Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Dienas komentārs

Pašūpot koalīcijas laivu, nevis apgāzt © DIENA(1)

Diezgan prognozējami vakar noslēdzās pirmā lielākā publiski redzamā politiskā krīze valdošajā koalīcijā, kuru iniciēja Jaunā konservatīvā partija (JKP) pagājušajā nedēļā, tās ministriem demonstratīvi pametot valdības sēdi brīdī, kad Ministru kabinetā tika lemts par Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā. Tas, ka JKP pēc šā valdības lēmuma diezgan demonstratīvi izsauca premjeru Krišjāni Kariņu (JV) uz "paklājiņa", lai runātu par to, kā tālāk tiks nodrošināta šīs valdības partneru sadarbība, šķiet, bija taktisks solis, lai mēģinātu nodemonstrēt sabiedrībai savu būtisko nozīmi šīs valdības pastāvēšanā.

Ārkārtas – risinājums? © DIENA(2)

Ieilgušais seriāls ar mēģinājumiem nodrošināt vairākuma atbalstu jauna Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanai šķietami aizvien lielāku ticamību piešķir ārkārtas vēlēšanu iespējamībai.

JKP neapmierinātība ļoga valdību © DIENA(16)

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politisko nākotni un ilgmūžību šā brīža valdības koalīcijā noteiks nevis kāda cita simpātijas vai antipātijas, bet pašas JKP līderu politiskā taktika, kas nu jau ļoti uzkrītoši partiju dzen pašizolācijā. Pēc otrdienas demarša, kad JKP pameta valdības sēžu zāli, nepiedaloties lemšanā par Normunda Mežvieta pārapstiprināšanu Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka amatā, pārbīdes koalīcijā par sliktu JKP un, iespējams, par labu opozīcijā sēdošajiem zaļzemniekiem no teorētiskām konstrukcijām sāk kļūt aizvien reālistiskākas.

Novārtā palikušais ēdājs © DIENA(4)

Saistībā ar to, ka mūsu valstī ēnu ekonomikas apjomi joprojām ir lieli, laiku pa laikam kāda tautsaimniecības nozare nonāk uzmanības centrā kā "vispelēkākā" un problemātiskākā. Bija laiks, kad daudz tika runāts par ēnu ekonomikas izpausmēm būvniecībā. Tad pienāca brīdis, kad ēnu ekonomikas apkarotāji kritizēja taksometru jomu, fiziskās apsardzes biznesu, autoservisu darbību, kā arī dažādus veselības aprūpes un skaistumkopšanas pakalpojumus.

Spēles ar apvienotās valsts ideju © DIENA(4)

Kārtējā vizītē 17. un 18. jūlijā Krieviju apmeklēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Vizītes laikā Lukašenko ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsprieda abu valstu tālākas integrācijas iespējas tā dēvētās apvienotās valsts ietvaros.

Sabiedrības kacinātāji © DIENA(6)

Nedēļas sākumā aktualizētā ideja no nākamā gada paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 430 līdz 500 eiro raisījusi plašas diskusijas gan valdības koalīcijā, gan arī uzņēmēju un darba ņēmēju aprindās. Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejai, kurā šis jautājums pirmdien ticis apspriests, nav ne lēmējvaras, ne izpildvaras tiesību, tomēr jau uzreiz pēc komitejas sanāksmes jaunās Konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, ka sanāksmē esot iezīmējies konceptuāls atbalsts šai idejai. JKP gana optimistisko paziņojumu gan mīkstināja citi koalīcijas partneri, akcentējot, ka patiesībā nekādi lēmumi saistībā ar šo ideju nav pieņemti – ne par, ne pret.

Cīņa par iedzīvotājiem © DIENA(8)

Jūlija sākumā no Latvijas netālu esošā valsts Polija pozitīvā aspektā pārsteidza starptautisko sabiedrību, jo nonāca uzmanības centrā nevis ar izteikti konservatīviem lēmumiem vai uz demokrātijas robežas balansējošām idejām, kā šai valstij iepriekš bija gadījies, bet gan ar ieceri atbrīvot no ienākuma nodokļa, kura likme ir 18%, maksāšanas strādājošos jauniešus vecumā līdz 26 gadiem, ja viņu bruto ienākumi nepārsniedz 85 500 zlotu (aptuveni 20 000 eiro) gadā. (Par to 5. jūlijā vēstīja arī aģentūra LETA.)

