Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Andis Sedlenieks

Globālās Britānijas neskaidrā vīzija(15)

Ietekmīgā izdevuma The Economist šā gada pirmajā numurā daudz uzmanības bija pievērsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) un britu nākotnes perspektīvām, tostarp pieminot projektu Globālā Britānija.

Ardievas vienotībai(36)

Informācijas tehnoloģiju (IT) korporāciju izvērstajai joprojām ASV prezidenta amatu ieņemošā Donalda Trampa un viņa atbalstītāju komunikācijas ierobežošanai sociālajos tīklos jeb faktiski cenzēšanai nešaubīgi būs daudzveidīgas un tālejošas sekas.

Otra aukstā kara priekšvakarā(12)

Galvenais starptautiskās politikas jautājums, ar kuru nāksies tikt galā ASV nākamā prezidenta Džo Baidena administrācijai, būs šobrīd teju uz aukstā kara robežas nonākušās ASV un Ķīnas tālākās attiecības. Turklāt – nekur nav pazudušas ne tikai samilzušās problēmas ASV iekšpolitiskajā situācijā, bet arī Krievijas faktors.

Vācijas un Eiropas kanclera vēlēšanas(11)

Vētrainās iekšpolitiskās kaislības ASV, saistītas ar prezidenta vēlēšanām, bez pelnītās uzmanības ir atstājušas ļoti svarīgu notikumu – jaunnedēļ Vācijā ir gaidāmas valdošās Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) vadītāja vēlēšanas, kas pastāvošo tradīciju ietvaros ir sinonīms nākamā Vācijas kanclera vēlēšanām.

Metanola ražošanas vērienīgās perspektīvas(4)

Globālajam metanola tirgum tiek prognozēta stabila ilgtermiņa izaugsme, un būtisks izaugsmes iemesls ir metanola aizvien intensīvāka izmantošana degvielas kvalitātes nodrošināšanai.

Demokrātija un tehnoloģijas(9)

Pēdējā laikā uzmanības centrā aizvien biežāk nonāk informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu, galvenokārt sociālo tīklu, ietekme uz politiskajiem procesiem. Ka problēma ir nopietna, liecina arī fakts, ka izdevumā Foreign Affairs nesen tika publicēts šai tēmai veltīts Frensisa Fukujamas raksts ar nosaukumu Kā glābt demokrātiju no tehnoloģijām (How to Save Democracy From Technology).

Kulinārie kari no boršča līdz dolmai

Borščs, kebabs, šakotis, dolma un vēl virkne citu ēdienu, kas tiek uzskatīti par neatņemu kādas tautas nacionālās virtuves sastāvdaļu, vienlaikus ir arī cēlonis kaismīgiem strīdiem par to izcelsmi un "vienīgo īsteno" piederību. Daži no šiem strīdiem ieguvuši pat starpvalstu konflikta mērogu.

Sava krekla motīvs(16)

Lai arī gadu mija nozīmē tikai gadskaitļu nomaiņu kalendārā un nekādi nespēj ietekmēt visdažāko mērogu procesus un tendences, tā vienlaikus ir arī sava veida atskaites punkts, tostarp attiecībā uz prognozēm nākamajam gadam.

Krievija plāno attīstīt iekšzemes tūrismu

Latvijas austrumu kaimiņvalstī Krievijā parādīsies jauns nacionālais, valsts mēroga projekts Tūrisms un viesmīlības industrija. Tā nianses vēl tiek noslīpētas.

Procesu paātrināšanās(10)

Gada nogalei tradicionālajos dažādu analītisko centru, finanšu institūtu, u. c. pārskatos un nākotnes prognozēs viena no nemainīgi pieminētām tendencēm ir multilaterālisma (savstarpēji izdevīgas sadarbības) un starptautisko institūtu nozīmīguma un ietekmes mazināšanās.

Inertās gāzes aizvien augošā globālā loma(2)

Krievija plāno iegūt būtiskas pozīcijas aizvien nozīmīgākajā pasaules hēlija tirgū. Decembra pirmajā pusē laikraksts The New York Times (NT) publicēja plašu rakstu, kurā tika paustas bažas, ka Krievijā topošās Amūras gāzes pārstrādes rūpnīcas darbības uzsākšana ļaus Maskavai ''politiski ietekmēt'' stratēģiski nozīmīgo hēlija tirgu. Krievijas koncerna Gazprom būvētā Amūras rūpnīca, kuras pirmās kārtas stāšanās ierindā ir plānota nākamā gada vidū, būs ne tikai viena no pasaulē lielākajām gāzes pārstrādātājām, bet kļūs arī par pasaulē lielāko hēlija ieguvēju. Rūpnīcas ietvaros tiks uzbūvēti trīs hēlija ieguves un sašķidrināšanas termināļi, katrs ar jaudu 20 miljoni kubikmetru šīs gāzes gadā.

