Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Dienas komentārs

Jaunas paradigmas tuvošanās? © DIENA(19)

Amerikas Savienotajās Valstīs plašu rezonansi izraisījusi Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Vašingtonā, kuras laikā viņš tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un valsts sekretāru Maiku Pompeo.

Tikai neaplipt ar pelējumu © DIENA

Nākamgad sagaidāmo Rīgas domes vēlēšanu rezultāts daudziem domē pārstāvētajiem ''pozicionāriem'' un arī ''opozicionāriem'' varētu radīt ne tik patīkamu pārsteigumu, kam iemesls varētu būt galvaspilsētas apkaimju biedrību aktīvāko biedru lēmums kandidēt ārkārtas vēlēšanās un aicinājums to darīt arī citiem. Šķiet, šis varētu būt pirmais vērā ņemamais gadījums, kad nopietnu konkurenci uz pašvaldības deputātu krēsliem savā ziņā appelējušajām politiskajām partijām vēlas radīt vismaz formāli bezpartejiski sabiedrības locekļi, kuru līdzšinējās aktivitātes apliecina pavisam citu skatījumu uz pašvaldības darbības jēgu un uzdevumiem, nekā to bijis ierasts redzēt.

Gaidām ASV palīdzību pret pārējiem oligarhiem © DIENA(51)

Amerikas Savienotās Valstis ir Latvijas stratēģiskais partneris, lielā mērā mūsu drošības garants, kuram acīmredzami ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs kļūtu iekšēji aizvien stiprāki, atbrīvojoties no korupcijas, naudas atmazgāšanas un oligarhijas ietekmes. Katrā ziņā amerikāņi cenšas Latvijai palīdzēt šajos procesos, un vistaustāmākie šajā sakarā ir bijuši lēmumi pret ABLV banku un banku uzraudzības sistēmu 2018. gada februārī un pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) un Latvijas ostu tranzītbiznesu 2019. gada decembrī.

Pa kuru ceļu ies politiķi? © DIENA(6)

Uzņēmēju mudinājumi Latvijas darba tirgu plašāk atvērt darbiniekiem no ārvalstīm un sabiedrībā jaušamā skepse pret viesstrādnieku ierašanos, ko savā politiskajā retorikā ietvērusi Nacionālā apvienība. Šāda pretēju viedokļu sadursme pēdējā laikā ir jūtama ļoti izteikti.

Latvijas politikā aizvien vairāk sociālisma © DIENA(23)

Ilgāka laika novērojumi rāda, ka Latvijas politiskā telpa kļūst aizvien kreisāka, lai arī publiski vismaz politiķi to nav gatavi atzīt, jo partiju pozicionējumā ierasts kreisumu vai labējumu vērtēt nevis pēc sociālekonomiska, bet gan etniska kritērija. Tajā pašā laikā droši vien mūsu pagātnes un arī augošās nevienlīdzības ietekmē pieprasījums pēc sociālās vienlīdzības un tās nodrošināšanai arī lielākas valsts regulējošās lomas ir liels.

Tirgojas par noteikumiem © DIENA(2)

Sočos 7. decembrī aizvadīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko kārtējā tikšanās, kuras laikā apspriesta abu valstu padziļināta ekonomiskā integrācija tā dēvētās vienotās valsts ietvaros.

Latvijas divas realitātes © DIENA(7)

Sabiedrisko mediju pievēršanās veselības aprūpes sistēmas izpētei ir atklājusi tik baisu ainu, ka rodas iespaids, ka dzīvošana mūsu valstī ir nevērīga rīcība pašam pret sevi, jo tiek stāstīts, ka veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami, ilgi jāgaida, lai tiktu uz konsultāciju pie ārsta un nepieciešamajām pārbaudēm, un tad, kad izdodas uz konsultāciju un pārbaudēm tikt, tad mediķu attieksme ir briesmīga un diagnoze var tikt noteikta nepareizi.

