Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -7 °C
Skaidrs
Sestdiena, 4. decembris
Baiba, Barba, Barbara

Andis Sedlenieks

Jaunu stratēģiju gaidot(2)

Nupat Rīgā aizvadītā NATO valstu ārlietu ministru sanāksme piesaistīja uzmanību aktuālo politisko notikumu (un politiķu reakcijas uz tiem) dēļ, liekot piemirst, ka galvenais tās mērķis bija virzīt uz priekšu NATO jaunās stratēģijas izstrādi, kuru plānots apstiprināt nākamgad gaidāmajā samitā Madridē.

Jauna aukstā kara aprises(4)

Nesen kļuva oficiāli zināms to kopskaitā 110 valstu saraksts, kuras ir aicināties piedalīties ASV prezidenta Džo Baidena rīkotajā tiešsaistes samitā par demokrātiju, kas paredzēts 9. un 10. decembrī un kura mērķis formulēts kā demokrātiju nākotnes apspriešana.

Kremļa ēna pār Ukrainu(7)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja valsts bagātāko cilvēku, par oligarhu uzskatīto Rinatu Ahmetovu, iespējamā saistībā ar "Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu", kas ieplānots šonedēļ.

Panākumu pamatā – līdzīgas stratēģijas

Vairākums pasaules valstu uzņem tempus ekonomikas atjaunošanā un lēnām atgriežas pie ierastā dzīves ritma, jo kopējais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits noslīdējis līdz gada zemākajam līmenim, vēsta aģentūra Bloomberg jaunākajā ikmēneša Covid pretestības reitingā (Covid Resilience Ranking, CRR). Kā tas izdevies? Visas valstis, kas atrodas šī reitinga augšgalā, izrādās, izmanto līdzīgu stratēģiju.

Neveiksmīgais Gruzijas revolūcijas mēģinājums(4)

Gruzijā turpinās konfrontācija starp pie varas esošo partiju Gruzijas sapnis un valsts eksprezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītājiem, neļaujot valstī atjaunoties politiskajai stabilitātei. Opozicionāru motīvi tikmēr šķiet labākajā gadījumā diskutabli.

Imigrantu krīzes aspekti(9)

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko noorganizētajai nelegālo imigrantu krīzei (neatkarīgi no tā, vai Baltkrievijas varas iestādes ir tieši iesaistītas imigrantu plūsmu organizēšanā vai arī tikai vienkārši neliek nekādus šķēršļus to ceļā) ir uzreiz vairāki aspekti.

Taivāna ģeopolitisko kaislību centrā(7)

Novembra sākumā oficiālā vizītē Taivānā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā pirmoreiz ieradās Eiropas Parlamenta delegācija, savukārt šonedēļ Taivānu, tiesa gan – neskaidrā statusā, apmeklēja ASV kongresmeņu delegācija. Abas vizītes prognozējami izraisīja vētrainu komunistiskās Ķīnas diplomātisko reakciju, kura tās uzskata par "vienas Ķīnas" principa pārkāpšanu un atbalstu Taivānā pie varas esošajiem neatkarības pasludināšanas piekritējiem, kurus Pekina dēvē par separātistiem.

Ne tikai migrantu krīze(8)

Nedēļas sākumā jaunā stadijā pārgāja migrantu krīze uz Baltkrievijas un Polijas (bet potenciāli arī uz Lietuvas un Latvijas) robežas. Baltkrievijas pusē tika iedarbināta nosacītā smagā artilērija – nokļūt Eiropas Savienībā (ES) tīkotāju masu gājiens uz kāroto robežu.

Francijas politikas melnais gulbis(2)

Oktobra sākumā Francijā tika publiskoti sabiedriskās domas izpētes kompānijas Harris Interactive jaunākās aptaujas rezultāti, kas radīja bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Saskaņā ar tiem par otru populārāko politiķi – iespējamo Francijas prezidenta amata kandidātu 2022. gada aprīlī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās – kļuvis 63 gadus vecais, par labējo radikāli uzskatītais televīzijas raidījumu vadītājs, publicists un rakstnieks Ēriks Zemūrs.

Klimata ģeopolitika(5)

Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā notiekošās ANO klimata konferences COP26 politiskā daļa uzskatāmi liecina – lai arī nepieciešamību aktīvi rīkoties, lai panāktu klimata neitralitāti, atzīst visas nozīmīgākās pasaules valstis, uzreiz vairāku iemeslu dēļ vienošanās par vienotiem standartiem un rīcību ir gandrīz neiespējama.

Veca dziesma jaunās skaņās(1)

Ietekmīgajā izdevumā The Economist 23. oktobrī bija lasāms virsraksts Oktobra revolūcija, pie kam pēdējā tika vērtēta ļoti atzinīgi, paužot pārliecību par revolūcijas turpināšanos. Runa publikācijā gan nav par kādiem vēsturiskiem notikumiem, bet šā gada oktobrī Austrumeiropā piedzīvoto, kur "beidzot" ir sākusies pretošanās "sliktajai valdībai" ("At last, a backlash against bad government in Eastern Europe").