S-400 un turku gambīts © DIENA(16)

Turcija, kur ar vērienu un lielas ažiotāžas pavadībā tika sāktas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 piegādes, ir nostādījusi grūtā situācijā kā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, tā Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis Eiropā.

Kurš vairāk bļaus, tam vairāk tiks? © DIENA(9)

Uzmanību aizvien vairāk pievērš varas partiju un to kūrēto ministriju cīņa par papildu naudu nākamā gada valsts budžetā. Un arī dažādu jomu pārstāvju centieni tieši šobrīd aktualizēt savu finansiāli smago situāciju, tā cerot arī uz savu pusi pavilkt budžeta deķīša vismaz kādu stūrīti.

Kam gribam tērēt naudu? © DIENA(2)

Diskusijās, kas saistītas ar Latvijas Radio valdes un Ziņu dienesta konfliktu, pavīdējis jautājums – vai mūsu sabiedrība vispār vēlas investēt finanšu resursus izcila sabiedrisko mediju satura veidošanā? Līdzīgs jautājums – vai sabiedrība vispār grib par to maksāt – izskanējis arī par viedokļu krustugunīs nonākušo koncertzāles būvniecības ideju.

Politiķu biedrības kā mazgātavas © DIENA(14)

Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) beidzot ir pamodies un pamanījis, ka sporta, mākslas, kultūras biedrības gadu gadiem tiek izmantotas kā politiskās korupcijas vešmašīnas kukuļu atmazgāšanai? Šis ir visbūtiskākais jautājums saistībā ar Nacionālās apvienības politiķes, Latvijas Universitātes daudzmiljonu būviepirkumos ietekmīgās Biatlona federācijas prezidentes Baibas Brokas kukuļņemšanas lietu.

Apetīte rodas ēdot © DIENA(2)

Varas politiķi atkal aktualizējuši jautājumu par budžeta finansējuma palielināšanu partijām. Iespējams, šis jautājums tiešām ir izvērtējums vērts, bet... pirmkārt, mulsina, ka to rosina, virza un izlems paši labuma guvēji, kas citā situācijā tiktu vērtēts kā smags noziegums. Otrkārt, mulsina politiķu retorika par šo tēmu un izmantotie argumenti.

Necienīgi pret klientu © DIENA(23)

Uzmanību šonedēļ piesaistīja airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa intervijā LETA teiktais: "Aviokompāniju prakse nav mainījusies šajā ziņā – tiek pārdots vairāk biļešu, jo joprojām daļa biļešu pircēju neierodas uz lidojumu. Mums ir ļoti niecīgs tādu gadījumu skaits, kad kādam tiek liegta iekāpšana lidmašīnā. Tas ir saistīts ar to, ka pārpildītu reisu gadījumos paši meklējam brīvprātīgos, kas ir ar mieru nedaudz mainīt savus ceļojuma plānus pret kompensāciju. Ņemot vērā, ka mūsu biļešu cenas ir samērā zemas, jaunieši labprāt piesakās atteikties no savas vietas attiecīgajā lidmašīnā, pretī saņemot kompensāciju, kas pārsvarā ir krietni lielāka par biļetes cenu."

Nolemtais raķešu likvidācijas līgums © DIENA(4)

Iepriekšējās nedēļas nogalē pēc Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātu tikšanās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja – nekas neliecina, ka Krievija plānotu atjaunot dalību Līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (Intermediate-Range Nuclear Forces Treaty, INFT).

Pierodam pie loterijas © DIENA(7)

Sakāpinātās emocijas, kas sabiedrībā uzvirmoja saistībā ar Čeku loteriju uzreiz pēc tās sākuma 1. jūlijā, pamazām ir pierimušas. Ko patlaban ļauj secināt šī loterija?