Šķirti vai kopā © DIENA

Uzmanības centrā nonākušas iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Par to gaitu – un kur nu vēl rezultātiem – ir pāragri spriest, tomēr dažas partiju apsvērtās taktikas detaļas jau parādījušās publiskajā telpā, tās jau varam, kā saka, mazliet apsmadzeņot.

Kazāks sargās Rimšēviča paražas © DIENA(24)

Ilmāra Rimšēviča un viņa drošības naudas iemaksātāja Andra Kreislera copes partnera Mārtiņa Kazāka virzīšana Latvijas Bankas prezidenta amatam parāda, ka skaļā Rimšēviča kukuļņemšanas lieta nav izbiedējusi ne viņa lokam pietuvinātos, ne tā saukto politisko eliti, kura, tiesībsargājošo iestāžu klusējot pieskatīta, šonedēļ grasās nobalsot par Rimšēviča laiku un ieražu turpināšanos valsts centrālajā bankā.

Visi riski apzināti? © DIENA(8)

Redzot valdības partiju aktīvo rosīšanos ap jautājumu par pašvaldību vēlēšanām, vairs nav šaubu, ka drīzas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir neizbēgamas. Motivācijas tam, lai tā būtu, ir pietiekami daudz – gan sāktā parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu, gan mediķu nerimstošā neapmierinātība ar politiķu nepildītajiem solījumiem, gan klamzīgā administratīvi teritoriālās reformas gaita, gan ekonomikas izaugsmes mazināšanās, kas spiež spert arī nepopulārus soļus, tostarp par nodokļu izmaiņām, gan arī sabiedrības sašutums par politiķu pielemto valsts budžeta finansējuma palielināšanu savām partijām – no tā visa sabiedrības uzmanība būtu kaut kā jānovērš, kaut vai, līdzībās runājot, radot haosu kaimiņsētā, tā novēršot skatus no nekārtībām pašu mājā.

Nepiepildīto cerību formāts Parīzē © DIENA(6)

Pirmdien, 9. decembrī, Parīzē pēc vairāku gadu pārtraukuma paredzēta tikšanās tā dēvētajā Normandijas četrinieka formātā, ar kuru lielas cerības saista Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tajā pašā laikā varbūtība, ka Parīzē varētu tikt pārskatītas Ukrainai problemātiskās Minskas vienošanās, ir tuva nullei.

Bīstamais naivuma triumfs © DIENA(6)

Laiku pa laikam gadās dzirdēt par cilvēkiem, kuri cietuši finansiālus zaudējumus, uzticoties viltīgiem shēmotājiem. Piemēram, nesen plaši tika apspriests gadījums ar finanšu sektora uzņēmumu, kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi pat piemēroja sodu 50 000 eiro apmērā.

Pulksteni darbina ne tikai viens liels zobrats © DIENA(6)

Ekonomikas cikliskums un globālie procesi ir tikai daļa no faktoriem, kas tieši un netieši ietekmē valstu, to uzņēmēju un iedzīvotāju finanšu un cita veida labklājību. Un Latvija kā maza valsts ar mazu ekonomiku tikpat kā nemaz nav spējīga ietekmēt ne pirmo, ne otro faktoru. Šie riski Latvijai kā valstij kopumā vienmēr ir bijuši un būs, un tikai pārāk optimistiski cilvēki savās nākotnes prognozēs tos neņem vērā.

Gadadiena bez optimisma © DIENA(11)

Londonā 3. un 4. decembrī notiek Ziemeļatlantijas alianses valstu līderu samits un pie viena arī organizācijas 70. gada jubilejas pieticīga atzīmēšana. Pieticīga tāpēc, ka starp alianses dalībvalstīm parādās aizvien izteiktākas pretrunas, kas nopietni ietekmē NATO vienotību un apdraud tās nākotni.

Ar akcīzi vien par maz © DIENA(2)

Brīdī, kad ekonomika strauji aug un vērā ņemams kāpums ir jūtams vairumā lielo tautsaimniecības sektoru, viss šķiet labi un par kādiem nepieciešamajiem uzlabojumiem tiek runāts maz un darīts vēl mazāk. Tā tas turpinās līdz brīdim, kad izaugsmes tempi sāk strauji kristies, un, rodoties visai nepatīkamām atskārsmēm, notiek drudžainas darbības, lai kaut ko saglābtu.

