībā. Viņš ir bijis Kanādas Bankas vadītājs, un 2013. gadā viņš kļuva par pirmo ārvalstnieku, kurš tika iecelts par Anglijas Bankas vadītāju kopš tās dibināšanas 1694. gadā.