Cerības un realitāte © DIENA(13)

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par Krimu un Donbasu "parunāt" ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē ar augstu ticamības pakāpi ir nolemts neveiksmei.

Ne tikai pieprasīt, bet arī sniegt pretī © DIENA(3)

Pilsētas attīstība jāveicina, nevis dalot cilvēkus grupās, bet cenšoties atbildēt uz jautājumu, kā cilvēks pārvietosies pilsētā, – šo domu intervijā Dienai jūnija beigās pauda arhitekts un pilsētvides aktīvists Oto Ozols, kura patiesībā arī raksturo to situāciju, kādā dzīvojam šodien Rīgā. Taču šī intervija lika padomāt mazliet vairāk – ne tikai par pilsētplānošanu kā tādu, bet arī par šīs pilsētplānošanas galveno "mērķa klientu" – cilvēkiem kopumā –, par attieksmi pret dzīvi, attieksmi pret līdzcilvēkiem. Un varbūt tieši tādēļ tā vietā, lai kopīgi meklētu risinājumus un idejas, lai radītu pilsētā vidi, kurā ērti un droši jūtas ikviens, aizvien dažādu iemeslu dēļ vairāk vai mazāk bieži teju katrs nonākam savstarpējās konfliktsituācijās.

Lai tehnoloģijas neaizstātu © DIENA(1)

Jūlijs ir laiks, kad daudziem ir aktuāla turpmākā izglītošanās virziena izvēle, jo, piemēram, pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās ilgst vismaz līdz 9. jūlijam. Vairāki uzņēmēji pauduši aicinājumu jauniešiem izvēlēties ar eksaktajām zinātnēm saistītus izglītošanās virzienus, un šo uzņēmēju viedoklis ir uzmanības vērts.

No Levita gaidīs daudz un uzreiz © DIENA(16)

Pirmdien, kad amatā stāsies jaunais Valsts prezidents Egils Levits, mums visiem (neatkarīgi no attieksmes pret viņu ievēlējušajām partijām un to vēlmēm) ir lielas cerības, ka nākamos četrus gadus mums būs valsts galva, kas spēs paveikt ko fundamentālu pozitīvām izmaiņām Latvijā. Levits amatā nestājas miera laikos, un tāda nevarēs atļauties būt viņa prezidentūra.

Arī ne bez strūklakas © DIENA

Administratīvi teritoriālā reforma, protams, nepieciešama, taču tās īstenošanā, vismaz spriežot pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra stāstītā Dienai un citiem medijiem, vērojama pieeja, kas visai pamatoti liek šaubīties par izvirzītā mērķa sasniegšanas iespējamību. Ne tikai pašvaldību vadības, bet arī Latvijas iedzīvotāju iebildumu dēļ.

Demokrātija var pastāvēt pie ratiem? © DIENA(13)

Nedēļas pirmajā pusē Eiropadomē – dalībvalstu un Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē – tika pieņemts lēmums par kandidāti uz Eiropas Komisijas (EK) nākošās priekšsēdētājas amatu nominēt patlabanējo Vācijas aizsardzības ministri, kristīgo demokrātu pārstāvi Urzulu fon der Leieni.

Draud vēl lielāki zaudējumi © DIENA(12)

Esam jau pieraduši, ka Latvijas ziemeļu daļas darbaspēku zināmā mērā ir jau "aplasījuši" Igaunijas darba devēji. Tagad līdzīga situācija var izvērsties arī pie Latvijas dienvidu robežas saistībā ar to, ka Lietuva pēdējā laikā visai cītīgi piestrādā pie strādājošo minimālās darba algas celšanas.

