Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +27 °C
Skaidrs
Piektdiena, 12. augusts
Klāra, Vizma

Aukstais karš 2.0

Realitāte, kas NATO Austrumu flanga dalībvalstīm bija kristālskaidra vismaz kopš šī gada 24. februāra, nu ir oficiāli atzīta NATO samitā Madridē.

Samits beidzās ar apliecinājumu, ka pēc daudzu gadu apjukuma perioda, kad NATO pastāvēšanas jēga tika meklēta gan Irākā, gan Afganistānā, gan citās no alianses robežām attālās vietās, tā nu ir atrasta savos vēsturiskajos ietvaros. Lai gan samita deklarācijā pie draudiem ir pieminēts gan terorisms, gan Ķīna, kā ienaidnieks numur viens, līdzīgi kā aukstā kara laikos, ir definēta PSRS mantiniece Krievija. "Krievijas Federācija ir visnozīmīgākais un tiešākais drauds alianses drošībai un mieram un stabilitātei eiroatlantiskajā telpā," atzina visas NATO dalībvalstis. Vienlaikus novelkot jaunu nepārkāpjamo līniju alianses atturēšanas un aizsardzības politikā: "NATO turpinās aizsargāt savus iedzīvotājus un katru sabiedroto teritorijas collu (!) uz mūžīgiem laikiem." No Baltijas valstu viedokļa tas ir milzīgs solis uz priekšu, un nav noliedzams arī Latvijas amatpersonu nopelns tā sasniegšanā. Par laimi, Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā starp NATO dalībvalstīm vismaz uz papīra vairs nav domstarpību par Krievijas režīma agresīvo dabu un radītajiem draudiem visai Eiropai. Taču deklarācijas un jaunās stratēģiskās koncepcijas pieņemšana vien reālos draudus nenovērš. Priekšā ir milzīgs darbs.

Tādēļ Latvijas amatpersonu paštīksmināšanās, ko ietekmē Saeimas vēlēšanu tuvums, kā arī NBS komandiera mierinošie apgalvojumi, ka Latvijā izvietotās NATO dalībvalstu kaujas grupas plānotā pārveide par brigādi (taču saglabājot tās "rotējamību") "ir proporcionāla draudu lielumam", ir kā vienas monētas divas puses. Standarta NATO brigādes personālsastāvs ir 3000–5000 karavīru, līdz ar kaujas transportlīdzekļiem un artilēriju. Tā nav pat pastāvīga divīzija, ko, šķiet, varētu uzskatīt par pietiekami nopietnu spēku vienas Baltijas valsts nopietnai un ilgstošai aizsardzībai papildus tās bruņotajiem spēkiem. Savukārt ļoti svarīgais solis – NATO Ātrās reaģēšanas spēku, kas nepieciešamības gadījumā nāktu palīgā dažu dienu vai nedēļu laikā, palielināšana no 40 000 uz 300 000 karavīru – ir vairāku gadu jautājums, turklāt atkarīgs no dalībvalstu politiskās gribas to virzīt uz priekšu. 

Aukstajam karam ar Krieviju ir arī ekonomiskā puse, un jautājums par to, kā salāgot lielākus militāros izdevumus ar lielajiem tēriņiem iedzīvotāju pasargāšanai no cenu šoka, kaut kā arī mēģinot turpināt zaļo kursu, var izrādīties teju neatrisināms rēbuss.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pirms vēlēšanām vēl varam gaidīt pārsteigumus

Par valdības nespēju sabiedrībai saprotamā veidā risināt enerģētikas krīzi, partiju reitingu ticamību, vēlēšanu kampaņu un premjera amata kandidātiem Rolanda Pētersona saruna ar sociologu, Latvi...

Vai izsūtījums impērijas nomalē?

Kad vēlā pavasarī, reaģējot uz karu Ukrainā un grožu vēl ciešāku pievilkšanu jebkādai režīma kritikai Krievijā, sākās krievu opozicionāru plūsma uz Latviju, bija cerība, ka viņu redzējums par Putina ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē