Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dienas komentārs

Vakcinācija un ekonomika © DIENA(2)

Nesen Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai (FM) izteica aicinājumu būt racionālai, nevis pārspīlēti optimistiskai. Padome skaidroja, ka "apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam, tomēr uzsver nepieciešamību modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus".

Reformas, kas nereformē © DIENA(5)

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sociālo iemaksu reforma un jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) idejas par pensiju iemaksu 2. līmeņa reformēšanu no pirmā acu uzmetiena ir pretrunīgas, tomēr izgaismo vienu kopēju fundamentālu valdības problēmu – pat ja it kā tiek pareizi identificēta problēma vai vismaz saskatīta tās virspuse, zāles šīs problēmas ārstēšanai tiek piemeklētas aplamas.

Neiznīciniet cilvēkus! © DIENA(8)

Tikai nedēļa palikusi līdz brīdim, kad stāsies spēkā valdības iecerētās izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, kuras gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs turpina slavēt kā sociālā taisnīguma paraugu. Šķiet arī, ka vārgās balsis valdošajā koalīcijā, kas laiku pa laikam iepīkstas, ka "reforma" jāatliek, ir tikai nodeva "pozitīva" tēla uzturēšanai velētāju acīs.

Ženēvas samita realitāte un utopijas © DIENA(2)

Notikušais ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samits prognozējami nav kļuvis par revolūciju abu lielvalstu attiecībās, tomēr vismaz uz laiku ir mazinājis spriedzi ASV un Krievijas attiecībās, kas bija sasniegusi mērogus, kas pielīdzināmi aukstā kara laikposmam.

Apkaunojoša prāva © DIENA(7)

Simboliski, ka tieši vakar – sēru dienā, kad tiek pieminēta Latvijas okupācija, – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika nolasīta prokuratūras apsūdzība publicistam Lato Lapsam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.

Brīdinājums mūsu valdībai © DIENA(3)

Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pētījuma autori ir ekonomikas eksperti Arnis Sauka un Tālis J. Putniņš.)

Demokrātiju saliedēšana © DIENA(2)

Tuvojas beigām Džo Baidena pirmā vizīte ASV, tostarp ir noslēdzies NATO valstu vadītāju samits Briselē, kura noslēguma komunikē 63 reizes ir pieminēta Krievija un 10 reizes Ķīna.

Viedās tukšmuldēšanas lozungu koalīcija © DIENA(6)

Pēdējo pusgadu premjers Krišjānis Kariņš, uzstājoties ar uzrunām sabiedrībai kopumā vai kādām konkrētām grupām, aizvien aktīvi mīl deklamēt vārdu salikumu "viedā reindustrializācija". Nenoliedzami tehnoloģiju laikmetā tas izklausās visnotaļ gudri un vienlaikus gana nesaprotami, lai tādējādi šā izteiciena "valkātājam" ar "gudru frāzi" ļautu viegli izvairīties no skaidras atbildes uz nepatīkamajiem jautājumiem par viņa vadītās koalīcijas ne īpaši labajām sekmēm valsts tautsaimniecības attīstības veicināšanā.

Meklē ceļu uz labklājību © DIENA(3)

Latviju un pārējo pasauli vēl nebija satricinājusi Covid-19 pandēmija, kad Eiropas Savienības (ES) institūcijās jau tika spriests par to, ka nepieciešams visās dalībvalstīs ieviest vienotus minimālās algas aprēķināšanas principus. Vēlamā risinājuma meklējumi turpinās arī šovasar, kad gan ekonomiku, gan arī sabiedrības dzīvesstilu būtiski izmainījuši pandēmijas nestie ierobežojumi. Mūsu valstī pastāvošos viedokļus nesen atklāja tiešsaistes diskusija Vienots minimālās algas aprēķins ES: Kā tas ietekmēs Latviju?, ko organizēja Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.

Rezultāti pieprasa pārgrupēšanos © DIENA(1)

Bez atbalsta reģionos varu Rīgā grūti iekarot, tādēļ pašvaldību vēlēšanu rezultāti, kas neļāva pārkrāsot Latvijas reģionu politisko karti, kā to varbūt bija iecerējušas dažas varas partijas, liek paraudzīties, kā tas ietekmēs partiju gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī. Jau tagad no politiķu teiktā izriet, ka 8. jūnija pašvaldību vēlēšanas ir izraisījušas tādus pēcgrūdienus, ka dienaskārtībā ir gan iepriekš kuluāru sarunās vērtētā politisko spēku konsolidāciju pārvērtēšana, gan bažas, ka agresīvākie spēlētāji centīsies izmantot administratīvos resursus, lai "pārrakstītu" šo vēlēšanu rezultātus.

