Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Andis Sedlenieks

Tērauda ēna pār brīvo tirdzniecību(5)

Pagājušajā nedēļā ASV tirdzniecības sekretārs (ministrs) Vilbūrs Ross iesniedza ASV prezidentam Donaldam Trampam konkrētus priekšlikumus Savienoto Valstu tērauda un alumīnija industrijas turpmākās pastāvēšanas nodrošināšanai. Priekšlikumu pamatā ir iepriekš veiktas aplēses, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešams samazināt tērauda un alumīnija importu ASV – attiecīgi par 13,3 miljoniem un 668 tūkstošiem tonnu gadā. Savukārt importa samazināšanai ierosināts noteikt vai nu ievērojamus ievedmuitas tarifus, vai arī kvotas ārvalstu tērauda un alumīnija ražotājiem.

Kompromisu nebūs?(18)

Iepriekšējās nedēļas beigās Vācijā noslēdzās 54. ikgadējā Minhenes drošības konference – viena no pasaulē nozīmīgākajām diskusiju par drošības jautājumiem platforma.

Ministram nepaveicās – nācās par meliem atbildēt(32)

Aizejošajā nedēļā no amata bija spiests atkāpties Nīderlandes ārlietu ministrs Halbe Zeilstra, kuram nācās atzīt, ka atšķirībā no viņa paša iepriekšējiem apgalvojumiem 2006. gadā nav piedalījies sanāksmē, kuras laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins it kā izklāstījis savu redzējumu par Lielkrieviju un tās agresīvajām ambīcijām.

Precedenta radīšana?(14)

Rumānijas bijušais prezidents Trajans Besesku nesen paziņoja, ka kopīgi ar valsts parlamenta deputātu grupu gatavojas iesniegt parlamentā deklarācijas projektu par tā dēvētā Molotova–Ribentropa pakta denonsēšanu.

Kravas paliek pie savējiem

Kravu apgrozījums Krievijas jūras ostās 2017. gadā pieaudzis par 9%, salīdzinot ar 2016. gadu, un sasniedzis 786,97 miljonus tonnu, vēsta Krievijas Jūras ostu asociācija. 606,5 miljonus tonnu (+6,9%) veido eksporta kravas, 36,1 miljonu tonnu (+14,2%) – imports, 86 miljoni tonnu (+19,5%) ir kabotāžas kravas (iekšzemes kravu pārvadājumi), bet 58,2 miljoni tonnu (+14%) – tranzīta kravas. Krievijas amatpersonas prognozē, ka šogad turpināsies kravu apgrozījuma pieaugums, kopējam rādītājam pārsniedzot 800 miljonus tonnu. Apgrozījuma pieaugums, pat pēc vispieticīgākajām prognozēm, gaidāms vismaz 5% apmērā.

Ķīna izvirza arktiskas ambīcijas(8)

Janvāra beigās Ķīnas Tautas Padome publiskoja Balto grāmatu par valsts politiku Arktikas reģionā. Lai arī Ķīnai nav teritoriju, kas robežotos ar Arktiku, dokumentā netiek slēpta Pekinas vēlme aktīvi piedalīties reģiona apgūšanā, tostarp Ziemeļu jūra ir iekļauta Ķīnas megaprojektā Viena josla, viens ceļš un nodēvēta par Polāro jūras ceļu.

Neizrunātās vēstures lāsts(13)

Pagājušajā nedēļā Polijas Senāts apstiprināja izmaiņas likumā par Nacionālās atmiņas institūtu. Ja likuma gala redakciju parakstīs arī Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš ir paudis atbalstu izmaiņām, turpmāk tiem, kuri pieminēs "poļu nāves nometnes" vai Polijas līdzdalību nacistiskās Vācijas noziegumos, kā arī noliegs Volīnijas slaktiņu vai arī atbalstīs šīs zvērības sarīkojušo ukraiņu nacionālistu ideoloģiju, draudēs līdz trim gadiem ilgs cietumsods.

Starts Ziemeļu straumei 2(19)

Vācijas varas iestādes devušas atļauju gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecībai valsts teritorijā un teritoriālajos ūdeņos. Kontinentālajā šelfā (īpašās ekonomiskās zonas analogs) būvdarbi ļauti jau kopš novembra. Atļaujas vēl tiek gaidītas arī no Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Krievijas, tomēr jau šobrīd skaidrs, ka būtisku šķēršļu gāzes vadam starp Krieviju un Vāciju vairs nav.

Visa Kremļa gvarde(49)

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa administrācija vakar (pēc Latvijas laika) publiskoja lielu ažiotāžu izraisījušo tā dēvēto Kremļa sarakstu, kurā iekļautas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošas personas – politiķi, ierēdņi un tā dēvētie oligarhi, kopumā 210 cilvēki.

