Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?
Atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu
ziņām (Politico) Francijas
varasiestādes gatavojas aizliegt valsts pārvaldes iestāžu
darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV
platformas (Zoom, Microsoft Teams, Google
Meet), to vietā paredzot nacionālās platformas Visio izmantošanu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV Aizsardzības ministrijas (Pentagona) publiskotā Nacionālās aizsardzības stratēģija
ir lielā mērā politisks dokuments, kas
savā ziņā papildina un konkretizē
iepriekš publiskoto Nacionālās drošības
stratēģiju.
ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?
Plašu uzmanību piesaistošais ASV
prezidenta Donalda Trampa
mēģinājums izveidot jaunu
starptautisku struktūru – Miera
padomi Gazas joslai – pēc savas
būtības ir mēģinājums radikāli
pārveidot visu starptautisko attiecību sistēmu.
Pārējo starptautisko notikumu
fonā bez īpašas ievērības ir palicis
fakts, ka Sīrijas valdības spēki
pēdējās dienās ir īstenojuši plašu
un veiksmīgu ofensīvu pret
saviem galvenajiem konkurentiem – kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS).
Kārtējais visas valsts mēroga protestu vilnis Irānā, kurus atklāti atbalsta arī ASV prezidents Donalds Tramps, publiskajā telpā licis izskanēt pārliecībai, ka šoreiz tiem vajadzētu vainagoties ar panākumiem – ājatollu režīma krišanu. Tomēr šīs cerības diezin vai attaisnosies – režīms ir ļoti dzīvotspējīgs, bet visas reālās, nevis teorētiskās alternatīvas – sliktākas par pašreizējo situāciju.
Pēc mazāk nekā mēneša – šā gada
5. februārī – oficiāli beigs darboties Stratēģisko uzbrukuma ieroču
samazināšanas līgums, zināms arī
kā New START – pēdējais palikušais divpusējais līgums, kas
ierobežo ASV un Krievijas kodolarsenālus.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un viņa
līdzgaitnieku atgriešanās pie
jautājuma par ASV kontroli pār
Dānijas pārziņā esošo Grenlandes salu, pamatojot šo prasību ar ASV nacionālās drošības apsvērumiem, pašsaprotami
ir izraisījusi sašutumu Eiropā.
Aizvadītajā, 2025. gadā pasaule turpināja dzīvot tektonisku ģeopolitisko pārmaiņu gaisotnē un savā ziņā sasniedza to lūzumpunktu, pēc kura atpakaļceļš vairs nav iespējams. Visticamāk, tas paliks vēsturē kā globālās daudzpolaritātes tapšanas gads, jo tieši ar šo procesu tad arī saistās aizvadītā gada galvenie notikumi starptautiskajā politikā, kuri, lai arī atšķiras pēc nozīmīguma pakāpes, taču tā vai citādi ir daļa no vienas un tās pašas tendences un pilnīgi noteikti ietekmēs pasaules virzību arī jaunajā, 2026. gadā.
Citu starptautisko notikumu dēļ šobrīd bez īpašas ievērības ir atstāta situācija Jemenā, kur pagājušā gada nogalē sākās pilsoņu kara kārtējais uzliesmojums.
Par šā gada nozīmīgāko starptautiskās politikas notikumu ir kļuvusi ASV militārā akcija, kas noslēdzās ar Venecuēlas nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro un viņa dzīvesbiedres apcietināšanu (vai nolaupīšanu – atkarībā no traktējuma) un nogādāšanu ASV tiesas priekšā, izvirzot apsūdzības narkoterorismā.
Nedēļas vidū (naktī no trešdienas uz ceturtdienu pēc Latvijas laika) ASV prezidents Donalds Tramps teica uzrunu, par kuru iepriekš tika prognozēts, ka tādā vai citādā veidā tiks paziņots par militāru akciju pret Venecuēlas režīmu uzsākšanu.
Pagājušajā nedēļā pēc vieniem no
pašiem vērienīgākajiem masu
protestiem pēdējo gadu laikā par
demisiju paziņoja Rosena Žeļazkova vadītā labēji centriskā
valdība, un, tā kā patlabanējā
parlamenta ietvaros izveidot jaunu valdību
cerību nav, valsti nākamā gada sākumā gaida
kārtējās parlamenta ārkārtas vēlēšanas,
kas Bulgārijā kopš 2021. gada notiek vidēji
reizi gadā.
Pavisam drīz apritēs jau mēnesis kopš brīža, kad ASV prezidents Donalds Tramps
parakstīja likumu, kas pazīstams kā Epstīna lietu pārredzamības akts (Epstein
Files Transparency Act). Saskaņā ar to ASV Tieslietu departamentam (ministrijai)
30 dienu laikā – līdz 19. decembrim – jāpublisko visi Džefrija Epstīna un Žislenas
Maksvelas noziegumu izmeklēšanas laikā savāktie neklasificētie dokumenti un
ieraksti. Ko īsti tas nozīmē, kādus atklājumus vēl gaidīt, un kā kopumā turpinās
iespaidīgu rezonansi guvusī Epstīna lieta?