Tauta, pastāvi pie ratiem! © DIENA(27)

Pagājušo otrdien Valsts prezidents Egils Levits sniedza lielu konceptuālu interviju LTV raidījumā 1:1, kurā pauda savu attieksmi gan pret pašvaldību vēlēšanām, gan pret valdības darbu, kā arī ieskicēja savu politisko lomu. Vairums intervijas atreferētāju pievērsa uzmanību valdības darba vērtējumam, kas īsumā bija: "Valdība darbojās klupdama un krizdama, bet klupdama un krizdama pareizā virzienā!" Labi, pieņemsim!

Rīcība pēc sekām © DIENA(3)

Latvijā gadiem pieredzam situācijas, kad tikai pēc notikušas nelaimes vai skandāla visi iespējamie atbildīgie pēkšņi sāk aktīvi rosīties – veikt ārkārtas pārbaudes, kontroles. Taču raksturīgi – šīs kārtējās "ārkārtas pārbaudes" parasti notiek ļoti īsu brīdi – mēnesi, varbūt divus. Pēc tam viss noklust un apaug ar aizmirstības putekļiem. Līdz nākamajai nelaimei, jo tad atkal divu mēnešu "riņķadancis" uzsāk apgriezienus.

Ģeopolitiskās revolūcijas pagaidām nebūs © DIENA(9)

Nākamajā nedēļā ir gaidāmi gandrīz vienlaikus uzreiz vairāki starptautiskās politikas notikumi, kuru iznākums var ietekmēt globālos ģeopolitiskos procesus vismaz vairāku turpmāko gadu vai pat vairāku desmitgažu garumā. Ticamāka gan šķiet iespēja, ka šā gada jūnija kā liktenīgā un izšķirošā mēneša loma izrādīsies ievērojami pārspīlēta.

Aģentūras lielā iespēja © DIENA

Tūrisms ierindojas to nozaru vidū, kas Covid-19 pandēmijas laikā cieš ļoti smagi. To apliecina gan ceļojumu industriju raksturojošā statistika, gan tūrisma kompāniju finanšu dati. Turklāt pandēmija vēl nav beigusies, pārvietošanās ierobežojumi joprojām pastāv un par to, kā praksē funkcionēs vienkāršai un drošai ceļošanai paredzētais risinājums – Eiropas Savienības Digitālais sertifikāts –, vēl ir daudz neskaidrību.

Kad demokrātija žņaudz sevi © DIENA(12)

Zīmīgākā pašvaldību vēlēšanu tendence, kas pārspēj pārsteigumus partiju ietekmes sadalījumā, šoreiz ir ļoti zemais balsotāju skaits. Nobalsoja tikai katrs trešais no balsstiesīgajiem. Kritums pret iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām tajās pašās teritorijās – par 13 procentu punktiem.

Valstsgriba kā strausa politika © DIENA(6)

Svarīgāki par jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) cinisko atklātību, piedraudot "nepareizi balsojušajām" pašvaldībām, ka ne jau sestdien notikušo vēlēšanu uzvarētājas Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un tās dalīborganizācijas, bet četras valdības partijas, kurām salīdzinoši nav klājies tik labi (ar izņēmumiem), būs tās, kas kontrolēs valsts budžeta un Eiropas fondu naudas plūsmas, bija Valsts prezidenta Egila Levita mēģinājumi situāciju kušināt. Prezidents nākamajā rītā sabiedriskās televīzijas ēterā pamācīja Eglīti, kā no situācijas ir jāizmelojas, proti, jāpaskaidro, ka tas tā nebija domāts, ka ne partija, ne valdība tā nerīkošoties.

Ministra smagais portfelis © DIENA(2)

Viena no interesantākajām politiskajām rokādēm pēdējā laikā ir saistīta ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš vispirms nomainīja partiju, no KPV LV pārejot uz Nacionālo apvienību (NA), bet pēc tam ātri zaudēja un tikpat ātri atguva ministra portfeli. Jāteic, visai interesanti bija vērot, kā sociālajos tīklos sarosījās Vitenberga kritiķi brīdī, kad šķita – ministra amats viņam ir zudis, bet tikpat ātri pieklusa, kad kļuva skaidrs – ministra krēslā Vitenbergs atradīsies arī turpmāk. Tomēr, raugoties plašāk, jāakcentē tas, kādu redzējumu par tautsaimniecību paudusi NA un kāda līdz šim bijusi ministra stratēģija.

Jauna stratēģiskā situācija © DIENA(4)

Situācijas eskalācija Rietumu attiecībās ar Lukašenko režīmu kļūst aizvien nopietnāka. Ja tā turpināsies, Latvijai jau drīzākajā laikā būs jāsastopas ar jauniem būtiskiem izaicinājumiem gan iekšējai, gan ārējai drošībai. Pēdējās dienās Lietuva jau piedzīvo to, ka tās robeža ar Baltkrieviju pārvēršas nevis par noslēgtu cietoksni, kāds būtu labvēlīgāks scenārijs, bet gan par Lukašenko provokāciju vietu.

Golubevas un Šuplinskas zemteksti © DIENA(9)

Pāris valdības portfeļu maiņas ir tikušas nepietiekami analizētas no tādiem aspektiem kā partiju un partiju apvienību iekšējās attiecības un politiskā ētika. Runa ir par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izrīkošanos ar savu "sievieti Latgali" – izglītības ministri Ilgu Šuplinsku – un Attīstībai/Par (A/P) iegūto iekšlietu ministra amatu "paristei" Marijai Golubevai.

Pieticīga gaismiņa tuneļa galā © DIENA(4)

Nedēļas vidū Izraēlas lielākās opozīcijas partijas Yesh Atid līderis Jairs Lapids paziņoja, ka viņam izdevies vienoties par jaunas valdības izveidošanu, tas nozīmē, ka 14. jūnijā, kad šī valdība varētu sākt darbu, premjerministra amatu pēc 12 tajā pavadītiem gadiem zaudēs Benjamins Netanjahu. Par nākamo valsts premjeru šajā gadījumā gan nekļūs centrists Lapids, bet galēji labējās partijas Yemina līderis Naftali Benets, kuru Lapids nomainīs pēc diviem gadiem.

Pārtapināšanas farss © DIENA(9)

Krišjāņa Kariņa valdības dubls numur divi, no vienas puses, nav īpašs pārsteigums. Visa politiskā loģika nepārprotami vilka uz to, ka bezcerīgi apdrupušajam koalīcijas pastarītim KPV LV vietas barā vairs nav. Balsu Saeimā valdībai ir gana, tāpat nekāda labuma, izņemot KPV LV ministru un deputātu pastāvīgi radītās galvassāpes, premjeram nebija. Tad jau valdības stiprināšanai bija vērts lieko balastu izmest pār bortu, lai nedaudz remdinātu pārējo bara locekļu apetīti. Varbūt vismaz uz brīdi būs miers!

Neatkārtot pieļautās kļūdas © DIENA

Lai gan vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās lēni un haotiski, nu jau mēnesi tās gaita ir uzlabojusies, un, pieaugot vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram, par aktualitāti kļūst ierobežojumu mazināšana daudzās jomās. (1. jūnijā aģentūra LETA vēstīja, ka "pirmo poti pret Covid-19 saņēmuši 25,3% iedzīvotāju, bet abas – 14,05%".) Noskaņojums sabiedrībā patlaban atgādina to, kāds bija aptuveni pirms gada, kad 10. jūnijā noslēdzās 12. martā izsludinātā pirmā ārkārtējā situācija un daudzas durvis, kas trīs mēnešus bija slēgtas, atkal atvērās. Arī tobrīd valdīja jūsmīga eiforija, ka Covid-19 riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi palikuši pagātnē uz visiem laikiem.

Kā iztērēt divus miljonus? © DIENA(4)

I zrādās, vēl pirms sākusies Latvijas tiesāšanās Starptautiskajā arbitrāžas tiesā ar tagad maksātnespējīgās PNB bankas (toreiz Norvik banka) bijušajiem akcionāriem, valsts jau paguvusi slepus iztērēt pāris miljonu eiro dārgam Parīzes advokātu birojam, pāris pašmāju advokātu birojiem, kā arī bariņa Valsts kancelejas (VK) un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) ierēdņu komandējumiem uz Parīzi un Hāgu.

