Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 3. aprīlis
Daira, Dairis

Magda Riekstiņa

Autortiesības ir jāskaidro

Digitālo risinājumu attīstība notiek tik strauji, ka reizēm normatīvais regulējums un sabiedrības redzējums netiek tai līdzi. Šopavasar par to liecina diskusija, kurā sadūrās viedokļi par internetā (blogos, sociālajos tīklos un tamlīdzīgi) ievietotā satura izmantošanu.

Vidi var uzlabot pašu spēkiem

Latvijā uzņēmējdarbības vidi pozitīvi vērtē vairāk nekā 40% uzņēmēju, bet negatīvi – vairāk nekā 50%. To atklāj augstskolas Turība Biznesa indekss, kas tika publiskots martā un ir veidots sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Nevienprātība par imigrāciju

Viens no tematiem, kas šogad Latvijā var kļūt par politisku un ekonomisku aktualitāti, ir imigrācija. Turklāt ir jau parādījušās pazīmes, kas liecina, ka attieksme pret imigrāciju šķeļ mūsu sabiedrību.

Mūžīgie strīdi par troksni

Sākoties pavasarim, tuvojas brīvdabas pasākumu un āra kafejnīcu sezona, un kārtējo reizi saasinās jautājums par izklaides troksni. Pēdējā laikā izklaides trokšņa tēmai ir pievērsusies Satversmes tiesa un Saeima. Lietā par izklaides trokšņa regulējumu Satversmes tiesa analizē to, vai normatīvajā regulējumā ir nodrošināts līdzsvars starp iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu vidi un izklaides nozares interesēm

Izmaiņas bez lielas jēgas

Plašas diskusijas ir izraisījuši grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Šie grozījumi nosaka to, ka no 1. aprīļa bezdarbnieka statusā nevarēs būt persona, kura saņem tādus ienākumus, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.

Kritizēt, nevis nozākāt

Gandrīz pirms katrām Saeimas vēlēšanām parādās tādi politiķi, kuri vēlētāju balsis cer iegūt, kritizējot valsts pārvaldi.

Trūkst neatkarīgu ekspertu

Atkal tie paši eksperti! Šādu pārmetumu gan medijiem, gan publiskās komunikācijas veidotājiem Latvijas iedzīvotāji velta bieži.

Rūpīgi jāvērtē, kam ticēt

Militārais konflikts Tuvajos Austrumos par aktualitāti ir padarījis jēdzienu "repatriācija". Nesen Latvija un citas valstis veica savu valstspiederīgo repatriāciju no tiem reģioniem, kurus ietekmē karadarbība, kas sākās 28. februārī līdz ar ASV un Izraēlas gaisa triecieniem Irānai.

Zaudētie miljoni liek reaģēt

Marta sākumā Latvijas Banka publiskoja maksājumu statistikas pārskatu. Tajā ir īpaši uzsvērti krāpniecisko maksājumu dati. Pērn veikti 35 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 10,5 miljonu eiro apjomā. «Vidēji dienā veikti 19 krāpnieciski kredīta pārvedumi (vidējā summa – 1171 eiro) un 77 krāpnieciski karšu maksājumi (vidējā summa – 85 eiro),» ir secinājusi Latvijas Banka.

Viltīgo solījumu laiks sācies

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām, kas gaidāmas 3. oktobrī, palikuši septiņi mēneši, un jau ir vērojama gatavošanās šīm vēlēšanām gan praktiski, gan saturiski. Tā, piemēram, ir jau paziņots, ka Rīgā varēs balsot 158 vēlēšanu iecirkņos, no kuriem 111 atradīsies izglītības iestādēs, bet 12 – tirdzniecības centros.

Kas brauks jaunajā vilcienā?

Dzelzceļš Rail Baltica ir ieguvis tādas ieceres slavu, kura ir ambiciozi pieteikta un jūsmīgi slavēta, bet kuras īstenošana ir iestrēgusi dažādos sarežģījumos.

Četru kara gadu atbalsis

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši četri gadi. Karš kopš 2022. gada 24. februāra norit Eiropas Savienības (ES) tuvumā, un pie tā pa šiem gadiem ir pierasts.

Idealizēšanas laiki beigušies

Attieksmes maiņa pret sociālajiem tīkliem, idealizēšanas vietā nākot piesardzībai, patlaban ir vērojama daudzviet pasaulē un, visticamāk, skars arī mūsu sabiedrību.

Drošības aktualitāte nezūd

Aizsardzība un drošība ir tās tēmas, par kurām visvairāk raizējas Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji.

No telefonkrāpniecības līdz kiberriskiem

Vislielākās bažas par to, ka var gadīties iekrist finanšu krāpnieku lamatās, ir saistītas ar tādām viltus interneta vietnēm, kuras ļoti līdzinās oriģinālajām un kurās jāveic maksājumi un pirkumi. Bažas ir saistītas arī ar naktsmītņu rezervācijas platformām un iespējamiem viltus pieprasījumiem it kā no rezervētas naktsmītnes.

Tā ir iedzīvotāju nauda

Kādu iespaidu uz mūsu sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko situāciju atstātu tas, ja tiktu pavērta iespēja izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas? Par to patlaban tiek diskutēts visai plaši. Jāatgādina, ka abas mūsu Baltijas kaimiņvalstis pensiju otrajā līmenī esošos uzkrājumus ir padarījušas pieejamus. Igaunijā iespēja iedzīvotājiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus tika pavērta kovidpandēmijas laikā, Lietuvā – šogad.

Tūristu nauda ekonomikai

Meklējot nozares, kuru attīstība varētu stiprināt Latvijas tautsaimniecību, politiķu un ekonomistu skatieni reizēm pavēršas tūrisma virzienā. Tiek uzsvērts, ka mūsu valsts ekonomikai ir vajadzīga nauda, ko ārvalstu ceļotāji jau iztērē Latvijā un varētu iztērēt nākotnē.

Algas un labklājība Eiropā

Latvija atrodas otrajā vietā no beigām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu minimālās algas lieluma sarakstā. Mūsu valstī minimālā alga šogad ir 780 eiro, un zemāka tā ir vien Bulgārijā – 620 eiro. Trešajā vietā no beigām ierindojas Rumānija ar 795 eiro, vēsta ES statistikas birojs Eurostat.

Neliels optimisms vēl turas

Uzņēmēju noskaņojums ir piesardzīgi optimistisks, tomēr pēdējā laikā optimisms ir nedaudz mazinājies. To rāda aptauja, ko veikusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar pētījumu centru SKDS.

Atkal aktuālā valodu tēma

Attieksmi pret latviešu valodu Latvijā mūsu sabiedrība uztver ļoti emocionāli. Tad, ja sociālajos tīklos kāds pavēsta, ka sastapts tāds kurjers vai taksists, kurš vispār nepārvalda latviešu valodu, ātri var aizsākties dažādu viedokļu apmaiņa.

Jauniešu izvēle un ekonomika

Daudzi jaunieši vēlas veidot karjeru tādās jomās, kuru pienesums Latvijas ekonomikai ir niecīgs, bet vairākas tautsaimniecībā svarīgas nozares, kurās trūkst darbinieku, jaunās paaudzes ieskatā nav piesaistošas. To ļauj secināt programmas Latvijas Izglītības akselerators veiktā aptauja. (Plašāk par to var lasīt aģentūras LETA ziņu klāstā 21. janvārī.)