Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 6. aprīlis
Filips, Vīlips, Zinta, Dzinta

Dienas komentārs

Laiks savā ziņā ir pagriezts atpakaļ © DIENA(8)

Pastāv iespēja, ka Covid-19 pandēmijai, neraugoties uz tās izraisītajām globāla mēroga negatīvajām sekām, it īpaši tautsaimniecībai, stratēģiski var izrādīties arī nosacīti pozitīvs efekts.

Kuras nozares būs glābējas? © DIENA(2)

Pieņemot, ka Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi netiks atcelti jau tuvākajā laikā, kļūst skaidrs, ka gan ikvienam cilvēkam, gan uzņēmējdarbības videi, gan ekonomikai kopumā šiem pasākumiem vienkārši jāpielāgojas. Latvijā pēdējos gados bieži ticis uzsvērts, ka mūsu ekonomika balstās uz cilvēku zināšanām un profesionālajām prasmēm un ka būtiskākais tautsaimniecības resurss ir uzņēmumu izveidotāji un darbinieki, turklāt daudzos uzņēmumos īpašnieki paši vienlaikus ir arī daļa no darbinieku kolektīva.

Pasaulē pesimistiski. Pie mums varbūt ne tik © DIENA(9)

Tautsaimniecības ekspertu vidū pašreizējā krīze potenciāli jau ir nodēvēta par smagāku nekā iepriekšējā pagājušās desmitgades beigās, kura bija saistīta ar pārmērīgas kreditēšanas izraisīto patēriņa ekonomikas sabrukumu. Iemesli visai sarežģītajai situācijai šobrīd ir daudz plašāki nekā tikai Covid-19 izraisītā cilvēku pazušana no ielām un līdz ar to mazāki naudas tēriņi kādā konkrētā ģeogrāfiskā punktā.

Simts dienu skaitīšana © DIENA(9)

Apritē pakāpeniski parādās tādi vārdu salikumi kā Covid-19 simts dienas vai arī cīņas ar Covid-19 simts dienas. Visai ticams, ka, jo ilgāk turpināsies cīņa ar pandēmiju, jo vairāk uzmanības tiks piesaistīts minētajām simts dienām.

Bailes ieradumus nemainīs © DIENA(2)

Pastāsti, kas būs pirmais, ko tu darīsi tad, kad Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi tiks atcelti? Šāds jautājums, izteikts latviešu, angļu un citās valodās, bieži ieraugāms internetā. To uzdod mediji saviem lasītājiem, uzņēmumi – saviem klientiem, kā arī draugi un domubiedri savās sociālo tīklu grupās.

Savu ekonomiku nesildām? © DIENA(15)

Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas masku un 80 tūkstošu respiratoru no Džendžou un Jivu reģiona.

Reitingus krīze pagaidām nekustina © DIENA(5)

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobežojošajiem lēmumiem, kas sev līdzi nes ekonomisko krīzi un ienākumu kritumu vai zaudēšanu. Vismaz pirmie krīzes reitingi, kas cirkulē partiju vidū un aptver tikai krīzes pirmo nedēļu, rāda, ka pagaidām Latvijā šī globālā tendence ''nedarbojas'' – kaut cik pamanāms reitingu kāpums ir opozīcijas partijām, kamēr koalīcijai tie pat nedaudz krīt vai mīņājas uz vietas.

Nepanikot. Neatslābināties © DIENA(6)

Latvijas Bankas (LB) eksperti pārskatījuši un pamatīgi koriģējuši negatīvā virzienā Latvijas iekšzemes kopprodukta izmaiņas. Patiesībā tas bija prognozējami, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas un sociālās spriedzes pieaugumu.

Trampam jāiet uz visu banku? © DIENA(10)

Koronavīruss ir kļuvis par to ārkārtējo faktoru, kas var mainīt iepriekš prognozētos ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, Covid-19 postošā ietekme uz ekonomiku ir sašķobījusi ASV prezidenta Donalda Trampa popularitāti.

Vietējie pret atbraucējiem? © DIENA(31)

Plānots, ka ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo repatriācija noslēgsies 27. martā un pēc tam tiks sniegts tikai individuālais atbalsts tiem valstspiederīgajiem, kuriem būs nepieciešams no ārzemēm atgriezties Latvijā. Par to sociālajos tīklos ir paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Simbolisks signāls © DIENA(31)

Pirms dažām dienām Itālijā ieradās vairāk par desmit Krievijas militāro transportlidmašīnu, kļūstot par sava veida simbolisku apliecinājumu tam, kādus mērogus ir sasniegusi Eiropas valstu savstarpējā norobežošanās.

Politiķa Juraša pakalpojumu cena © DIENA(30)

Saeimas deputāta un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra kandidāta Jura Juraša uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas bijušajai Norvik bankai (tagad PNB banka) – svētdien, atsaucoties uz šobrīd maksātnespējīgās bankas administratora sniegto informāciju, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto. Pilnā notikumu secība, kas aprakstīta Dienas mediju izdotajā grāmatā Brālība kvadrātā, gan norāda uz daudz tālejošākām aizdomām – ka Jurašs bijis saistīts ar bankas saņemtiem pakalpojumiem jau tad, kad vēl vadīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļu.