Globāla nozīmīguma starptautisko notikumu dēļ nepelnīti
maz uzmanības tiek pievērsts
šā gada 30. novembrī Centrālamerikas valstī Hondurasā
notikušajām vispārējām
(pirmkārt, protams, parlamenta jeb Nacionālā kongresa un prezidenta) vēlēšanām.
Iepriekšējās nedēļas nogalē milzu
starptautisko rezonansi izraisīja ASV
Baltā nama publiskotā jaunā Nacionālās drošības stratēģija (National Security Strategy, NSS).
Globālā spēkošanās starp lielvarām ir aktualizējusi arī konkurenci
kosmosa apguves jomā, par ko iepriekš vairs atcerējās tikai cilvēki, kuri
piedzīvojuši aukstā kara laikus, kad par to ritēja nežēlīga sacensība
starp ASV un PSRS. Tagad acīmredzami sākusies jauna ēra – cīņa
par to, kam pirmajam izdosies izveidot bāzi uz Mēness. Ļoti nozīmīgs
solis šīs sacensības ietvaros – misija Artemis (Artemīda) II – gaidāms
jau tuvākajos mēnešos. Kas šobrīd notiek kosmosa apguvē, un kādi ir
galveno konkurentu plāni un iespējas tos īstenot?
Nedēļas sākumā bijušajai
Eiropas Savienības (ES)
galvenajai diplomātei Federikai Mogerīni un vēl diviem
cilvēkiem tika izvirzītas
apsūdzības izmeklēšanas par
krāpšanu un korupciju, kas notikusi Eiropas
diplomātu apmācību programmas līgumu
ietvaros.
Citu starptautisko procesu dēļ
būtībā bez jebkādas ievērības ir
atstāts tāds interesants notikums kā 23. novembrī notikušās ārkārtas prezidenta vēlēšanas Bosnijas Serbu Republikā.
ASV piedāvātais miera plāns Ukrainai sakrīt ar pēdējā laikā lielāko korupcijas skandālu šajā valstī un īpaši nežēlīgu agresora ofensīvu ne tikai frontes līnijās. Kā šis fons ietekmē Ukrainas stāvokli starptautiskajā arēnā, sabiedrības noskaņojumu un iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus mieram?
Nedēļas sākumā kārtējo militāro apvērsumu piedzīvoja nelielā Āfrikas valsts Gvineja-Bisava, kurā militārpersonas uzreiz pēc valstī notikušajām prezidenta vēlēšanām «apturēja vēlēšanu procesu» (balsu skaitīšanu) un apcietināja prezidentu Sisoku Embalo un vēl vairākas amatpersonas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā gandrīz nemanāmi tika aizvadīts kārtējais pasaules 20 lielāko ekonomiku (G20) līderu samits.
Oktobra beigās plašu rezonansi izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums sociālajos tīklos, ka viņš devis rīkojumu Kara departamentam, kā tagad pārdēvēts Pentagons, atsākt kodolizmēģinājumus. Tas bijis nepieciešams, lai saglabātu «vienlīdzības principu» starp ASV un vārdā nenosauktām citām valstīm, kuras it kā veic kodolizmēģinājumus. Vai tiešām šādi izmēģinājumi neoficiāli notiek vai varētu atsākties?
Iepriekšējās nedēļas nogalē Irākā tika
oficiāli paziņoti vēl 11. novembrī
notikušo parlamenta vēlēšanu galīgie
rezultāti, kuri liecina vienlaikus kā par
valsts politisko sadrumstalotību, tā arī
par Irānai draudzīgu politisko spēku
pozīciju nostiprināšanos.
Dienvidamerikas valstī Ekvadorā šā gada 16. novembrī notika referendums, kurš tostarp tika uzskatīts par būtisku ne tikai Ekvadorai, bet arī visai Latīņamerikai – kā signāls par tendencēm šā reģiona valstu sabiedrību noskaņojumos.
Pēdējās nedēļās dažādu valstu medijos atkal uzliesmojušas kaislības saistībā ar Eiropas Komisijas vēl 2022. gada maijā ierosinātajām izmaiņām tērzēšanas vietņu kontrolē, kas pazīstamas kā Bērnu seksuālas vardarbības materiālu (The Child Sexual Abuse Material Regulation) vai Tērzēšanas kontroles (Chat Control) regula. Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem, un kādēļ šis komisijas rosinājums raisījis tik lielas diskusijas?
Pēdējo nedēļu laikā savu ārpolitisko aktivitāšu un lielvaru intereses dēļ uzmanības centrā ir nonākušas bijušās PSRS Centrālāzijas jeb Vidusāzijas reģiona valstis un pirmkārt jau pati labklājīgākā no tām – Kazahstāna.
Par tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iespēju izmantošanu tautsaimniecības attīstības sekmēšanai ar biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītāju Juri Kabakovu sarunājas Andis Sedlenieks.
Iepriekšējā nedēļā plašu ažiotāžu izraisīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā. Par tās rezultātu kļuva Ungārijas būtībā izslēgšana no virknes ASV sankciju.