Lielbritānijā 7. maijā notikušās Anglijas vietējo padomju, kā arī
Skotijas un Velsas parlamentu
vēlēšanas ir kļuvušas par katastrofu valsts mērogā pie varas
šobrīd esošajiem leiboristiem un
acīmredzami nozīmē arī šīs partijas neatgriezenisku norietu.
Nesenās diskusijas Latvijā par uzņēmēju, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju, saraksta publiskošanu kārtējo reizi likušas uzdot jautājumus arī par to, cik labi pret agresorvalsti darbojas sankciju politika un kā pret ierobežojumiem izturas lielo Eiropas valstu uzņēmumi un globālie spēlētāji.
No komunistiskās Ziemeļkorejas konstitūcijas ir dzēsta klauzula par to, ka viens no šīs valsts pastāvēšanas mērķiem ir visas Korejas apvienošana, kā arī visas atsauces par iespējamu vai vēlamu apvienošanos ar Dienvidkoreju.
Apvienotie Arābu Emirāti (AAE)
šā gada 1. maijā oficiāli izstājās no naftas eksportētājvalstu
organizācijas OPEC un naftas
ieguvējvalstu alianses OPEC+.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta nule nobalsoja par, iespējams, pasaulē stingrākajiem smēķēšanas apkarošanas noteikumiem. Tie padarīs par nelikumīgu tabakas pārdošanu ikvienam, kurš dzimis pēc 2008. gada. Turklāt minētais likumprojekts, kas tiek dēvēts par vienu no premjerministra Kīra Stārmera prioritātēm, tika apstiprināts ar lielu balsu vairākumu, to atbalstot abām šobrīd galvenajām britu partijām. Kad un no kurienes cēlusies šī iniciatīva, un kāda ir varbūtība, ka līdzīgi likumi tiks pieņemti arī citās valstīs?
Vēl 90. gadu sākumā gandrīz visām Eiropas valstīm bija savas nacionālās jeb karoga lidsabiedrības, kuru galvenie vai bieži vien vienīgie akcionāri bija konkrētu valstu valdības. Līdz mūsdienām šādu lidsabiedrību skaits Eiropā ir ievērojami sarucis. Kādu likteni piedzīvojušas šīs kompānijas, un vai nacionālie pārvadātāji maz paliks Eiropas kartē?
Nākamais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars nupat nāca klajā ar paziņojumu, ka – ciešā sadarbībā ar Austriju un balstoties uz kopīgo Austroungārijas pagātni – vēlas izveidot Centrāleiropas valstu apvienību, lai palielinātu reģiona lomu un ietekmi Eiropas Savienībā (ES).
Par 19. aprīlī notikušo Bulgārijas
parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanu uzvarētāju kļuvusi
valsts eksprezidenta Rumena
Radeva tikai pavisam neilgi pirms
vēlēšanām izveidotā alianse
Progresīvā Bulgārija (PB).
Par vēl vienu no Irānas kara rezultātiem kļuvuši arī reāli globālas pārtikas krīzes draudi. Lai gan šobrīd panākta vienošanās par pamieru, Pakistānā notikušās sarunas starp Vašingtonu un Teherānu nav pietuvinājušas konflikta risinājumam, Hormuza šaurums joprojām ir lielā mērā bloķēts, bet pats pamiers šķiet ļoti trausls, un tas viss ietekmējis tādu pārtikas ieguvei vitāli svarīgu industriju kā minerālmēslu ražošana. Autoritatīvas starptautiskās organizācijas jau publicē drūmas prognozes, it īpaši karadarbības atjaunošanās gadījumam, un ANO atklāti stāsta par bada draudiem, kas karadarbības dēļ jau skāruši 45 miljonus cilvēku. Kamdēļ tā, kuras valstis šajā ziņā pakļautas lielākajiem riskiem un kurām draud pārtikas cenu pieaugums?
Fakts, ka marta otrajā pusē notikušās Slovēnijas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas noslēdzās bez saprotama uzvarētāja, bet sadrumstalotais jaunā sasaukuma parlaments nav spējis vienoties par jaunas valdošās koalīcijas izveidi, jau ir licis šīs nelielās bijušās Dienvidslāvijas valsts vārdam izskanēt tālu aiz tās robežām.
Citu nozīmīgu starptautisko
notikumu zināmā ēnā ir palikusi pagājušajā nedēļā notikusī
Taivānas politiskās partijas
Gomindāna līderes Džanas
Livaņas vizīte kontinentālajā
Ķīnā, ieskaitot viņas tikšanos ar Ķīnas vadītāju Sji Dziņpinu.
Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanas, kas varētu nozīmēt krēsla zaudēšanu premjerministram Viktoram Orbānam, kurš tajā ir bijis pēdējos 16 gadus. Tiesa, tikpat ticama ir arī iespēja, ka Orbāns paliks savā amatā vēl uz četriem gadiem. Ne mazāk svarīgi, ka arī pēdējos divos gados par galveno opozīcijas spēku kļuvusī partija Tisza jeb Cieņa un brīvība un tās līderis Pēters Maģars ne tuvu nav tik proeiropeiski, kā to vēlētos Brisele. Kāda ir situācija Ungārijā pašā vēlēšanu priekšvakarā, un pie kādiem rezultātiem varētu novest balsojums?
Neraugoties uz pēdējā brīdī noslēgto divu nedēļu pamieru starp ASV un Irānu, kā arī Pakistānā gaidāmajām abu pušu sarunām, kā pamiera nākotne, tā iespēja panākt kādas plašākas vienošanās joprojām atrodas zem lielas jautājuma zīmes.
Marta beigās Kamerūnā aizvadītajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē netika panākta vienošanās par gandrīz trīs gadu desmitus ilgušā moratorija, kas nodrošināja beznodokļu elektronisko pārraidi starp PTO dalībvalstīm, pagarināšanu.
Vairāk nekā mēnesi ilgstošā karadarbība Tuvajos Austrumos
radījusi bažas, ka tās rezultātā varētu nopietni ciest arī reģiona
valstu izdzīvošanai izšķiroši svarīgās ūdens atsāļošanas rūpnīcas,
kas nozīmētu grandioza mēroga humāno un ekonomisko katastrofu.
Tajā pašā laikā šie riski likuši atcerēties, ka tieši ūdens strauji kļūst
par XXI gadsimta galveno resursu, kamdēļ lielvaras jau sākušas
cīņu par iespējām kontrolēt un piegādāt tā ieguves tehnoloģijas.
Kādēļ ūdens atsāļošanai tiek piešķirta tik liela nozīme, un kam
nepieciešamas minētās tehnoloģijas?
Plaša mēroga karadarbība Tuvajos Austrumos, kas turpinās vairāk nekā mēnesi un, pat pēc pieticīgām aplēsēm, jau ir nodarījusi globālajai ekonomikai zaudējumus 3,5 triljonu ASV dolāru apmērā (apmēram līdzvērtīgus Francijas vai Indijas nominālajiem IKP), acīmredzami joprojām ir tāla no sava noslēguma.
Iepriekšējās nedēļas beigās Slovēnijā tika aizvadītas lielā mērā dramatiskas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas, pēc kurām šo nelielo valsti acīmredzami gaida ne mazāk dramatisks jaunas valdības veidošanas process.
Nesen platformā Persuasion tika publicēts Frensisa Fukujamas raksts ar nosaukumu Ko patiesībā nozīmē Rietumu civilizācija (What Western Civilization Really Means), kas acīmredzami ir plaši zināmā domātāja mēģinājums fundamentāli pārdefinēt šo jēdzienu, vienlaikus turpinot aizstāvēt tieši Rietumu civilizācijas tiesības uz vienīgās universālo vērtību nesējas statusu.
Karadarbībai Irānā un Tuvo Austrumu reģionā turpinoties jau trešo nedēļu, daudzi eksperti un mediji aizvien biežāk velk paralēles ar 1973.–1974. gada naftas krīzi, tostarp paredzot notiekošā līdzīgu iespaidu uz globālo ekonomiku arī šoreiz. Netrūkst arī pesimistu, kuri uzskata: tā kā pasaule ir ievērojami mainījusies, sekas, karadarbībai ieilgstot, būs pat vēl daudz postošākas.
Izraēlas un ASV konflikts ar Irānu, kas
turpinās jau trešo nedēļu un ir pārņēmis arī ievērojamu daļu Tuvo Austrumu, jau ietekmē kā globālo, tā citu
pasaules valstu un reģionu ekonomiku
un politiku.
Konflikta Tuvajos Austrumos dēļ
otrajā plānā ir palikuši ar Kubu
saistītie procesi, tās prezidents
Migels Diass-Kanels pagājušās
nedēļas nogalē atzina, ka
Havana ir sākusi sarunas ar
ASV, lai "dialoga ceļā" risinātu "viedokļu
atšķirības".
Februāra beigās pasaules uzmanības centrā nonāca Meksika, kur pēc
tās drošības dienestu sadarbībā ar ASV īstenotās narkokarteļa Halisko
jaunā paaudze līdera, pazīstama kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu
daļu valsts teritorijas pārņēma tā kaujinieku sarīkoti nemieri. Tikai dažas
dienas vēlāk kļuva zināms, ka iepriekšējā vadoņa nāve pēc būtības neko
karteļa darbībā nav mainījusi un tas turpina pastāvēt jau ar jaunu vadoni
priekšgalā. No kurienes cēlušies Meksikas narkokarteļi, un kamdēļ tie ir
ne vien neiznīdējami, bet pat kļuvuši par alternatīvu oficiālajai varai?
Francijas prezidents Emanuels
Makrons nesen nāca klajā ar savu
kārtējo skaļo iniciatīvu – piedāvājumu izvietot Francijas kodolieročus
Eiropas valstu teritorijās, lai aizsargātu tās no ārējiem draudiem.
Karadarbības Irānā ēnā ir palikušas kārtējo reizi uzliesmojušās
robežsadursmes starp Pakistānas bruņotajiem spēkiem un
Afganistānā pie varas esošo
kustību Taliban.
Februāra pēdējā dienā Izraēla un ASV sāka pret Irānu vērstu liela
mēroga militāro operāciju, publiski paziņojot, ka uzbrukumu mērķis
ir panākt Irānā valdošā teokrātiskā režīma nomaiņu, kā arī likvidēt
Irānas radītos militāros draudus. ASV augstākā vadība, ieskaitot
prezidentu Donaldu Trampu, sākotnēji solīja, ka operācijas mērķi
tiks sasniegti četrās piecās dienās, tomēr jau drīz kļuva skaidrs, ka
gaidītās vieglās un ātrās uzvaras vietā Tuvo Austrumu reģionā pēc
būtības vēršas plašumā jau reģionāla mēroga konflikts. Kādi ir
iespējamie turpmākās attīstības scenāriji?
Pagājušajā nedēļā Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira
paziņoja, ka "tuvāko mēnešu
laikā" plāno rīkot referendumu
par sarunu atsākšanu jautājumā
par Islandes iestāšanos Eiropas
Savienībā (ES).
Izraēlas un ASV 28. februārī sāktais
uzbrukums Irānai, kura mērķis ir
panākt tajā valdošā teokrātiskā režīma
nomaiņu, bija paredzams un būtībā
neizbēgams, taču tikpat lielā mērā
paredzamas ir šī uzbrukuma sekas,
kura ietekme sniegsies tālu aiz Lielo Tuvo
Austrumu reģiona robežām.