Saules paneļi un demokrātija(19)

Donalds Tramps nupat parakstījis rīkojumu par būtisku papildu nodevu noteikšanu saules paneļu un veļas mašīnu importam ASV. Vismaz teorētiski šis rīkojums var kļūt pat par starta šāvienu vērienīgam tirdzniecības karam starp pasaules divām lielākajām ekonomikām – ASV un Ķīnu.

Telegram sola virtuālus gramus(1)

Janvārī kļuva zināms, ka Krievijas uzņēmēja un programmētāja Pāvela Durova izveidotais un vadītais uzņēmums Telegram Messenger LLP, kas pārvalda ziņapmaiņas servisu Telegram, šā gada februārī un martā iecerējis līdz šim vērienīgāko monētu jeb tokenu sākotnējo izvietošanu (Initial Coin Offering, ICO).

Maskavas gāzes ambīcijas(3)

Pērn decembrī Sabetas ostā Jamalas pussalā Krievijas prezidenta Vladimira Putina klātbūtnē tika oficiāli atklāta 26,9 miljardus ASV dolāru (23 miljardus eiro) vērtā dabasgāzes ieguves un sašķidrināšanas projekta Yamal LNG pirmā kārta, kā arī sākta sašķidrinātās dabasgāzes (liquefied natural gas, LNG) iepildīšana jaunās Yamalmax klases pirmajā gāzes tankkuģī Christophe de Margerie. Neilgi pirms gadu mijas šī krava tika nogādāta Lielbritānijā. Ilgtermiņa kontrakti par piegādēm no Yamal LNG stāsies spēkā 1. aprīlī, bet arī līdz tam plānotas vismaz 17 gāzes piegādes pircējiem. Kā vēsta laikraksts Vedomosti, 86% pirmās līnijas jaudu (5,5 miljoni tonnu LNG gadā) paredzēts Āzijas valstīm – pamatā Ķīnai, Japānai, Dienvidkorejai.

Pretrunīgā reintegrācija(6)

Iepriekšējā nedēļā Ukrainas parlaments – Augstākā rada – trīs dienas veltīja likuma par separātisko Ukrainas austrumu reģionu reintegrāciju apstiprināšanai otrajā lasījumā. Šo centienu rezultāts tomēr sanāca vairāk nekā pretrunīgs.

Īstie āži, slavenie cāļi un talismanu mūža karjeras

Hokeja līdzjutēju uzmanība Latvijā nu jau kādu laiku, šķiet, vairāk pievērsta ne tik daudz KHL Rīgas kluba Dinamo spēlēm, cik kluba vadības un paša zināmākā līdzjutēja – komandas fanu kluba ilggadējā neoficiālā talismana Jurčika Raganas – konfliktam. Komandu labu laiku vajā neveiksmju sērija, un tā vadība aizliegusi Jurčikam jeb Jurim Pētersonam ierasties uz spēlēm raganas maskā, šajās neveiksmēs vainojot viņu. Savukārt līdzjutēji vāc parakstus, pieprasot Jurčika Raganas atgriešanos.

Prezidenta Trampa pirmais gads(13)

Sestdien aprit gads kopš ASV 45. prezidenta Donalda Trampa oficiālās stāšanās amatā. Šī gada laikā Trampam ne tikai nav izdevies īstenot lielāko daļu savu priekšvēlēšanu solījumu, bet viņš ir arī sastapies ar ASV politiskās elites vairākuma bezprecedenta pretdarbību.

Irānas kodolvienošanās šķeļ ASV un Eiropu(3)

Eiropas Savienību (ES), it īpaši tās vadošās valstis Vāciju, Franciju un daļēji pat Lielbritāniju, grūtas izvēles priekšā ir nostādījusi ASV vēlme pārskatīt kodolvienošanos ar Irānu.

Blokķēdes princips(3)

Kriptovalūtu kursu gluži vai fantastiskais kāpums un to ievērojamās svārstības ir piesaistījušas uzmanību ne tikai pašām kriptovalūtām, bet arī blokķēdes (blockchain – no angļu val.) tehnoloģijai. Tā tiek izmantota kriptovalūtu darbības nodrošināšanai. Turklāt blokķēdes tehnoloģijai nākotnes perspektīvas šķiet ievērojami spožākas nekā kriptovalūtai.

Abu Koreju neizdevīgā apvienošanās(14)

Gada sākumā mazinājās saspīlējums Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas starpā, aktualizējot arī jautājumu par Phenjanas un Seulas galīga izlīguma iespējām, kā arī pussalas atkal apvienošanās perspektīvām.

