Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dienas komentārs

Valdības izgāšanās © DIENA(12)

Politikas kvalitāti rāda tas, cik daudz un bieži nepieciešami likumu grozījumi, – šādu viedokli politikas un valsts pārvaldes eksperti izsaka ik pa laikam. Un to papildināt varētu ar tēzi, ka politikas kvalitāti (vai ne-kvalitāti) apliecina arī tiesā apstrīdēto politisko lēmumu skaits. Ja iepriekš bija jau ierasts, ka laiku pa laikam kāds likums tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, tāpat gadījās, ka valsts tika atzīta par zaudētāju starptautiskas tiesās un bija spiesta maksāt kompensācijas par cietušajiem atzītajiem, tad nu šim "komplektam" pievienojas arī seriāls ap LU rektora neapstiprināšanu un tam sekojošo tiesāšanos, rektora vietas izpildītāja iecelšanu, atcelšanu, iecelšanu...

Spodrināt ostu un autoostu © DIENA(2)

Ieilgušās cīņas par varu Rīgas domē radījušas visai traģikomisku iespaidu par mūsu galvaspilsētas pārvaldību un par domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Taču, ja raugās uz statistiku, situācija Rīgā uz vispārējā Latvijas fona neizskatās slikti un nerodas iespaids, ka mūsu galvaspilsēta grimtu dziļā sociālekonomiskā depresijā. (Tas, ka Latvija, spriežot pēc Eiropas Savienības (ES) mēroga datiem, aizvien redzamāk kļūst par vienu no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm, ir cits temats.)

Nolemts atkārtotai ievēlēšanai © DIENA(6)

Amerikas Savienoto Valstu Senātā ar prognozējamu iznākumu šonedēļ noslēdzās mēģinājums sākt impīčmentu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Vienlaikus prezidenta attaisnošana Senātā ir tikai viena no pazīmēm, kura liecina – pagaidām Tramps ir pārliecinošs šā gada 3. novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu favorīts.

Kontrolšāviens vēlēšanām

Trīs sēdes pēc kārtas Rīgas domē nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, tas ir nosacījums ārkārtas vēlēšanu rīkošanai pašvaldībā. Tiesa, vēlēšanas tāpat bija neizbēgamas, ņemot vērā valdību veidojošo partiju teju vai vienprātīgo viedokli par to. Tomēr tas, kas notika pēdējās dienās, kad galvaspilsētā valdošā partija Gods kalpot Rīgai (GKR) sabloķējās ar opozīciju pret līdz šim arī valdošo Saskaņu, kura vēlējās Rīgas mēra Burova atlaišanu no amata, ir ne tikai skaists manevrs, bet arī uzskatāms turpinājums GKR attālināšanās procesam no Saskaņas. Gan Saskaņa ar savu agresivitāti, gan opozīcijas partijas ar atbalstu Burova darbībām faktiski pārpozicionēja GKR par drīzāk latviskām, nevis krieviskām partijām tuvu, par ko ļoti trāpīgi jau pirms kāda laika rakstīja mana kolēģe Agnese Margēviča.

Koncentrēties uz vērtībām © DIENA(3)

Apgalvojumi, ka Latvijai jāsaņemas un gudri jārīkojas, lai ekonomiskajā aspektā neatpaliktu no abām pārējām Baltijas valstīm, pēdējā laikā izskan aizvien biežāk. Turklāt statistikas dati aizvien spilgtāk atklāj, ka mūsu valsts atpaliek ne tikai no mūsu ziemeļu kaimiņvalsts, kam jau ilgu laiku tiek veltīta frāze "Igaunijā viss ir labāk nekā Latvijā!", bet arī no Lietuvas.

Dzīvojam draudīgu ziņu netīkamajā ēnā © DIENA(3)

Atšķirībā no citiem šis gads nav iesācies daudzsološas ziņu pavadībā par iespējām piedzīvot ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, sevišķi ja ņemam vērā to, ka Latvijas tautsaimniecība ciešā mērā ir saistīta ar globālajām norisēm. Saasinājums Persijas līča reģionā un koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā it kā tieši mūs neskar, tomēr gadījumā, ja notikumi eskalēsies, tad pastarpināti to ietekmi izjutīsim arī Latvijā.