Neatstāt bez ienākumiem © DIENA(4)

Ierobežojošie pasākumi, kas vērsti uz Covid-19 izplatības mazināšanu, nu jau ir būtiski ietekmējuši visu Latvijas ekonomiku. Turklāt līdzīga situācija ir arī daudzās citās valstīs. Par globālu izaicinājumu kļuvusi nepieciešamība panākt, lai Covid-19 radītā krīze būtu īslaicīga, taču tas, vai tā būs īslaicīga, ir atkarīgs gan no tā, cik loģiska būs valstu augstāko amatpersonu, likumdevējvaras un izpildvaras rīcība, gan no tā, cik racionāli rīkosies ikviens indivīds, gan arī no dažādiem ar Covid-19 saistītiem medicīniskajiem faktoriem, par kuriem ārstu un zinātnieku vidū pagaidām ir ļoti atšķirīgi viedokļi.

SAB neviennozīmīgā pielaižu politika © DIENA(11)

Vīrusa ēnā ar nepietiekamu uzmanību garām paslīd arī notikumi un lēmumi, kuri varbūt nav tik eksistenciāli kā valdības, mediķu un mūsu katra privātā cīņa ar Covid-19, bet kuriem noteikti ir un būs ietekme uz valsts politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Viens no tādiem bija Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV).

Kaimiņ, noliec mandātu! © DIENA(27)

Deputāts Artuss Kaimiņš ar savu uzvedību atkal spridzina. Tikai šoreiz tie vairs nav nekādi joki ar slēpto kameru. Viņš pirmais no Saeimas ticis pie kārtīgas devas jaunā koronavīrusa, saslimis, pats kļuvis par vīrusa izplatītāju, nu viņa dēļ parlamenta un valdības darbs ir paralizēts.

Kas vairāk par tikai koronavīrusu? © DIENA(15)

Pilnībā skaidrs, ka Covid-19 izplatība un centieni ierobežot vīrusu ir radījuši iespaidīgas problēmas tautsaimniecībai visos līmeņos – sākot ar atsevišķiem cilvēkiem un uzņēmumiem un beidzot ar globālo ekonomiku kopumā. Tajā pašā laikā nav izslēgta iespēja, ka Covid-19 tikai paātrina jau tāpat paredzamus procesus.

Nesalaist visu grīstē! © DIENA(8)

Krīze, kuru šobrīd piedzīvojam, patiesībā aizvien vēl tā īsti nespējot aptvert tās reālos sagaidāmo seku apmērus, šķiet, būs lielākā, kādu abu brīvvalstu laikā esam pieredzējuši. Diemžēl galvenā problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā ir, ka no pēdējo 30 gadu laikā piedzīvotajām dažāda lieluma un izcelsmes krīzēm tā īsti neesam mācījušies un izdarījuši attiecīgus secinājumus. Tas savukārt ļoti tieši atspoguļojas patlaban valdības centienos ar visiem pieejamiem līdzekļiem mīkstināt nu jau diezgan droši prognozējamo smago ekonomikas piezemēšanos.

Bankām laiks būt solidārām ar klientiem © DIENA(13)

Uzņēmēji tuvu izmisumam, ka saistībā ar vīrusa izplatīšanos ieviestā ārkārtas stāvokļa dēļ apstājas vai pamatīgi nobremzējas bizness un tāpēc daudziem nu varētu draudēt bankrots. Līdzīgi satraukti ir mediji, kuriem ir reklāmas ieņēmumu kritums, lai gan darba apjoms audzis un ar pamatdarbību saistītās izmaksas nav mazinājušās.

Katrs par sevi. Vai tāda ir ES? © DIENA(11)

Jautājumus: "Vai prāmji maršrutā Helsinki–Tallina vēl kursē?", "Vai Helsinku lidosta vēl nav slēgta?", "Vai ir kas zināms par prāmi no Vācijas uz Latviju?" un "Kuru Eiropas valstu robežas vēl var šķērsot?", kā arī vēl citus līdzīgus jautājumus gan draugiem, gan vienkārši domubiedriem sociālajos tīklos adresēja tie cilvēki, kuri šonedēļ centās atgriezties Latvijā no ārzemēm.

Patlaban jāpaļaujas uz pašu spēkiem © DIENA(6)

Neskatoties uz valdības strādāšanu teju 24 stundu režīmā, nevar nejust, ka augstākajai valsts vadībai tomēr izteikti pietrūkst krīzes menedžmenta iemaņu. Tas, ka teju katru dienu tiek organizētas krīzes vadības padomes un valdības sēdes, vēl nebūt neliecina par kvalitatīvu darbu. Un beigu beigās – būsim pavisam godīgi – patlaban lielāko darbu paveic tie, kurus pie varas esošie politiķi, vēl pirms dažiem mēnešiem dalot naudu šā gada budžetā, diezgan nesmuki apdalīja un vēl visus šos mēnešus kaunināja par negausību, tajā pašā laikā ar "dzelžainiem" argumentiem cenšoties pārliecināt, ka pašu vajadzībām iedalītie miljoni partiju kabatām ir daudz svarīgāki par mediķu, skolotāju, policistu finanšu vajadzībām.

Aiziešana pagrīdē © DIENA(8)

Eiropas kļūšana par jaunā koronavīrusa izplatības epicentru uzskatāmi demonstrē arī Eiropas Savienības (ES) kopējo mehānismu kliedzoši vājās vietas, it īpaši pilnīgu nespēju uzņemties iniciatīvu kritiskās situācijās, kā arī nodrošināt ES dalībvalstu kaut minimāli saskaņotu rīcību.

Apzinīgi. Visi? Cik ilgi? © DIENA(14)

Nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatību pēdējās dienās ieviesti tādi ierobežojumi kā, šķiet, vēl nekad agrāk (vismaz miera laikos). Ir limitēta pulcēšanās, atcelti pasākumi, slēgta ārvalstu satiksme, cilvēki tiek aicināti izmantot iespēju strādāt attālināti, ar iestādēm sazināties elektroniski, tāpat arī neapmeklēt aptiekas un veikalus noslogotākajā laikā. Visās tirdzniecības vietās pircējiem jāievēro divu metru distance, aizliegta pasažieru iekāpšana sabiedriskajā transportā pa priekšējām durvīm un biļešu iegāde pie vadītāja, lai to pasargātu no inficēšanās, utt.

Ko mums māca "koronavīrusa krīze"? © DIENA(27)

Pirmkārt, krīze tā īsti nemaz nav sākusies, pagaidām ir notikusi skatuves (lai gan atbilstošāk būtu teikt – palātas) iekārtošana, gaidot tās iestāšanos, bet tas, ar kādu sev neraksturīgu izlēmību valdība pēdējās dienās pieņēmusi ārkārtas lēmumus, kas drīzumā atsauksies ar ekonomiskām sekām, sākot jau ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic likteni, nerada ne mazākās šaubas, ka krīze būs un būs liela. Vispirms epidemioloģiskā un veselības aprūpes sistēmas, pēc tam – ekonomiskā krīze.

Valdība kritikas krustugunīs © DIENA(6)

Drošības nosacījumi, kas Latvijā un citās valstīs tiek ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, mainās ļoti strauji, un līdz ar to mainās arī situācija daudzviet pasaulē. Taču jau tagad var secināt, ka aizvadītās nedēļas nogales notikumi spoži atklājuši mūsu sabiedrībā pastāvošās viedokļu atšķirības.

Ko un kā uzzinām © DIENA(5)

Jaunā koronavīrusa straujā izplatība aktualizējusi jautājumu par efektīvu, visaptverošu sabiedrības informēšanas tīklu esamību valstī. Jā, amatpersonas ik dienas nāk klajā ar vēstījumiem par aktuālo situāciju, ieteikumiem rīcībai, taču vai šīs informācijas tālākās nodošanas kanāli ir tādi, lai tas, kas būtu jāzina ikvienam, būtu nogādāts ikvienam?

Varas tranzīts tiek atcelts? © DIENA(19)

Nedēļas sākumā Krievijas Valsts dome otrajā lasījumā apstiprināja izmaiņas Krievijas konstitūcijā, kuras ļaus valsts prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā jau piekto reizi kandidēt uz Eirāzijas lielvalsts prezidenta posteni.

Tiesības saņemt informāciju © DIENA(5)

Koronavīrusa Covid-19 izplatības riski uzjundījuši sakāpinātas emocijas un izraisījuši atšķirīgu viedokļu sadursmes daudzviet – sākot no sociālo tīklu vides līdz ekspertu diskusijām. Šajā vētrainajā atmosfērā neiztiek arī bez pārmetumiem medijiem. Tā, piemēram, tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv izpelnījās visai agresīvu attieksmi pēc tam, kad pārpublicēja Ārlietu ministrijas (ĀM) informāciju par valstīm, uz kurām patlaban ieteicams neceļot, un valstīm, kuru apmeklēšanas nepieciešamību ĀM aicina rūpīgi izvērtēt.

''Melnajai pirmdienai'' būs atskaņas arī Latvijā © DIENA(5)

Nedēļa pasaules finanšu tirgos sākusies visai vētraini, un 9. marta norises jau izpelnījušās apzīmējumu kā ''melnā pirmdiena''. Tās ietvaros naftas cena piedzīvojusi straujāko kritumu kopš Persijas līča kara 1991. gadā, bet Volstrītas smagsvaru indekss Dow Jones Industrial Average sevi pieteicis ar 11. vēsturiski lielāko vienas dienas kritumu kopš tā aprēķināšanas sākuma 1886. gadā.

Divu Ķīnu atgriešanās? © DIENA(11)

Cīņas ar koronavīrusu Covid-19, kā arī satricinājumu naftas tirgos un biržās ēnā gandrīz bez ievērības tika atstāts kāds ASV Kongresa Pārstāvju palātas lēmums, kuram ilgtermiņā ar augstu ticamības pakāpi būs tālejošas ģeopolitiskās sekas.