Juridiskais atzinums ministra atmazgāšanai © DIENA(11)

Aizvadītajā pirmdienā no satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) mutes izdzirdot, ka Satiksmes ministrija (SM) pasūtījusi juridisko atzinumu par milzīgajām Latvijas dzelzceļa (LDz) vadības atlaišanas kompensācijām, daudzi, arī es, sašūmējās, ka SM tērē valsts naudu, lai kāds juristu birojs it kā no malas pateiktu, ka pie vainas "sistēma", kas citu risinājumu nepieļāva.

Globālās bažas par klimatu © DIENA(19)

Eiropas Parlaments (EP) pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā, un "ārkārtas stāvoklis" ir jēdziens, kas liek domāt – situācija jāuztver nopietni. Tiesa gan, EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (NA) sociālajā tīklā Facebook.com norādījis, ka atbilstošāks jēdziens būtu "neatliekams" (angļu valodā – urgent), nevis "ārkārtas" (angļu valodā – emergency), un uzsvēris, ka "jārīkojas mērķēti, nevis jāceļ haoss".

Amerikāņu treģēdijas priekšvēstnese? © DIENA(50)

Amerikas Savienotajās Valstīs lielu rezonansi izraisījusi Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi atklātā vēstule partijas biedriem, kuru atsevišķi eksperti nodēvējuši pat par jaunas amerikāņu traģēdijas priekšvēstnesi.

Pārprastais elitārisms © DIENA(15)

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šoruden izteica pieļāvumu, ka augstskolās par valsts budžeta līdzekļiem vajadzētu studēt vien tiem jauniešiem, kuru vidējā atzīme iepriekšējā izglītošanās posmā bijusi vismaz septiņas balles, kā arī nav bijis neviena nesekmīga vērtējuma.

Ne tikai armija garantē drošību un aizsardzību © DIENA(14)

Novembrī tika atklāts Baltijā pirmais aizsardzības un drošības tematiem veltīts ziņu portāls Sargs.lv, kura mērķis ir nodrošināt uzticamu, pārbaudītu un aktuālu informāciju par aizsardzības un drošības tematiem Latvijā un ārvalstīs, veicināt sabiedrības informētību par rīcību dažādās apdraudējuma situācijās, kā arī medijpratību informācijas telpas apdraudējumu jomā, norāda Aizsardzības ministrija un piebilst, ka ministrijas veiktā Drošības mērījuma dati rāda – lielākā daļa jeb 80% respondentu atzinuši, ka valsts apdraudējuma gadījumā viņus visvairāk satrauktu neziņa – informācijas "vakuums", neskaidrība par situācijas attīstību un rīcību krīzes gadījumā. Savukārt 20% aptaujāto norādījuši, ka viņus visvairāk satrauktu nespēja palīdzēt radiem un draugiem.

Neviennozīmīga nākotne © DIENA(7)

Honkongā notikušajās rajonu padomju vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvuši jau pusgadu ilgstošo protestu pret Ķīnas varu pār šo administratīvo rajonu dalībnieki. Par vēlēšanu iznākumu ar sajūsmu vēsta daudzu demokrātisko valstu plašsaziņas līdzekļi, tomēr situācija nepavisam nav vērtējama viennozīmīgi.

Gripa. Galvenais, lai nejūt? © DIENA(2)

Vēršos ar šo pie Veselības ministrijas. Labi, lai būtu konkrētāk – pie ministres. Sakiet, kāda jēga ir rīkot dažādas sabiedrību izglītojošas kampaņas, kāda jēga ir augsti profesionāliem infektologiem stāstīt dažādās auditorijās un intervijās par to, ka gripas simptomu sajušanas gadījumā nekādā gadījumā nevajadzētu iet uz darbu, mācību iestādi vai citu vietu, kur paredzama saskarsme ar līdzcilvēkiem, jo tas veicinātu slimības izplatīšanos?