Darījums bez perspektīvas © DIENA(2)

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps publiskoja savu Izraēlas un palestīniešu miera plānu (tā politisko daļu), kuru pats nodēvēja par gadsimta darījumu. Iespēja, ka gadsimta darījums tiks īstenots, gan ir atklāti niecīga, tomēr plāna esamība sola īstermiņa dividendes tā autoriem.

Pirmā doma: atkal "apgūst"? © DIENA(4)

Savdabīgs sabiedrībā valdošas neuzticēšanās, aizdomīguma, skepses piemērs šajās dienās bija vērojams saistībā ar ziņu, ka Rīgas parkos sāk izvietot tā dēvētos suņu pasta stabiņus – speciālus objektus, ko šie dzīvnieki varētu "apšpricēt", tādējādi savus vēstījumus sugas brāļiem un māsām mazāk atstājot uz kokiem, kam tas traucē augt. Labi domāts neliels infrastruktūras uzlabojums, taču publikas reakcija, kas sekoja, bija tāda, it kā tas būtu sazin kāds miljonu projekts.

Izvērtēt, nevis vienkārši ticēt © DIENA(3)

Politiskās partijas KPV LV krīze tiem vēlētājiem, kuri 13. Saeimas vēlēšanās neļāvās šīs partijas kampaņas ietekmei, tagad ļauj visgudri sacīt: "Mēs jau teicām, ka tā būs!" Politiskajā folklorā slavenais "sausais atlikums" no KPV LV panākumiem 13. Saeimas vēlēšanās ir galvenokārt tāds, ka no šī politiskā spēka saraksta ievēlētie deputāti mētāšanos ar savstarpējiem apvainojumiem padarījuši teatrālāku, nekā tas bija citu politisko spēku šķelšanās gadījumos, turklāt ir demonstrējuši asāku savstarpējo naidīgumu, nekā bija ierasts Latvijas politiskajā vidē līdz šim.

Valdības slikto vērtējumu provocē daži ministri © DIENA(22)

Valdības darba vērtējuma mīnusa zīmei socioloģiskajās aptaujās stiepjoties aizvien garākai, nevar nenovērtēt individuālu ministru lielos nopelnus, lai iespaids par visumā bez lieliem valstiskiem skandāliem strādājošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības darbu būtu tieši tik slikts. Tas, ka premjers ar savu inteliģenci un publiskās komunikācijas prasmēm stāv tālu no valdību apkaunojošās uzvedības, ko regulāri demonstrē vairāki ministri, šos ekstrēmus nespēj neitralizēt.

Davosa un ekoloģiskā globalizācija © DIENA(6)

Nupat Šveices kūrortpilsētā Davosā tika aizvadīts kārtējais ikgadējais Pasaules ekonomikas forums (PEF), kura oficiālā dienaskārtība bija veltīta galvenokārt ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. Pie kam mērogos, kurus nav iespējams nodēvēt citādi kā par ekoloģiskās globalizācijas aktivizēšanu.

Primārās ir bērnu vajadzības © DIENA(4)

Daudzu gadu garumā kaismīgi diskutēts par racionālu skolu skaitu un to tīkla pārklājumu valstī kopumā, skolotāju algām, profesionāļu deficītu un vienlaikus to pārāk lielo skaitu (atkarībā, kura puse par to runā). Un neizsīkstoša diskusiju tēma joprojām ir pirmsskolas iestāžu jeb bērnudārzu problemātika – nespēja nodrošināt vietu visiem bērniem dārziņā.

Bankas karte pret monētām © DIENA(9)

Nesen viena no Latvijā labi zināmajām bankām – Luminor – medijiem nosūtīja viedokli, kam bija visai kategorisks virsraksts – Bezskaidras naudas uzvaras gājiens: nākotnē skaidra nauda būs relikvija.

Rīcība, kad atklās, vai rīcība, lai atklātu? © DIENA(3)

Domājams, ka teju vai visus pārņēmis pamatīgs satraukums par jaunā koronavīrusa izplatīšanos, – Pasaules Veselības organizācijas dati par 27. janvāri liecina, ka koronavīruss reģistrēts 2798 personām, pārsvarā Ķīnā, taču 37 gadījumos arī ārpus Ķīnas – 11 valstīs, tostarp Vācijā. Turklāt kopumā konstatēti vismaz 80 nāves gadījumi.

Pirmais uzaicinājums © DIENA(9)

Pretrunīgas reakcijas un vērtējumus izraisījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagājušajā nedēļā Pasaules holokausta forumā Jeruzalemē izteiktais aicinājums šā gada laikā sarīkot ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo dalībvalstu līderu samitu.

Likvidēs, bet ko liks vietā? © DIENA(4)

Diskusija par mikrouzņēmumu nodokli (MUN) atkal riņķo kārtējo apli, un argumenti, ko izsaka gan kritiķi, gan aizstāvji, ir dzirdēti jau vismaz divas reizes. MUN režīma pazīstamākais kritiķis ir finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), un viņa uzskati ir tie paši senie – MUN kropļo konkurenci, jo tiek izmantots shēmošanai, turklāt MUN režīmā strādājošajiem ir niecīgas sociālās garantijas.

Parka epopeja: VDD "grāvī", Bordāns – Sputņikā © DIENA(24)

Epopejā ap Valsts drošības dienesta (VDD) ieceri celt savu jauno ēku bijušā velotreka Marss teritorijā pārsteidz, ka neviens lēmuma pieņemšanas un projekta virzīšanas procesā iesaistītais nebija pietiekami kompetents, lai, redzot iedzīvotāju aktīvo parakstu vākšanu par parka izveidi šajā teritorijā, aizdomātos, ka viss process neglābjami izvērtīsies tracī, ko tiešām gardu muti izmantos arī tie, kuriem par destabilizāciju Latvijā tiek maksāts. Risku izvērtēšana un spēja piedāvāt to apiešanu vai mazināšanu ir viena no valsts pārvaldē nepieciešamajām kompetencēm, tādēļ par VDD jaunās ēkas epopeju droši var teikt, ka visi iesaistītie parādījuši savu nekompetenci. To atzīt nenozīmē kļūt par pretvalstisku elementu vai noderīgo idiotu kādā "labi plānotā kampaņā" pret VDD un Latvijas valsts interesēm kopumā – to sakot, VDD brauc grāvī. Precīzi tāpat, kā VDD un pārējo iesaistīto nekompetento darbošanos ap jaunās ēkas projektu nosaukt par "labi plānotu mēģinājumu" kaitēt VDD un valsts interesēm.

Bīstamie signāli pasaulei © DIENA(12)

Pagājušajā nedēļā manam paziņam piezvanīja draugs no kādas Eiropas lielvalsts, kurā viņš dzīvo un strādā jau daudzus gadus, un lūdza padalīties ar informāciju, kas īsti notiek ar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). It kā jau loģisks jautājums no cilvēka, kura saknes ir Latvijā.

Attiecību "kā vienmēr" šoreiz nebūs? © DIENA(2)

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tā vietā, lai padziļinātu ekonomisko un arī politisko integrāciju ar Krieviju, tomēr ir izšķīries cīnīties par varas un rīcības brīvības saglabāšanu.

Igaunijā un Lietuvā – labāk © DIENA(5)

Statistikas birojs Eurostat publiskojis datus par to, cik daudzām mājsaimniecībām bijušas finansiālas grūtības noteiktajā termiņā samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus (par elektrību, ūdens patēriņu un citiem komunālajiem pakalpojumiem).

