Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dienas komentārs

Burbulī

Nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas spilgti nodemonstrēja mūslaiku sabiedrības raksturīgu iezīmi – atrašanos tā dēvētajos informatīvajos burbuļos. Pēc daudzajiem skandāliem par iespējamiem likumpārkāpumiem Rīgas domes struktūrās un uzņēmumos latviskajā interneta saziņā un medijos valdīja pārliecība, ka Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēma ziedulaiki pagājuši, tomēr izrādījās, ka gana liels vēlētāju atbalsts ir ne tikai šī saraksta, bet arī Latvijas Krievu savienības līderiem. Tātad latviski ziņas uztverošie un diskutējošie bija pilnīgi ignorējuši tos, kuri sazinās pamatā krieviski. Tāpat bija virkne partiju, kuru atbalstītāji bija labāk pamanāmi interneta saziņā, un tas attiecīgi radīja iespaidu par viņu potenciāli labām izredzēm vēlēšanās, kas, kā vēlāk izrādījās, tik tāds kā ziepju burbulis vien bijis.

Ko nevajag sponsoriem, nevajag partijām

Situācija, kas izveidojusies Rīgas domē, kad partijas dažādu pragmatisku apsvērumu dēļ neraujas uz varas pārņemšanu caur ārkārtas vēlēšanām, liek paurķēties sīkāk šajos partiju iekšējos apstākļos. Diagnozes, kas no šīs situācijas izkristalizējas, ir aizmetušās jau krietni iepriekš un, domājams, ietekmēs politisko dzīvi vēl krietni pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Moldovas kompromiss

Pagājušās nedēļas nogalē Moldovā izcēlās kārtējā politiskā krīze, kura gan lielā mērā atšķiras no visām iepriekšējām konfrontācijām šajā pretrunu nomocītajā bijušās PSRS valstī.

Kopīgs mērķis? Nē. Tikai partiju intereses

Zināt, kas tracina politikā? Brīži, kad pārlieku kļūst acīmredzams, ka politiķi par savas darbības virsmērķi izvirzījuši cīņu par savu vai sava grupējuma ietekmi un tam atbilstīgi rīkojas, gandrīz nemaz nedomājot, kādu iespaidu tas atstāj uz vēlētājiem un kas sabiedrībai attiecīgajā brīdī būtu svarīgāk. Jā, protams, naivi cerēt, ka politika būtu kādreiz iespējama brīva no personiskajām interesēm (ja ne kādu materiālu labumu gūšanas, tad vismaz godkāres apmierināšanas, ambīciju piepildīšanas), taču šajā gadījumā runa ir par proporcijām, par to, kāds motīvs darbībai politikā izvirzās priekšplānā.

Ceļotāji, uzrādiet naudu!

Vairākas tiesībsargājošās iestādes pagājušajā nedēļā parakstīja sadarbības memorandu par apņemšanos veicināt vienotu un efektīvu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un apkarošanai. Aģentūra LETA vēsta – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paudusi cerību, ka 1. jūlijā spēkā stāsies normatīvais regulējums, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro, un uzsvērusi, ka VID plāno veikt pārbaudes uz autoceļiem, jo ne tikai uz Eiropas Savienības ārējās robežas, bet arī uz iekšējām robežām "būs jādeklarē nauda".

Politiskā paklupināšana?

Lielāku vai mazāku, tomēr satricinājumu publiskajā telpā pagājušajā nedēļā radīja Finanšu ministrijas (FM) paziņojums, ka izglītības nozares reformu trūkuma dēļ FM pagaidām nesaskaņos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto projektu grozījumiem pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz skolotāju algu palielināšanu no šā gada 1. septembra.

Svarīgi gan mērķi, gan līdzekļi

Tiesiski apšaubāmais veids, kā panākt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņu, likumā iestrādājot normu, kurā piesolīti 80 procentu no gada mēnešalgas par brīvprātīgu atlūgumu līdz 1. augustam, ir ne vien centiens ar anekdotisku likumu jaunradi atrisināt politiskas problēmas, bet arī diagnoze visa banku uzraudzības "kapitālā remonta" kvalitātei. Šajā anekdošu žanrā ietilpst arī cīņa pret naudas atmazgāšanu, solot Valsts ieņēmumu dienesta reidus uz ceļiem.

Miers, kuru Ukraina nevar atļauties

Ukrainas jaunievēlētā prezidenta Volodimira Zelenska pirmie mēģinājumi iedibināt mieru Ukrainas austrumos nekavējoties izpelnījušies pretrunīgu vērtējumu pašā Ukrainā. Daļai sabiedrības ir nepieņemams pats diplomātisko sarunu fakts, bet vēl daļa uzskata, ka prezidents nepiedāvā neko radikāli jaunu, kamdēļ centieni ir lemti neveiksmei.

Interešu konfliktā

Izdot vai neizdot – tāds ir jautājums. Šķiet, ar šo nedaudz pārfrāzēto klasisko teicienu prātā daudzi no Saeimā ievēlētajiem pēdējā pusgada laikā, kā saka, no rīta modušies un vakarā gulēt gājuši. Sākot ar brīdi, kad Saeima lēma par Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, un beidzot ar līdzīgu lēmumu saistībā ar šobrīd faktisko KPV LV vadoni Zakatistovu. Tiesa, otrajā gadījumā politiķu manevra iespējas īpaši lielas nebija – ja Jurašu izdeva, kādēļ lai Zakatistovu neizdotu? Ar ko tad viens sliktāks, otrs labāks līdzīgā situācijā?

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

KDi

Vairāk KDi

SestDiena

Vairāk SestDiena

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide