Laika ziņas
Šodien
Migla

Andis Sedlenieks

Ideoloģija pret pragmatismu(26)

Aizvadītas ASV Demokrātiskās partijas kandidātu jau ceturtās priekšvēlēšanu debates, kuras uzmanību piesaistīja galvenokārt ar viceprezidenta Džo Baidena centieniem saglābt sašķobījušās pozīcijas cīņā par demokrātu nomināciju.

Tirdzniecības karš pārsviežas uz aviobūvi?

Iespēja, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) varētu noteikt ievedmuitas pasažieru lidmašīnām, apdraud kopumā ļoti liberālo starptautisko aviācijas tehnikas un pakalpojumu tirgu.

Maiņas monēta citu spēlēs(14)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijas armija sāka iebrukumu Sīrijas Kurdistānā. Operācija ir vērsta pret pamatā no kurdiem sastāvošajiem Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem (SDF), kas Turcijā tiek uzskatīti par saistītiem ar valstī aizliegto Kurdistānas Strādnieku partiju.

Ceturtā rūpnieciskā jeb lietu interneta revolūcija(6)

Par lietu internetu, Industriju 4.0 un uzticēšanos pakalpojumu sniedzējiem ceturtās rūpnieciskās revolūcijas laikā ar Aleksandru Poņeverski, Ernst & Young partneri, globālā lietu interneta līderi, sarunājas Andis Sedlenieks.

Kaislības ap Šteinmeiera formulu(15)

Skaļus vienošanās ar Krievijas atbalstītajiem Ukrainas austrumu jeb Donbasa separātistiem un Maskavu pretinieku protestus izraisījusi oficiālās Kijevas piekrišana tā dēvētajai Šteinmeiera formulai. Vienlaikus ir aizdomas, ka formula tiek izmantota arī kā aizsegs iekšpolitiskajās cīņās.

Neviena partija nevienā valstī nevar pārstāvēt visu nāciju(101)

Par cilvēktiesību situāciju Ungārijā un Polijā, autoritārisma tendencēm Austrumeiropā un to, ka vienai partijai nav tiesību runāt visas nācijas vārdā, ar Human Rights Watch (HRW) Eiropas mediju direktoru Endrū Stroelainu sarunājas Andis Sedlenieks.

Globālā korupcija(22)

Iekšpolitiskās kaislības ASV, kur uzmanības centrā šobrīd nonākušas bijušā viceprezidenta un viena no patlabanējiem Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu favorītiem Džo Baidena paspārnē notikušie darījumi Ukrainā, paralēli liek aizdomāties arī par tādu parādību kā globālā korupcija.

Pēdējais dižais Buldozers(3)

Šā gada 26. septembrī 86 gadu vecumā aizsaulē aizgāja Žaks Širaks. Viņš bija 22. Francijas prezidents un, lai gan savas ilgās politiskās karjeras beigās ar lielu atbalstu neizcēlās, pēc aiziešanas no politikas bija sācis popularitāti atgūt.

Realitāte, ar kuru nepieciešams rēķināties(13)

Francijas prezidents Emanuels Makrons, šajās dienās uzstājoties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), paziņoja, ka atbalsta Krievijas atgriešanos EPPA rindās, pret ko ir nopietni iebildumi vairākām asamblejas dalībvalstīm, ieskaitot Latviju.

Jautājumi, par kuriem nav pieņemts runāt(25)

Par sieviešu ar invaliditāti diskrimināciju un Latvijas vietu sieviešu tiesību pasaules kartē – ar ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas eksperti Anu Pelaesu Narvaesu sarunājas Andis Sedlenieks.

Ne tikai klimata jautājums(19)

Kārtējā Ņujorkā notiekošajā ANO Ģenerālajā asamblejā neviens no pasaules vadošajiem politiķiem nepateica neko jaunu vai tādu, kas spētu piesaistīt plašu uzmanību, un šā iemesla dēļ par asamblejas galveno notikumu kļuva zviedru pusaudzes, ekoaktīvistes Grētas Tūnbergas kaismīgā un emocionālā uzstāšanās, veltīta cīņai ar klimata izmaiņām.

Telia neizpratnē par valdības lēmumu(3)

Par Latvijas valdības atteikšanos no saprašanās memoranda ar Telia Company, uzņēmuma plāniem un integrēto telekomunikāciju pakalpojumu – ar Telia reģionālo vadītāju Latvijā Kenetu Rodni sarunājas Andis Sedlenieks.

Bagātākais ķīnietis Džeks Ma nomaina skatuves(1)

Šā gada 10. septembrī no visiem amatiem vienā no pasaules lielākajām interneta tirdzniecības platformām Alibaba aizgāja šī uzņēmuma dibinātājs un ilggadējais vadītājs, Ķīnas bagātākais cilvēks Džeks Ma. Par nodomu pamest Alibaba Ma paziņoja vēl 2018. gada 10. septembrī, turklāt uzsverot, ka no amata atkāpsies tieši pēc viena gada. Biznesa vietā Ma sola turpmāk nodoties projektiem izglītības jomā un labdarībai, tomēr vienlaikus plaši izplatīts ir viedoklis, ka viņš saglabās lielu neoficiālo ietekmi uz Alibaba.

Ūdens uz Trampa dzirnavām(14)

Pret ASV prezidentu Donaldu Trampu ASV Demokrātiskās partijas sāktā impīčmenta procedūra, visticamāk, tikai palielinās Trampa jau tāpat labās izredzes tikt atkārtoti ievēlētam amatā 2020. gada beigās gaidāmajās vēlēšanās.

