Taču, raugoties plašāk, jautājums ir par to, kā profesionālajā vidē tiek uztverti cilvēki, kuri vairs nav jauni. Tie eksperti, kuri par demogrāfisko situāciju spriež pēc statistikas datiem, nevis pēc populistiskām frāzēm, uzsver, ka gan Latvijai, gan pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, gan valstīm citur pasaulē ir jārēķinās ar aizvien lielāku vecākās paaudzes īpatsvaru sabiedrībā. Dzimstība ir zemāka, nekā bija ierasts XX gadsimta vidū, un cilvēku mūža ilgumam ir tendence pieaugt – tāda ir šolaiku realitāte.
Diena un citi mediji jau vēstīja par to, ka Dānija virzās uz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 67 gadiem līdz 70 gadiem. Iespējams, nākotnē Dānijai sekos citas valstis, un pensionēšanās 70 gadu vecumā Eiropā būs norma.
Taču jau tagad dažādas aptaujas rāda, ka darbinieki sūdzas par diskrimināciju tieši vecuma dēļ. Personāla atlases uzņēmuma Alma Career Latvia publiskotais pētījums atklāj, ka Latvijā daudzi darbinieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem, uzskata, ka netiek pietiekami novērtēti un ka viņu atalgojums ir par zemu. Vienlaikus reizēm atbildība ir jāuzņemas pašiem darbiniekiem, kuri nevēlas apgūt jaunas profesionālās nianses. Daudzās nozarēs XXI gadsimta trešajā desmitgadē vairs nevar strādāt tā, kā bija ierasts XX gadsimtā, un tas vienkārši ir jāpieņem. Taču ir iespējams, ka tiek demonstrēta attieksme "Jūs esat par vecu!".
ES mērogā veiktais pētījums, kura datus savulaik publiskoja Labklājības ministrija, rāda – Latvijā 44% respondentu uzskata, ka profesionālajā vidē pastāv vecuma diskriminācija un īpaši spēcīgi tā izpaužas tad, kad tiek vērtēti pretendenti vakancēm.
Ir skaidrs, ka pašreizējos demogrāfiskajos, ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos mūsu valsts nevarēs izdabāt visām tām profesionālajām grupām, kuras vēlas pensionēties ievērojami agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu un ar izdevīgākiem finansiālajiem nosacījumiem nekā pensionāru vairākumam. Taču vienlaikus valstiskā līmenī vajadzētu sistemātiskāk rūpēties par vecuma diskriminācijas mazināšanu. Šāgada otrajā ceturksnī Latvijā privātajā sektorā bija 10,7 tūkstoši brīvo darba vietu, bet sabiedriskajā – 9,4 tūkstoši, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Varbūt daļa šo vakanču būtu aizpildītas, ja netiktu atsijāti pretendenti, kas šķiet pārāk veci vai pārāk jauni?