Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 21. februāris
Eleonora, Ariadne

Andis Sedlenieks

Pretrunas un secinājumi Minhenē

Minhenē aizvadītā ikgadējā drošības konference paliks vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Gan ar to, ka tā acīmredzami zaudējusi savu globālo nozīmi (no vērā ņemamiem nerietumu politiķiem to apmeklēja vienīgi Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, kurš turklāt nepavisam nav pirmais cilvēks Ķīnas ārpolitikā), gan ar to, ka konferences gaitā spilgti atklājās abos Atlantijas okeāna krastos pastāvošās iekšpolitiskās pretrunas, kas tostarp otrajā plānā atvirzīja Ukrainas jautājumu. Ko tas viss nozīmē, domājot par nākotni, un kā aizvadīto konferenci vērtēt Latvijai un Austrumeiropas valstīm?

Digitālais aukstais karš

Ziņa par ASV Valsts departamenta ieceri izveidot interneta platformu Freedom.gov, kas ļautu Eiropas (iecere ir adresēta tieši tai) un arī citu pasaules valstu pilsoņiem bez grūtībām piekļūt šajās valstīs aizliegtam «politiskam» interneta saturam, ir kas ievērojami vairāk par parastu diplomātisku strīdu.

Ungārijas augstās likmes

Ungārijā 12. aprīlī ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kuras var kļūt par pirmajām ilgā laikā, kad premjerministrs Viktors Orbāns un viņa vadītā partija Fidesz zaudē varu.

Bēdīgi slavenā tīkla priekšvēsture

Turpinot pētīt un analizēt publiskotajos Džefrija Epstīna failos atrodamo informāciju, tiek izgaismoti arvien jauni skandāli un šūpojas ne viena vien politiķa karjera. Taču kā šāds tīkls vispār varēja rasties, cik un kādi cilvēki tā pirmsākumos iesaistīti, un cik lielu lomu patiesībā tajā spēlēja visiem nu jau zināmais Epstīns?

Kodolkluba paplašināšanās?

Sākot ar šā gada 6. februāri, ir pārstājis darboties pēdējais palikušais ASV un Krievijas kodolarsenālus ierobežojušais Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums, zināms arī kā New START.

Demisiju gaidot

Pēc tam kad iepriekšējās nedēļas beigās no amata atkāpās Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera biroja vadītājs un galvenais padomnieks Morgans Maksvīnijs, gana ticama ir kļuvusi iespēja, ka pavisam drīzā nākotnē savu amatu varētu zaudēt arī pats Stārmers.

Ģeopolitiskais izmisums un trešā ceļa meklējumi

Vai atsevišķu valstu mēģinājumi panākt savas vienošanās ar nerietumvalstīm iezīmē jaunu laikmetu starptautiskajā politikā un ekonomiskajās attiecībās, vai arī tas ir tikai mēģinājums mazināt globālo ģeopolitisko pārmaiņu sekas?

Pēdējais Kadafi

Zintanas pilsētā Lībijā šajās dienās tika nogalināts bijušā šīs valsts līdera Muammara Kadafi vienīgais no politikā palikušajiem dēliem Saifelislāms Kadafi, kurš bieži tika uzskatīts par vienīgo politiķi, kas spējīgs atkalapvienot pilsoņu kara saplosīto valsti.

Epstīna jaunie faili

Jaunu bēdīgi slavenā Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošana ir izraisījusi arī kārtējo publiskās ažiotāžas vilni, meklējot atklātajos dokumentos liecības par to vai citu publisku personu saistību ar Epstīnu.

Pusaudži un tīklu revolūcija

Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?

Digitālā suverenitāte

Atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu ziņām (Politico) Francijas varasiestādes gatavojas aizliegt valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV platformas (Zoom, Microsoft Teams, Google Meet), to vietā paredzot nacionālās platformas Visio izmantošanu.

Paredzama stratēģija

Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV Aizsardzības ministrijas (Pentagona) publiskotā Nacionālās aizsardzības stratēģija ir lielā mērā politisks dokuments, kas savā ziņā papildina un konkretizē iepriekš publiskoto Nacionālās drošības stratēģiju.

Trampa "pamatakmeņi" un padomnieki

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?

Vīnes kongresa stilā

Plašu uzmanību piesaistošais ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājums izveidot jaunu starptautisku struktūru – Miera padomi Gazas joslai – pēc savas būtības ir mēģinājums radikāli pārveidot visu starptautisko attiecību sistēmu.

Sīrijas nebeidzamais stāsts

Pārējo starptautisko notikumu fonā bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka Sīrijas valdības spēki pēdējās dienās ir īstenojuši plašu un veiksmīgu ofensīvu pret saviem galvenajiem konkurentiem – kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS).

Irānas strupceļš

Kārtējais visas valsts mēroga protestu vilnis Irānā, kurus atklāti atbalsta arī ASV prezidents Donalds Tramps, publiskajā telpā licis izskanēt pārliecībai, ka šoreiz tiem vajadzētu vainagoties ar panākumiem – ājatollu režīma krišanu. Tomēr šīs cerības diezin vai attaisnosies – režīms ir ļoti dzīvotspējīgs, bet visas reālās, nevis teorētiskās alternatīvas – sliktākas par pašreizējo situāciju.