Uguns un dusmas(13)

Savienotajās Valstīs plašu rezonansi izraisījusi žurnālista Maikla Vulfa grāmata Uguns un dusmas. Trampa Baltais nams no iekšpuses (Fire and Fury: Inside the Trump White House).

Dzelzceļa kravu kaislības

Krievijas varas iestāžu plāni pārdot dzelzceļa konteinerkravu operatora Transkonteiņer akciju kontrolpaketi (50% + divas akcijas) izraisījis gan lielāko starptautisko konteinerkravu operatoru, gan pašas Krievijas nozīmīgu uzņēmumu interesi. Transkonteiņer ir lielākais konteinerkravu intermodālais pārvadātājs pa dzelzceļu un attiecīgu loģistikas pakalpojumu sniedzējs bijušās Padomju Savienības teritorijā.

Svarīgi izprast, kas tieši interesē tūristus Latvijā

Par to, ko reģionālā tūrisma un viesmīlības nozare gaida no jaunajiem darbiniekiem, kā arī par nozares saistību ar profesionālo augstāko izglītību stāsta Vidzemes Augstskolas pētnieces Linda Veliverronena un Ilze Grīnfelde.

Petrojuaņa un pasaule bez Rietumiem(27)

Janvāra otrajā pusē Ķīnā ir gaidāms notikums, kam vismaz teorētiski var izrādīties ļoti tālejošas un vērienīgas sekas – Šanhajas Starptautiskajā enerģijas biržā (Shanghai International Energy Exchange) beidzot varētu sākties vairākkārt atliktā naftas fjūčeru tirdzniecība par juaņām

Otrais aukstais karš(11)

Turpinoties ģeopolitiskajai konfrontācijai starp kolektīvajiem rietumiem un vadošajām attīstības lielvalstīm Krieviju un Ķīnu, aizvien biežāk izskan vārdu salikums "otrais aukstais karš".

Eiroskeptiskā populisma gads?(19)

Aizvadītais gads ieies Eiropas Savienības (ES) vēsturē ar faktu, ka tā arī nepiepildījās pesimistu bažas par eiroskeptiķu iespējamo nākšanu pie varas vairākās nozīmīgās ES dalībvalstīs. Tajā pašā laikā eiroskeptiķi ir zaudējuši dažas kaujas, bet ne karu.

Vecās Eiropas brīdinājums Varšavai(15)

Eiropas Komisijas (EK) lēmums sākt tiesisko procedūru pret Poliju, reaģējot uz Varšavas īstenotajām tiesu sistēmas reformām, ir solis, kas teorētiski var novest pat līdz Polijas balsstiesību atņemšanai Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Stratēģija XXI gadsimtam(18)

Pirmdien tika publiskota ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas Nacionālās drošības stratēģija, kurā par galvenajām Vašingtonas un to sabiedroto globālajām konkurentēm tika nosauktas Krievija un Ķīna.

Futbola naudas strīdīgais efekts(3)

Saistībā ar 2018. gadā Krievijā gaidāmā Pasaules kausa (PK) finālturnīra futbolā notikušo grupu izlozi vairāki šīs valsts plašsaziņas līdzekļi mēģinājuši aprēķināt, kāda varētu būt šī sporta pasākuma (kas ir viens no diviem nozīmīgākajiem pasaulē) ekonomiskā ietekme uz turnīra rīkotājvalsts Krievijas tautsaimniecību. Kā, piemēram, norāda izdevums RBK, sešos gados PK finālturnīra uzņemšanai tiks iztērēts 678,1 miljards Krievijas rubļu, tostarp 633,8 miljardi – laika posmā līdz šā gada beigām (177,5 miljardi – šogad) un vēl 44,3 miljardi – nākamgad.

Slikts signāls tranzīta biznesam(14)

Baltkrievijas valsts uzņēmuma Belņeftehim vadība šajās dienās oficiāli atzina, ka uzņēmuma eksports tiks pārorientēts no Baltijas valstu ostām uz Krieviju. Izmaiņas eksporta plūsmās gaidāmas jau šogad, savukārt nākamajā gadā Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas – ostas zaudēs kopumā ap miljonu tonnu kravu.

Putins un olimpiāde(7)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar publiski paziņoja par nodomu kandidēt nākamā gada 18. martā gaidāmajās valsts prezidenta vēlēšanās, vienlaikus pagaidām nesniedzot atbildi uz jautājumu, vai viņš vēlēšanās piedalīsies kā neatkarīgais kandidāts, vai arī pārstāvēs varas partiju Vienotā Krievija.