Šoruden mēs esam pārliecinājušies par to, ka mūsu sabiedrībā atšķiras izpratne par vērtībām. Esam bijuši liecinieki tam, kā atšķirīgo izpratni par vērtībām sava elektorāta ietekmēšanai izmanto gan konservatīvie, gan liberālie politiķi un kā citi politiķi laipo, cenšoties izkalkulēt, kam izdevīgāk pieslieties – konservatīvajiem vai liberāļiem. Diskusijās par vērtībām ir demonstrēts naidīgums pret oponentu viedokli, turklāt tā tas bijis ne tikai virtuālajos "džungļos" – sociālajos tīklos –, bet pat Saeimā.
Atšķirīga izpratne par vērtībām ir normāla demokrātiskas sabiedrības iezīme, taču jāteic, ka šoruden kārtējo reizi bija iespējams pārliecināties, ka ar toleranci pret atšķirīgu viedokli ir diezgan bēdīgi, turklāt gan konservatīvo, gan liberāļu flangā, gan tajā vidē, kas, kā mēdz sacīt, kažoku met uz otru pusi ne tikai vienreiz, bet pat vairākas reizes.
Varētu cerēt, ka vismaz laikā no Lāčplēša dienas līdz Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai strīdi pieklusīs un mūsu sabiedrība koncentrēsies uz to, par ko varam just gandarījumu. Taču, visticamāk, netrūks arī pesimistisku balsu.
Tie, kuri pat patriotiskos svētkos mēdz kultivēt "Viss ir slikti!" retoriku, bieži savu skatījumu pamato ar diviem tematiem. Pirmkārt, ar jau iepriekš minēto vērtību tematu, atbilstoši savai izpratnei apgalvojot, ka vērtības Latvijā un vispār mūsdienu pasaulē ir degradējušās, un, otrkārt, ar mūsu valsts sociālajām un ekonomiskajām problēmām.
Tomēr, raugoties objektīvi, situācija Latvijā 2025. gadā neliecina par vērtību krīzi. Tas, ka daudzi šolaiku jaunieši izvirza atšķirīgas prioritātes nekā iepriekšējās paaudzes viņu vecumā, ir gluži likumsakarīgi. Pirms vairākiem gadiem Briselē Eiropas Vēstures namā, kas atrodas kaimiņos Eiropas Parlamentam, bija skatāma vairākām XX gadsimta paaudzēm veltīta izstāde. Tā lieliski izgaismoja to, ka ikviena jaunā paaudze allaž nāk ar savām prioritātēm un savu dienaskārtību. Tas vienkārši ir jāpieņem.
Ja vērtē sociālo un ekonomisko situāciju, tad gan statistikas dati, gan novērojumi, gan iedzīvotāju pieredze liecina, ka Latvija atrodas zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa, taču gan tepat Eiropā, gan citur pasaulē ir valstis, kurās risināmu problēmu ir ne mazāk kā pie mums. To ņemot vērā, šonedēļ nekultivēsim negatīvismu, bet atcerēsimies par sasniegumiem, kas dod gandarījumu katram individuāli un valsts mērogā.