Konsolidētāji par sekām nedomā © DIENA(13)

Plašu uzmanību piesaistījusi ziņa, ka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) jaunā vadība šogad plāno atbrīvot no darba līdz pat 1500 darbiniekiem, kas veido apmēram 24% no kopējā kompānijā nodarbināto skaita. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji vēsta, ka rūpēšoties par viņu pārkvalifikāciju un jauna darba atrašanu, satiksmes ministrs apņēmies veidot īpašu darba grupu, kurai būšot jārisina sociālie jautājumi, utt. Taču tā ir tikai viena šīs problēmas šķautne, kamēr citas dīvainā kārtā paliek ēnā.

Klavieru noskaņošana © DIENA(4)

Vašingtonā šā gada 15. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas vicepremjers Liu He parakstīja tā dēvēto pirmās fāzes tirdzniecības vienošanos starp abām lielvalstīm. ASV šī vienošanās tiek uzskatīta par ievērojamu Trampa administrācijas sasniegumu, lai gan drīzāk tā ir tikai sava veida klavieru noskaņošana pirms turpmākajām cīņām.

Kungs paliek. Kalpus atlaiž © DIENA(6)

Plānus nākt klajā ar savdabīgu iniciatīvu atklājis partijas KPV LV "tēvs" un līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, kurš nesen izslēgts no tāda paša nosaukuma Saeimas frakcijas. Viņš aicināšot biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos. Kāpēc? Jo viņam un atsevišķiem partijas līderiem, lūk, atšķiroties skatījums par to, kas jādara partijai, un nevarot jau būt tā, ka partija mēģina realizēt individuālo personu intereses.

Šķērslis jauniešu karjerai? © DIENA(21)

Tēmas, kas saistās ar latviešu valodu un citu valodu lietošanu paralēli latviešu valodai, mūsu sabiedrībā tiek uztvertas ļoti emocionāli, un pat viena frāze spēj izraisīt vētrainas diskusijas.

Kurām partijām ērta Burova atmazgāšana? © DIENA(15)

Vispārējā sajūsmā par "opozīcijas uzvaru" pār Saskaņu Rīgā un daudzgadējās galvaspilsētas koalīcijas izjukšanu nejauši vai ērtības labad palaists gar acīm, ka Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) vietnieku atcelšana par valdošo partiju Rīgā padarījusi Andra Amerika Gods kalpot Rīgai (GKR), kas ir ne vairāk kā Saskaņas idejisks un pār to pašu kārti metams sabiedrotais Rīgas domes koruptīvajās shēmās. Tikai tagad Burova vadībā Rīgā GKR pie pašvaldības labumiem līdz ārkārtas vēlēšanām aprīlī–maijā pielaidīs ne vairs saskaņiešus, bet tā dēvēto opozīciju.

Savs tikai "tas kaktiņš"? © DIENA(4)

Nedēļas gaitā plaša uzmanība bija pievērsta Valsts kontroles atzinumiem par trūkumiem lielas daļas daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanā. Galvenā kritika tika veltīta pašvaldībām, kuras nepietiekami kontrolējot situāciju. Tāpat tika izteikts nosodījums, ka apsaimniekošanas maksa daudzviet esot dramatiski zema, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru, kas, saprotams, ir nepietiekami, lai veiktu kādus nozīmīgus remontus.

Kā gudri dalīt naudu? © DIENA(5)

Tieši tā, kā jau tika prognozēts, diskusijas par izmaiņām nodokļu sistēmā atklājušas, ka pastāv dažādas intereses, bet tā arī nav precīzi definēts, kāds būs reālais ieguvums no iecerētajām nodokļu sistēmas izmaiņām. Šo problēmu – neprasmi definēt mērķi un reālo ieguvumu – ne tikai saistībā ar nodokļu evolūciju, bet arī kopumā ar valsts budžetā esošās naudas dalīšanu – ir akcentējis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš paudis: "Mums valstī nav stratēģiska skatījuma, ko gribam no katras nozares un cik esam gatavi par to maksāt. Ir divi veidi, kā mūsu valstī sadala naudu. Ārējie faktori, piemēram, NATO prasības aizsardzībai, un otrs – pēc lielākā bļāvēja principa." (Žurnāls Domuzīme/portāls Delfi.lv.)