Antirisinājums mediķus apmāna otrreiz © DIENA(14)

Vienai no valdības koalīcijas partijām ir izdevies mediķus piemānīt divreiz, un tā ir veselības ministres Ilzes Viņķeles Attīstībai/Par! (A/P) ar priekšlikumu mediķu algām nepieciešamo 60 miljonu eiro robu aizpildīt ar virtuālu naudu, to aizņemties uz valsts budžeta deficīta rēķina. Piedāvātais antirisinājums tā nokaitinājis premjerministru, ka Jaunajā Vienotībā nedēļas beigās pilnā nopietnībā apspriesta varbūtība pieprasīt veselības ministres demisiju.

Ir laiks politiski pieaugt © DIENA(13)

Patlaban mūsu valstī par aktualitāti kļuvušas dažādas diskusijas, kas saistītas ar tēmu "atlaist Saeimu". Šajās diskusijās nereti tiek pieminēti XX gadsimta deviņdesmitie gadi, kuros rodams aizsākums daudziem procesiem, kas veidojuši mūsdienu politisko vidi, kā arī politisko spēku un vēlētāju savstarpējās attiecības.

Cik var reformēt?! © DIENA(16)

Virsrakstā liktais jautājums pēdējā laikā atkal izskan aizvien biežāk. Šoreiz – saistībā ar valdības pārstāvju skaļi deklarēto apņemšanos veikt nu jau kārtējo nodokļu reformu. Šķiet, normāla nodokļu maksātāju vēlme būtu: savediet vienreiz par visām reizēm kārtībā tos nodokļus, lai ar tiem varam rēķināties ilgtermiņā, nevis provocējiet nestabilitāti ar spēles noteikumu maiņu teju vai katras Saeimas laikā! Labi, ja ir kaut kas laiku pa laikam jāuzlabo, to var darīt bez liekas ažiotāžas, bet ar konkrētu pamatojumu – ja sapratīsim, piecietīsim.

Divas ļoti atšķirīgās Eiropas © DIENA(21)

Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas ievērības tika atstāts ar tā dēvētās Samta revolūcijas kādreizējā Čehoslovākijā trīsdesmito gadadienu saistīts notikums – Ungārijas prezidenta Viktora Orbana uzruna par godu šai gadskārtai.

Pretrunīgie politiskie signāli © DIENA(2)

Kritikas vilnī, kas veļas pār šo Saeimu, ieskanas apgalvojums, ka šī ir vājākā Saeima, kāda Latvijā bijusi kopš neatkarības atjaunošanas. Jāteic gan, ka šāds apgalvojums ir pārspīlēts, jo arī iepriekš bijuši gan tādi deputāti, kuriem allaž ir kritiski vārdi, ko izkliegt debatēs, bet racionālu priekšlikumu nav, gan tādi, kuru darbu vispār grūti pamanīt, turklāt ir bijuši arī pretrunīgi vērtējami balsojumi. Turklāt šajā Saeimā, lai ko teiktu kritiķi, "viss nav slikti".

Apturēt aizbraukšanu būs grūti © DIENA(27)

Sabiedrības labklājības pieaugums nākamajos gados lielā mērā būs noteicošs tam, lai mūsu valsts spētu nodrošināt savu pastāvēšanu arī turpmāk. Patlaban viena no galvenajām Latvijas problēmām ir ekonomiskā migrācija, kas attālāku reģionu iedzīvotājus labākajā gadījumā vilina uz Rīgu un tās pievārti, savukārt sliktākajā – mūsu valsts iedzīvotāji ar savām darbarokām stutē citu valstu tautsaimniecības.

Makšķeres un zivis © DIENA(2)

Nelielajā Dienvidamerikas valstī Bolīvijā vēršas plašumā sadursmes starp demisionējušā un valsti pametušā eksprezidenta Evo Moralesa piekritējiem un pretiniekiem, kā rezultātā situācija valstī draud kļūt nekontrolējama.