Vai Kaļiņingrada zaudēs konkurences cīņā?(4)

Baltijas jūras ostas pilsētā Kaļiņingradā šoruden notika 11. Baltijas transporta forums, kurā uzmanība tika veltīta Kaļiņingradas apgabala transporta infrastruktūras – galvenokārt dzelzceļa un ostas – attīstības perspektīvām. Lai arī pasākuma gaitā tika prezentēti vairāki vērienīgi projekti, māc šaubas par atbalstu to īstenošanai, lielā mērā tāpēc, ka Kaļiņingradas jūras osta zaudē konkurences cīņā gan ar galvenajām Krievijas Baltijas jūras baseina ostām, gan ar Baltijas valstu ostām, gan arī ar Polijas galveno ostu Gdaņsku.

Izraēlas strupceļš(5)

Izraēlā 17. septembrī notika šogad otrās Kneseta (parlamenta) vēlēšanas, kuras tieši tāpat kā gada pirmajā pusē aprīlī notikušais balsojums nenoveda pie uzvarētāja noskaidrošanas. Tāpēc pastāv ticama iespēja, ka arī šoreiz neizdosies izveidot valdošo koalīciju un Izraēlā nāksies aizvadīt jau trešās ārkārtas vēlēšanas.

Ķīnas gigants nākotnē raugās visai optimistiski(1)

Par globālā mērogā strādājošā tehnoloģiju uzņēmuma Huawei vietu ASV un Ķīnas tirdzniecības karos, jauno operētājsistēmu Harmony un 5G tīkliem stāsta Huawei viceprezidents kiberdrošības un privātuma nodrošināšanas jautājumos Mika Laude un Huawei sabiedrisko attiecību nodaļas Somijā un Baltijas valstīs vadītāja Hennarika Andersone.

Atkritumu bizness no itāļu mafijas līdz krīzei Krievijā(16)

Pēdējā laika kaislības ap atkritumu biznesu Rīgā liek atcerēties, ka šai jomā samilzušas problēmas arī globālā mērogā, un pie mums notiekošais gandrīz saucams par sīkiem strīdiem – vismaz uz tā fona, kas pavisam nesen piedzīvots vairākās citās pilsētās.

Nežēlīgas kārtis cīņā par varu?(17)

Krievijā notiekošās tiesas prāvas pret neseno Maskavas protestu dalībniekiem, iespējams, liecina arī par to, ka varas augstākajos ešelonos ir sākusies aizkulišu cīņa par iespējām pēc 2024. gada ieņemt valsts prezidenta krēslu.

Sākotnēji tikai ekonomika(12)

Nedēļas sākumā Krievijas laikraksts Kommersant publiskoja informāciju par tā rīcībā nonākušo Krievijas un Baltkrievijas tālākās integrācijas plānu, kas ir daļa no virzības uz tā saucamo vienoto valsti. Kā norādīja laikraksts, dažās ekonomikas jomās paredzēta integrācija, plašāka nekā pašlaik pastāv Eiropas Savienībā (ES), sasniedzot konfederatīvas valsts līmeni.

Moldovas krusttēvs(27)

Kompromitējošo materiālu vākšanas un intrigu meistars, oligarhs, visbagātākais cilvēks un, iespējams, arī vienīgais miljardieris postpadomju Moldovā. Cilvēks, kuram pēdējā desmitgadē ilgstoši piederēja gandrīz neierobežota, lai arī neoficiāla vara šajā valstī. Ne tikai ikdienas sarunās, bet arī presē viņš tika dēvēts par gospodaru (tāds bija viduslaiku valdnieku tituls tagadējās Moldovas zemēs), un pietika ar šo apzīmējumu, lai ikviens uzreiz saprastu, ka domāts ir Vladimirs jeb Vlads Plahotņuks. Tikai šā gada jūlijā viņš beidzot tomēr gāzts no "troņa".

Likumsakarīgs iznākums(9)

Nedēļas sākumā ASV prezidents Donalds Tramps daudziem negaidīti no amata atstādināja savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu. Vienlaikus šāds ASV prezidenta solis bija pilnībā prognozējams viņa un Boltona radikāli atšķirīgo uzskatu par kopējo ārpolitisko kursu dēļ.

Pārvadājumu apjomi pieaug, tranzīts kavējas

Tranzīta pārvadājumi pa Ziemeļu jūras ceļu visa gada garumā tiek gaidīti ne ātrāk par 2035. gadu, un Ir visai iespējams, ka tranzīta kravu pārvadājumus pa šo ceļu veicinās klimata pārmaiņas.

Pāragrs optimisms(3)

Iepriekšējās nedēļas nogalē plašu rezonansi izraisīja aizturēto personu (tāds ir oficiālais formulējums) apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu. Abas puses atgrieza mājās kopumā 70 cilvēku, viešot optimismu arī attiecībā uz konflikta Ukrainas austrumos iespējamu samērā drīzu noregulējumu. Tās gan šķiet tikai daļēji pamatotas cerības.

Grenlandes pirkšana – solis atpakaļ vēsturē(13)

ASV prezidenta Donalda Trampa atzīšanās, ka ASV "idejas līmenī" izskata iespēju atpirkt no Dānijas tās kontrolē esošo Grenlandi, piesaistījusi plašu uzmanību jautājumam par teritoriju pirkšanu un pārdošanu starp valstīm un tā vēsturei. It īpaši tāpēc, ka tieši ASV pat līdz XX gadsimta sākumam bija pasaulē vislielākā teritoriju pircēja.

Lielā Eirāzija nenoteiktā nākotnē(9)

Indijas premjerministra Narendras Modi ierašanās Krievijas pilsētā Vladivostokā aizvadītajā Tālo Austrumu ekonomiskajā forumā un vairāku svarīgu vienošanos noslēgšana starp Indiju un Krieviju atkal aktualizējusi jautājumu par tā dēvēto Lielo Eirāziju.