Džungļu likumu atgriešanās

Pēc mazāk nekā mēneša – šā gada 5. februārī – oficiāli beigs darboties Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums, zināms arī kā New START – pēdējais palikušais divpusējais līgums, kas ierobežo ASV un Krievijas kodolarsenālus.

Dziļākā jēga un likums

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un viņa līdzgaitnieku atgriešanās pie jautājuma par ASV kontroli pār Dānijas pārziņā esošo Grenlandes salu, pamatojot šo prasību ar ASV nacionālās drošības apsvērumiem, pašsaprotami ir izraisījusi sašutumu Eiropā.

Deglobalizācijas un mākslīgā intelekta gads

Aizvadītajā, 2025. gadā pasaule turpināja dzīvot tektonisku ģeopolitisko pārmaiņu gaisotnē un savā ziņā sasniedza to lūzumpunktu, pēc kura atpakaļceļš vairs nav iespējams. Visticamāk, tas paliks vēsturē kā globālās daudzpolaritātes tapšanas gads, jo tieši ar šo procesu tad arī saistās aizvadītā gada galvenie notikumi starptautiskajā politikā, kuri, lai arī atšķiras pēc nozīmīguma pakāpes, taču tā vai citādi ir daļa no vienas un tās pašas tendences un pilnīgi noteikti ietekmēs pasaules virzību arī jaunajā, 2026. gadā.

Jemenas kaislības

Citu starptautisko notikumu dēļ šobrīd bez īpašas ievērības ir atstāta situācija Jemenā, kur pagājušā gada nogalē sākās pilsoņu kara kārtējais uzliesmojums.

Revolūcija un pragmatisms

Par šā gada nozīmīgāko starptautiskās politikas notikumu ir kļuvusi ASV militārā akcija, kas noslēdzās ar Venecuēlas nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro un viņa dzīvesbiedres apcietināšanu (vai nolaupīšanu – atkarībā no traktējuma) un nogādāšanu ASV tiesas priekšā, izvirzot apsūdzības narkoterorismā.

Venecuēlas dilemma

Nedēļas vidū (naktī no trešdienas uz ceturtdienu pēc Latvijas laika) ASV prezidents Donalds Tramps teica uzrunu, par kuru iepriekš tika prognozēts, ka tādā vai citādā veidā tiks paziņots par militāru akciju pret Venecuēlas režīmu uzsākšanu.

Bulgārijas eksperiments

Pagājušajā nedēļā pēc vieniem no pašiem vērienīgākajiem masu protestiem pēdējo gadu laikā par demisiju paziņoja Rosena Žeļazkova vadītā labēji centriskā valdība, un, tā kā patlabanējā parlamenta ietvaros izveidot jaunu valdību cerību nav, valsti nākamā gada sākumā gaida kārtējās parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas Bulgārijā kopš 2021. gada notiek vidēji reizi gadā.

Epstīna nebeidzamā lieta

Pavisam drīz apritēs jau mēnesis kopš brīža, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu, kas pazīstams kā Epstīna lietu pārredzamības akts (Epstein Files Transparency Act). Saskaņā ar to ASV Tieslietu departamentam (ministrijai) 30 dienu laikā – līdz 19. decembrim – jāpublisko visi Džefrija Epstīna un Žislenas Maksvelas noziegumu izmeklēšanas laikā savāktie neklasificētie dokumenti un ieraksti. Ko īsti tas nozīmē, kādus atklājumus vēl gaidīt, un kā kopumā turpinās iespaidīgu rezonansi guvusī Epstīna lieta?

Hondurasas piemērs

Globāla nozīmīguma starptautisko notikumu dēļ nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts šā gada 30. novembrī Centrālamerikas valstī Hondurasā notikušajām vispārējām (pirmkārt, protams, parlamenta jeb Nacionālā kongresa un prezidenta) vēlēšanām.

Doktrinālā revolūcija

Iepriekšējās nedēļas nogalē milzu starptautisko rezonansi izraisīja ASV Baltā nama publiskotā jaunā Nacionālās drošības stratēģija (National Security Strategy, NSS).

Konkurence kosmosā

Globālā spēkošanās starp lielvarām ir aktualizējusi arī konkurenci kosmosa apguves jomā, par ko iepriekš vairs atcerējās tikai cilvēki, kuri piedzīvojuši aukstā kara laikus, kad par to ritēja nežēlīga sacensība starp ASV un PSRS. Tagad acīmredzami sākusies jauna ēra – cīņa par to, kam pirmajam izdosies izveidot bāzi uz Mēness. Ļoti nozīmīgs solis šīs sacensības ietvaros – misija Artemis (Artemīda) II – gaidāms jau tuvākajos mēnešos. Kas šobrīd notiek kosmosa apguvē, un kādi ir galveno konkurentu plāni un iespējas tos īstenot?

Operācija Tīrās rokas?

Nedēļas sākumā bijušajai Eiropas Savienības (ES) galvenajai diplomātei Federikai Mogerīni un vēl diviem cilvēkiem tika izvirzītas apsūdzības izmeklēšanas par krāpšanu un korupciju, kas notikusi Eiropas diplomātu apmācību programmas līgumu ietvaros.

Vēlēšanas bez risinājuma

Citu starptautisko procesu dēļ būtībā bez jebkādas ievērības ir atstāts tāds interesants notikums kā 23. novembrī notikušās ārkārtas prezidenta vēlēšanas Bosnijas Serbu Republikā.