Spiegošana un tiesiskums © DIENA(4)

Iepriekšējās nedēļas beigās Dānijas sabiedriskā raidsabiedrība DR nāca klajā ar savas izmeklēšanas rezultātiem, kas liecina – laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) sadarbībā ar Dānijas militāro izlūkdienestu FE no Dānijas teritorijas izspiegojusi virknes Eiropas valstu vadošos politiķus, tajā skaitā Vācijas kancleri Angelu Merkeli, bijušo Vācijas ārlietu ministru, bet šobrīd valsts prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, bijušo Vācijas sociāldemokrātu līderi Pēru Šteinbriku u. c.

Būs jāmeklē jaunas kravas? © DIENA(1)

Jau ilgtermiņā nemierīgās situācijas saasināšanās Baltkrievijā ir aktualizējusi jautājumu par to, cik nozīmīgas Latvijai ir ekonomiskās attiecības ar šo mūsu austrumu kaimiņvalsti. Nesenā pagātnē spilgts piemērs tam, kā politika ietekmē tautsaimniecību, bija 2014. gadā ieviestās Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, bet to radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomika, vērtējot kopumā, tika pāri visai veiksmīgi.

Korupcijas dzīru desmitgade © DIENA(9)

Piektdien apritēja desmit gadu, kopš Valdis Zatlers izziņoja rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu. Pa šiem gadiem esot sākušās pārmaiņas politiskajā kultūrā, intervijā radio apgalvoja toreizējais prezidents, savukārt korumpantu un korumpētāju profesionālā šķirotāja sliktajos un saudzējamajos Iveta Kažoka eksaltēti tvītoja, ka kopš 2011. gada vairs nekad neesot izjutusi bezcerību par Latviju kā nozagtu valsti.

Tiesiskuma vārgie asni © DIENA(1)

Pēdējā laikā vērojamas tiesībsargājošo institūciju aktivitātes, kuras optimisti varētu traktēt kā pirmos asnus ceļā uz sistēmas pašattīrīšanos un tiesiskuma apziņas celšanos valstī. Augsta līmeņa Valsts policijas (VP) amatpersonu kratīšanas un aizturēšanas, ko veicis gan VP Iekšējās drošības birojs, gan Valsts drošības dienests. Ģenerālprokuratūras ierosinātais kriminālprocess par valsts amatpersonu nolaidību vakcīnu iepirkumā. Ģenerālprokurora Jura Stukāna neierasti atklātie publiskie izteikumi par KNAB darba kvalitāti, gadiem ilgi novilcinot operatīvo materiālu izmantošanu kriminālprocesa uzsākšanai t. s. būvnieku karteļa lietā, tā būtiski ietekmējot izmeklēšanas rezultātus.

Sadarbības formāts ar Ķīnu izgāzies © DIENA(3)

Apkārt Baltkrievijai viļņojošo kaislību dēļ bez īpašas ievērības ir palicis cits gana interesants notikums – pagājušās nedēļas nogalē mūsu dienvidu kaimiņu Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka Viļņa pamet Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu (China–CEEC) sadarbības formātu 17+1, viena no kura dalībvalstīm ir arī Latvija.

Tumst finanšu padebeši © DIENA(5)

Atsevišķu hedžfondu bankrots, sabrukums kriptovalūtu tirgū – tie varētu būt atsevišķi notikumi, tomēr iegūst draudīgāku ēnu, ja raugāmies uz tiem kā funkcionējošas mozaīkas gabaliņiem finanšu tirgū un galu galā arī pasaules ekonomikā.

Rokas nost no vidusslāņa! © DIENA(7)

Latvijā bieži tiek uzsvērts, ka jāvirzās uz Ziemeļvalstu modeli. Arī mūsu politiķi tieši Ziemeļvalstis nereti min kā paraugu, kam Latvijai vajadzētu līdzināties. Ikviens, kurš seko ārvalstu aktualitātēm, zina, ka pašu Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes) vidū pastāv daudz atšķirību, turklāt cīņā pret Covid-19 Zviedrijas stratēģija atšķiras no pārējo Ziemeļvalstu stratēģijas. Tomēr Ziemeļvalstīm ir kas kopīgs, un tā ir izpratne par to, ka valsts politiskās un ekonomiskās stabilitātes pamats ir vidusslānis, respektīvi, tie cilvēki, kuri ir orientēti uz to, ka savu labklājību nodrošina ar pašu darbu, bet atbalstu no valsts prasa tikai ārkārtējos apstākļos, ko var radīt aizliegums vairākām nozarēm strādāt pandēmijas laikā vai individuālas veselības problēmas, no kurām nav pasargāts neviens cilvēks neatkarīgi no gadu skaita.