Lēmums par izmaiņām pamatlikumā vēl šāgada martā tika pieņemts valdošās Korejas Strādnieku partijas kongresā, bet tagad ir pabeigtas visas formālās procedūras, un izmaiņas ir stājušās spēkā. Attiecīgi, ja līdz šim Ziemeļkorejas oficiālā līnija bija vēl valsts pamatlicēja Kima Irsena noteiktais kurss, ka dienvidkorejieši ir tikai nomaldījušies brāļi, kuri jāatbrīvo no amerikāņu imperiālisma žņaugiem, tad jaunajā pamatlikumā Dienvidkoreja definēta kā sveša un naidīga valsts.
Kā uz faktu, ka kaimiņi to vairāk neuzskata par «amerikāņu imperiālisma okupācijas zonu» un «marionešu režīmu», bet gan par valsti, lai arī naidīgu, reaģēs Dienvidkoreja, pagaidām nav skaidrs. Šobrīd atbilstoši tās pamatlikumam komunistiskie ziemeļi nav valsts, bet nelikumīgs formējums, kas okupējis pussalas ziemeļu daļu. Savukārt ar apvienošanos, kas paredzēta konstitūcijā, Dienvidkoreja turpina saprast tikai un vienīgi «konstitucionālās kārtības atjaunošanu» visā pussalā.
Kopumā līdz šim abu Koreju pamatlikumi bija viens otra spoguļattēli, pat neraugoties uz nedaudz atšķirīgiem formulējumiem, taču tagad Ziemeļkoreja no šīs diplomātiskās spēles ir izstājusies. Specializētie izdevumi (piemēram, Foreign Affairs) šo soli vērtē kā stratēģisku doktrīnas maiņu un vienu no fundamentālākajām pārmaiņām Phenjanas ideoloģijā un ārpolitikā visā valsts pastāvēšanas vēsturē.
Ļoti nozīmīgi šajā gadījumā ir tas, ka Phenjanas rīcībā tagad ir juridisks pamatojums, kas ļauj arī pret Seulu vērsties tāpat kā pret jebkuru citu suverēnu ienaidnieku. Tostarp juridiski ir attaisnota pat kodolieroču pielietošana pret pussalas dienvidiem – ja tie vairāk nav savas tautas daļa, tad pret dienvidiem vērsts trieciens Ziemeļkorejas acīs kļūst par leģitīmu valsts aizsardzību.
Seulai tas rada eksistenciālu juridisku dilemmu un arī ievērojamu papildu spriedzi. Asimetrija, kad viena puse uzskata kaimiņu par naidīgu valsti, bet otra turpina to juridiski neatzīt, radikāli palielina robežsadursmju riskus. Jebkurš lokāls incidents, kādi uz neskaidrās abu pušu, jo īpaši jūras, robežas notiek regulāri, tagad var tikt interpretēts nevis kā pierobežas sadursme un iekšējs konflikts, bet gan aizsākt starpvalstu karu ar reālām iespējām tam strauji iziet ārpus Korejas pussalas robežām.