Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Rolands Pētersons

Nopietni jāvērtē augstā saslimušo mirstība(12)

Lielu Latvijas sabiedrības daļu pēdējās dienās ir šokējuši divi stāsti, kas šķietami apgāž valdības un veselības aprūpes speciālistu stāstu par to, ka vakcinācija pasargā no smagas Covid gaitas un nāves, un arī apgalvojumus, ka tad, ja tas tomēr notiek, ir jāvaino nopietnas blakusslimības. Viena ir ziņa par slēpošanas trenera Ingus Eiduka smago cīņu ar Covid un nāvi, pie kuras, iespējams, noveda ātrās medicīniskās palīdzības brigādes sākotnēji neprofesionāla rīcība, otra – par ģimenes ārsta no Liepājas Igora Stomas aiziešanu mūžībā no briesmīgās slimības. Abi bija tikai pusmūža vecumā un ar labu veselību.

Sīkstumu un mīlestību(1)

Latvija jau ir tie cilvēki, kas viņā dzīvo. Cik lieli un cēli būs šie cilvēki, tik skaista un dižena būs Latvija. Vērtīgi ir ne tikai ārējie panākumi, bet arī tas, ko katrs sasniedz sava rakstura pilnībā..(..) Mēs visi nevaram kļūt bagāti. Bet katrs var kļūt pilnīgāks, labāks. Ceļš ir vaļā. Mums visiem pie sevis jāstrādā. Latvijai vajadzīgi cildeni raksturi. Latvijas varenās un skaistās celtnes lai pamudina izveidot mūsos pašos brīnišķīgāko un dārgāko celtni cilvēku. Tā reiz rakstīja Kārlis Skalbe Latvijas mīlestības dienasgrāmatā Mazās piezīmes.

Esam vardes, kas nejūt, kā tiek vārītas(19)

Par jaunās Indriķa Latvieša sērijas grāmatas Nāve popularitātes cēloņiem un tajā aprakstīto notikumu autentiskumu Rolanda Pētersona saruna ar publicistu Lato Lapsu.

Konstitucionāla sūdzība par kārtējo Saeimas brāķi(6)

Satversmes tiesā 8. novembrī ir iesniegta sūdzība par Saeimas 30. septembrī pieņemtajiem un Valsts prezidenta izsludinātajiem grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks bija sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, taču kā atzīst eksperti, rezultāts ir likumdošanas brāķis, kas neapmierina nedz zemes, nedz ēku vai dzīvokļu īpašnieku intereses.

Nepieciešama politiska izšķiršanās(8)

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta arhitektūru un vietu, kā arī moderno arhitektūru Rīgā kopumā Rolanda Pētersona saruna ar biroja NRJA vadītāju arhitektu Uldi Lukševicu.

KNAB aisbergs un sabiedrības uzticēšanās(5)

Oktobra beigās daudzi rīdzinieki bija pamatoti sašutuši, Daugavas vidū ieraugot peldam kādu savādas formas putuplasta gabalu dārza mājiņas lielumā. Varētu teikt, paprāvu mēslu, kurš turklāt, ik dienas jo vairāk nodzeltējot, ieguva tieši šai necilajai dabas veltei līdzīgu izskatu, raisot asociācijas ar kūstošiem sniega un ledus gabaliņiem daudzdzīvokļu namu pagalmos pavasarī, kurus iekrāsojis kāds garāmejošs suns.

Liekulības gadatirgi(4)

Pēc vasaras atvaļinājumiem rudens ir tipisks dažādu sanākšanu, konferenču, arī intensīvu valstu parlamentu sesiju periods. Latvijā tas ir laiks, kad jāpieņem nākamā gada valsts budžets.

Grozījumi draud nogalināt konkurenci(2)

Par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā Rolanda Pētersona saruna ar zvērinātu advokāti, advokātu biroju apvienības COBALT partneri Sandiju Novicku.

Polijas neērtais jautājums(3)

Polijas un Briseles strīdam, kas pagājušā nedēļā īpaši asi izpaudās Eiropas Parlamenta debatēs Strasbūrā, nebūt nav tikai viena puse, ko uzsver liberāli noskaņotie politiķi.

Mājsēde. Un tālāk?(9)

Pēc pilnīgi liekas nedēļu ilgušas minstināšanās, kas atkal būs maksājusi dzīvības, valdība spēra vienīgo loģisko soli, kas bija iespējams pašreizējā situācijā ar straujo Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās un ārstu izmisuma pilnajām prognozēm, – uz četrām nedēļām ieviesa striktus sociālās dzīves ierobežojumus.

Pasūtītājs iepirkumos tiesas vietā

Par jauno regulējumu publiskajos iepirkumos, kas, pēc uzņēmēju domām, var kalpot par stimulu korupcijai, Rolanda Pētersona saruna ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.

Vidējo ienākumu slazds nav nolemtība(1)

Par Latvijas ekonomiskās politikas kļūdām un iespējām Rolanda Pētersona saruna ar Viskonsinas Universitātes politiskās ekonomikas profesoru Džefriju Somersu un attīstības ekonomistu Kasparu Briškenu

Nabaga apjukušie varasvīri(7)

Cilvēki pašreiz dzīvo apjukuma gadsimtā, kas saistīta ar izmaiņām sabiedrībā, tehnoloģisko revolūciju un mākslīgā intelekta attīstību un kuru ļaunie spēki izmantojot liberālo sabiedrību graušanai, veidojot tā dēvēto pelēko zonu. "Pelēkās zonas mērķis pats par sevi ir radīt apjukumu sabiedrībā, radīt apjukumu starp lēmumu pieņēmējiem, lai viņi nesaprastu, kas ir balts un kas ir melns, likt nesaprast, kā viņiem uzvesties," piektdien notikušajā starptautiskajā drošības konferencē Rīgas konference 2021 paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Brīdinājums pārcentīgajiem(4)

Pagājušajā nedēļā notika plašākā publikā varbūt ne pārlieku pamanīts, bet tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbinieku lokam samērā būtisks starptautisks seminārs, ko organizēja Valsts policija sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā, – Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi.

Šis salikums nedarbojas(5)

Valdības ceturtdienas un piektdienas lēmumi par epidemioloģisko ierobežojumu pastiprināšanu kārtējo reizi bija tieši tādi, lai neapmierinātu nevienu un nerisinātu neko. Katrā ziņā neko, kas varētu novērst ārstu piesaukto totālo neatliekamās palīdzības krīzi, kurai jāiestājas tuvāko divu nedēļu laikā. To vairs nenovērsīs nedz obligātās vakcinācijas ieviešana publiskajā sektorā strādājošajiem, nedz smagie ierobežojumi nevakcinētajiem, nedz kārtējie no epidemioloģiskās drošības viedokļa grūti izprotamie gājieni par tēmu "zobu pastu pirkt drīkst, bet birsti ne".

Pliķis Satversmes tiesai un Satversmei(29)

Par Saeimas pieņemtā regulējuma piespiedu dalītā īpašuma lietā neatbilstību Satversmes tiesas spriedumiem un taisnīguma principam Rolanda Pētersona saruna ar zvērinātu advokātu Normundu Šlitki.

Valdībai problēmu nav(8)

Eiropā ir krīze – šoreiz enerģētikas, ko nosaka kosmiskos augstumos uzkāpušās dabasgāzes cenas. ES lielvalstu valdības problēmas dziļumu atskārta jau vismaz pirms dažām nedēļām un steigšus ķērās pie ārkārtas risinājumiem, lai vēl neredzētā gāzes cenu kāpuma ietekme uz iedzīvotājiem tiktu maksimāli amortizēta. Jāņem vērā inflācijas ķēdīte – gāzes cenas audzē elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas, bet tās palielina citu preču, tajā skaitā pārtikas, ražošanas izmaksas. Rezultātā lielākie cietēji ir tieši nabadzīgākie iedzīvotāji, kuru ikmēneša tēriņos maksa par komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku ieņem ļoti nozīmīgu vietu.