Ziemeļu straume 2 atkal dienaskārtībā(12)

Decembra vidū gandrīz pēc gada pārtraukuma atsākās Krieviju un Vāciju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecība, pagaidām gan tikai Vācijas teritoriālajos ūdeņos

Tradicionālā vēsture(17)

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs šajās dienās uzskatāmi parādīja savu attieksmi pret ASV un Francijas pārstāvjiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupā, kas bija ieradušies Azerbaidžānā ar mērķi iesaistīties konflikta par Kalnu Karabahu noregulēšanā.

Mūsdienu Krievijas nīstākais reformators(15)

Ilggadējā Krievijas korporācijas Rosnano valdes priekšsēdētāja Anatolija Čubaja atstādināšana no amata tika pamanīta arī ārpus valsts robežām. Čubajam bijusi ievērojama loma Krievijas iekšpolitikā pēc PSRS sabrukuma, un par spīti savam nepopulārajam tēlam sabiedrībā viņš ilgstoši spējis noturēties lielvalsts varas olimpā.

Juridisko suverenitāšu parādes priekšnojautas(12)

Nedēļas vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesniedza Valsts domē labojumus četros likumos, kuru apstiprināšana (bet par to, ka prezidenta ierosinājumi tiks atbalstīti, nav ne mazāko šaubu) novedīs pie izmaiņām 110 Krievijas federālajos likumos, kā arī sešos kodeksos.

Mainās metodes, nevis programmas

Covid-19 pandēmija ir novedusi pie izmaiņām Vidzemes Augstskolas (ViA) mācību metodēs, tomēr tūrisma studiju programmas būtiskas izmaiņas nav piemeklējušās.

Eiropas lielākais kaitnieks?(18)

Izdevums Politico nupat publiskoja savu 2021. gada Eiropas potenciāli ietekmīgāko cilvēku reitingu. Ārpus konkursa visai pašsaprotami atrodas Vācijas kanclere Angela Merkele, kamēr pārējie reitinga dalībnieki ir sadalīti trīs apakškategorijās – darītāji (The Doers), grāvēji (The Disrupters) un sapņotāji (The Dreamers).

Āzijas reģionālā brīvā tirdzniecība(2)

Āzijas valstu brīvās tirdzniecības līgumi kompensēs iespējamā tirdzniecības kara starp ASV un Ķīnu radītos zaudējumus globālajai ekonomikai, taču ne abām kara dalībniecēm.

Robežu intereses pēc robežu konflikta(7)

Atsaucoties uz informācijas avotiem diplomātu vidū, uzreiz vairāku valstu plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka nākamnedēļ gaidāma Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Azerbaidžānā, kur Turcijas līderis, domājams, plāno piedalīties šīs valsts līdera Ilhama Alijeva rīkotajā militārajā parādē par godu uzvarai karā par Kalnu Karabahu.

Bez vienprātības principa?(4)

Vācijas izdevums Der Spiegel pagājušās nedēļas nogalē publiskoja vairākus punktus no 67 lappuses aizņemošā ziņojuma NATO 2030, kas pirms otrdien un trešdien noritošās alianses valstu ārlietu ministru tikšanās videokonferences režīmā tika iesniegts NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.

Pandēmijas ēna un personiskās brīvības(21)

Par jaunu pavērsienu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju var kļūt vispārējā iedzīvotāju testēšana, vadoties pēc principa ''brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā'', kā arī starptautiskas tā saucamās Covid-19 pases. Nav izslēgta arī iespēja, ka šādas digitālās pases var parādīties vismaz dažu Eiropas valstu iekšzemes apritē.

Nauda, demokrātija un likuma vara(22)

Ceturtdien Budapeštā tikās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, lai apspriestu un saskaņotu rīcību saistībā ar abu šo valstu uzlikto veto Eiropas Savienības (ES) budžetam un ES tautsaimniecības atjaunošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Mērenību vai patstāvību(4)

Vācijas Kērbera fonds (Körber-Stiftung) ikgadējā Berlīnes Ārpolitikas foruma priekšvakarā (forums notika vakar videokonferences režīmā) publiskoja kārtējās aptaujas Berlīnes pulss rezultātus.

Stratēģija cīņai par vērtībām(47)

Eiropas Komisija (EK) nule prezentējusi Eiropas Savienības (ES) vēsturē pirmo stratēģiju lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) tiesību nodrošināšanai ES dalībvalstīs. Eirokomisāre līdztiesības jautājumos Helena Dalli arī rosina paredzēt finanšu sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras atteiksies sekot tolerances politikai. Ja iniciatīva tiks apstiprināta, bez daļēja ES finansējuma var palikt Polija un Ungārija, tāpat problēmas var rasties vēl citām bijušā komunisma bloka valstīm.

Pagaidām uzvara tikai atsevišķā kaujā(7)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuras uzvarētāju kļuva proeiropeiskās opozīcijas kandidāte, Rīcības un solidaritātes partijas Partidul Actiune si Solidaritate (PAS) līdere Maija Sandu, kura tiek uzskatīta arī par valsts apvienošanās ar Rumāniju atbalstītāju.