Ko gaidām no parlamenta? © DIENA(3)

Kopumā 751 deputāts no 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un šo deputātu vidū – astoņi parlamentārieši no Latvijas. 190 dažādas politiskās partijas. Rekordaugsts no jauna ievēlētu, nevis pārvēlētu, deputātu īpatsvars – 61%. Lielāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%). Ļoti dažādas paaudzes – no jauniešiem līdz senioriem, jo jaunākajai deputātei – Kirai Marijai Peterai-Hansenai no Dānijas – ir 21 gads, bet vecākajam deputātam – Silvio Berluskoni no Itālijas – 82 gadi. Tā jauno Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumu, kas uz plenārsēdi Strasbūrā ir pulcējies šajā nedēļā, raksturo EP Preses dienests.

Ne tikai vēlmju deklarēšana © DIENA(2)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānas pilsētā Osakā notika pasaules divdesmit ekonomiski nozīmīgāko valstu (G20) līderu samits. Tieši sanāksme ne pie kādiem liktenīgiem lēmumiem gan nenoveda (un tādi arī netika gaidīti), kamdēļ galvenā uzmanība bija piesaistīta pasaules ietekmīgāko politiķu savstarpējām sarunām.

Arī lēmums neko nemainīt ir izvēle © DIENA(11)

Pārsteidz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Rolanda Irkļa vakar LNT rīta raidījumā 900 sekundes paustais, būtībā apgalvotais, ka aptuveni 40% mājsaimniecību joprojām nav izdarījušas nekādu izvēli elektroenerģijas atvērtā tirgus apstākļos, paliekot pie Elektrum universālā pakalpojuma (UP), uz kuru automātiski pārslēdza līdz ar tirgus atvēršanu.

Pusgada patiesības mirklis © DIENA(3)

Sagaidāms, ka 1. augustā tomēr stāsies spēkā grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tiesa gan, savdabīgs ir šā samazinājuma termiņš – līdz 2020. gada 29. februārim, vienlaikus nosakot, ka jau ar 1. martu akcīzes nodokļa likme atkal pieaugs, turklāt – sasniedzot pat lielāku likmi, nekā tā noteikta šobrīd. Proti – patlaban likme ir 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, nākamos septiņus mēnešus, sākot no augusta, tā būs 1564 eiro, bet no nākamā gada 1. marta – jau 2025 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, liecina Saeimas mājaslapā lasāmā informācija par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas galīgajam lasījumam atbalstīto attiecīgo likumprojektu.

Jaunā vides sargu paaudze © DIENA(2)

Attieksme pret vidi un tās aizsardzību patlaban kļuvusi par aktuālitāti, kas atklāj dažādu paaudžu atšķirīgo skatījumu gan ekonomikā, gan citās jomās. Tieši gados jauniem cilvēkiem uzņēmumu darbības ietekme uz vidi šķiet svarīgāka nekā citu paaudžu pārstāvjiem, rāda arī CBL Asset Management un Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja.

Kauja par Latvenergo rauj maskas © DIENA(25)

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lēmums atlaist valsts energomilža Latvenergo padomi bija slikti sagatavots, slikti izskaidrots un pamatots. Nemiro skaidri un drosmīgi vajadzēja pateikt to, par ko vāras viss Rīgas politisko un ekonomisko interešu katls: viņam ir aizdomas par šajā valsts uzņēmumā gadiem ilgi notikušiem aizdomīgiem daudzmiljonu iepirkumiem un nesaimnieciskiem lēmumiem, kuru netraucētu norisi pieskatījusi iepriekšējā padome, tādēļ jaunā padome iesūtīta to visu vētīt. Ja tuvākos mēnešos atklātos, ka aizdomas nespēj pierādīt, jādemisionē pašam Nemiro, uzņemoties politisko atbildību. Tādēļ šobrīd atkāpties un atcelt jauno pagaidu padomi, kas, kā baumo, varētu notikt pirmdien, būtu tikai vēl viena Nemiro politiskā kļūda.

Putas ap koncertzāli © DIENA(6)

Centieni atrisināt vienas problēmas mēdz novest pie tā, ka pamanām, ka situācija ir daudz komplicētāka, nekā sākotnēji šķitis, un līdz ar jau iepriekš zināmo atklājas arī citas, ne mazāk steidzami risināmas problēmas. Tā šajā gadījumā ir ar stāstu par akustisko koncertzāli.