Bailes no līderiem(18)

Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas politikā vērojams kāds fenomens, kas gan ir visai Eiropai raksturīga laikmeta iezīme – spožu demokrātisku partiju līderu trūkums. No vienas puses, daļai sabiedrības liberālo uzskatu ietekmē, iespējams, jebkāda veida līderība ir sākusi asociēties ar autoritārismu, demokrātijas trūkumu, gandrīz vai Aleksandra Lukašenko parauga pārvaldības praksi. No otras puses, šķiet, pašām partijām šos līderus nemaz tik ļoti negribas, gandrīz vai bail no viņiem.

Komercbanku negausības gūstā(3)

Pirmdien Latvijas Banka (LB) rīko konferenci Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos, liekot būtisku akcentu uz investīcijām kā kritisku faktoru valsts ilgtspējīgai attīstībai. Pēdējo nedēļu laikā LB vadītājs Mārtiņš Kazāks par šo tēmu ir ticies gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru. Un, lai gan no šo tikšanos skopajām preses relīzēm grūti izvilkt kādu jēgpilnu saturu, paralēli portālā Makroekonomika.lv visai atklātu rakstu ir publicējis LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste

Staķis hipsteru pavadā(19)

Vasara ir cauri, un Rīgas domes vadība sākusi atskaitīties par pēdējo mēnešu veikumu pilsētas zaļināšanā un satiksmes mierināšanā. Pirmais pasākums ar dažāda lieluma puķu, krūmāju un kociņu podu izvietošanu varētu balansēt uz jancīguma robežas, un, lai gan kultūras mantojuma aizstāvjiem ir zināmi iebildumi pret UNESCO mantojumā iekļautās Rīgas centra ainavas izdaiļošanu ar tur vēsturiski neiederīgiem elementiem, šķiet, puķupodus vairums rīdzinieku uztver vismaz neitrāli.

ASV vairs neuzskata, ka tai jābūt pasaules policistam(27)

Par ASV aiziešanu no Afganistānas, pasaules lielvaru attiecībām, Baltkrievijas hibrīduzbrukumu Eiropai un eiropiešu nostājas maiņu bēgļu jautājumā Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru Andri Sprūdu.

Murgoloģijas triumfs(14)

Latvija gadu gaitā ir mēģinājusi tapināt dažādus reklāmas lozungus valsts tēla vajadzībām: Zeme, kas dzied, Tilts starp Austrumiem un Rietumiem, Magnētiskā Latvija. Visi ir bezcerīgi izgāzušies, kas valdībai jeb, precīzāk, Ekonomikas ministrijai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidolā lika ķerties pie jauna veida valsts tēla modeļa izstrādes, ko tā nodēvēja par "misiju orientētu pieeju". 31. augustā valdība šo "misiju pieeju" apstiprināja, līdz ar pirmo "pilota misiju" – Jūra 2030.

Nevienlīdzība pieaug(7)

Centrālā statistikas pārvalde (CSP), nākot klajā ar divciparu skaitļiem, kas attiecas gan uz IKP, gan bruto darba samaksas pieaugumu gada griezumā (šā gada otrais ceturksnis pret pērno), virspusēji ņemot, ir sarūpējusi medusmaizi valdībai, kas nu varētu lepoties, cik veiksmīgi pārvarēta krīze.

Valodas stratēģijas dīvainības(6)

Valdība 24. augustā pieņēma stratēģiski nozīmīgu dokumentu – vienu no retajiem laikā, kad tās uzmanība lielā pārsvarā pievērsta Covid-19, vakcinācijai un ideoloģiskajai cīņai ar aizvien negantāko opozīciju. Tika apstiprinātas Valsts valodas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurām būtu jākalpo par bāku konkrētiem lēmumiem un finansējuma piešķiršanai valsts valodas lomas stiprināšanai un tās mūžīguma garantēšanai.