Ar pretenzijām uz atgriešanos(6)

Lai arī pagājušajā gadsimtā piedzīvotie divi pasaules kari un citi satricinājumi noveda pie daudzu Eiropas monarhiju likvidēšanas, bijušo imperatoru un karaļu pēcteči turpina noteikt, kuram no viņiem pienākas troņa un titulu mantošanas tiesības, kā arī cerēt uz monarhiju atjaunošanu. Un vismaz dažos gadījumos tas, izrādās, nav nemaz tik bezcerīgi, kā varētu šķist pirmajā brīdī.

Nesatricināmais kurss

Nedēļas vidū bez rezultātiem noslēdzās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksme, kuras dalībnieki, līdzīgi kā pirms tam dalībvalstu premjerministri ES samitā, nespēja vienoties par ilgtermiņa pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai.

Erdogana teātris

Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.

Eiropas enerģētiskās krustceles(9)

Vismaz šo apkures sezonu, īpaši ja ziema būs auksta, Eiropa aizvadīs enerģētiskās krīzes un nepiedzīvoti augstu energoresursu cenu apstākļos. Tomēr pastāv radikāli atšķirīgas versijas gan par šīs krīzes cēloņiem, gan iespējamiem tās risinājumiem.

Pekina un Maskava kā vienots NATO pretinieks?(8)

Nedēļas sākumā ietekmīgais britu laikraksts The Financial Times publiskoja plašu rakstu ar nosaukumu NATO paplašina fokusu, lai cīnītos pret uzlecošo Ķīnu (Nato to Expand Focus to Counter Rising China), balstītu uz Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga interviju izdevumam.

Konfrontācijas loģika

Aizvadītajās dienās de facto tika pārtrauktas Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātiskās attiecības, kuras kopš 2014. gada (notikumiem Ukrainā) jau tāpat pastāvēja tikai ļoti ierobežotos apmēros, un arī šie apmēri ik pa brīdim tika ierobežoti vēl vairāk. Rezultātā no 1. novembra vienīgā oficiāli joprojām pastāvošā diplomātiskā platforma paliks padome NATO – Krievija, kura gan tāpat pastāv vairs tikai uz papīra un nekāda reāla sadarbība nenotiek.

Cīņas paņēmieni un iespējas(5)

Pasaules pieredze liecina: Latvijas valdības lēmums noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu Covid-19 uzliesmojumu un veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos, tostarp nosakot to par obligātu daudzu profesiju pārstāvjiem, visticamāk, ir efektīvākais no šobrīd pieejamajiem risinājumiem. To gan vēl nepieciešams arī konsekventi īstenot.

Paturot prātā ASV un Ķīnas konfrontāciju(1)

Nedēļas vidū triju dienu vizītē Krieviju apmeklēja ASV Valsts departamenta trešā nozīmīgākā amatpersona, valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

Polijas izaicinājuma cimds Briselei(6)

Pagājušajā nedēļā Polijas Konstitucionālais tribunāls (konstitucionālā tiesa) publiskoja atzinumu, ka uzreiz vairāki Eiropas Savienības (ES) līguma panti nav savienojami ar Polijas konstitūciju, kā arī, ka ES institūciju rīcība virknē gadījumu pārsniedz to pilnvaras, kas noteiktas minētajā līgumā.

Iesaldēšanas savdabīgais šarms

Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē – ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē pastāvētu specifiskais krionikas bizness.

Pandoras dokumentu noklusētie jautājumi(3)

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika publiskots Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija publiskotais pētījums Pandoras dokumenti (Pandora Papers), kas balstīts uz 11,9 miljoniem dokumentu, kas nopludināti no 14 – galvenokārt Britu Virdžīnu salu un Belizas – finanšu kompānijām.

Kamera revolūcijas vietā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Gruzijā tika apcietināts valsts eksprezidents Mihails Saakašvili, kurš nelegāli bija atgriezies dzimtenē pēc astoņu gadu prombūtnes. Gruzijā Saakašvili ieradās pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā ar mērķi iedvesmot savus atbalstītājus uz vēl vienu revolūciju (atbilstīgi oficiālajam viedoklim – sarīkot valsts apvērsumu), tomēr iecere ir acīmredzami izgāzusies, kamdēļ eksprezidentam var nākties ilgākus gadus pavadīt cietuma kamerā.

Valstiskais kripto-eksperiments(5)

Šoruden nelielā Centrālamerikas valsts Salvadora ierakstīja savu vārdu ekonomikas un finanšu vēsturē, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kur senākajai un zināmākajai no kriptovalūtām – Bitcoin – piešķirts nacionālās valūtas statuss. Diezin vai šim solim gan atradīsies daudz sekotāju, jo attieksme pret Bitcoin ne tuvu nav vienprātīga un ir gaidāma arī drīza vērā ņemamu alternatīvu parādīšanās.