Kā atzina virkne starptautiskās politikas vērotāju, šīs fotogrāfijas bija uzskatāms papildu apliecinājums tam, ka abas lielvaras ar atvieglojumu uztver savstarpējo attiecību krīzes pārvarēšanu un atgriešanos pie divpusējiem kontaktiem. Kas pašsaprotami raisīja sašutumu un neizpratni Ukrainā un vairākumā apvienotās Eiropas, kā arī zināmu satraukumu uzreiz vairākās Krievijai draudzīgās nerietumu valstīs. Kuru attiecības ar Vašingtonu ir saspīlētas.
Šāda ASV ārpolitiskā pagrieziena cēloņi tiek meklēti prezidenta Donalda Trampa personībā, kā arī skaidroti ar viņa un viņa komandas iekšpolitiskajām un ģeopolitiskajām interesēm. Kas, protams, atbilst patiesībai, taču vienlaikus nesniedz pilnvērtīgu atbildi uz jautājumu – kamdēļ konservatīvā jeb Trampa Amerika tik mierīgi un bieži vien pat atbalstoši raugās uz šādu notikumu pavērsienu, necenšoties pret to iebilst?
Atbilde, visticamāk, ir meklējama ASV un Krievijas attiecību vēsturē jeb tradīcijā un tajā, ka Trampa Amerika – tie ir cilvēki, kuru acīs tradīcija ir viena no pašām augstākajām vērtībām. Atbilstīgi šai konservatīvās Amerikas tradīcijai klasiskā Krievija tikmēr ir ne tik daudz ienaidnieks, cik konkurents un pretinieks, pie kam tāds, ar kuru var slēgt darījumus un ar kuru, saskanot svarīgām interesēm, ir iespējams vienoties par kopīgu rīcību.
Konservatīvajiem arī netrūkst vēsturisku argumentu, kurus izmantot sava viedokļa pamatošanai, – sākot ar faktu, ka Krievijas impērija atbalstīja ASV to Neatkarības karā, bet beidzot ar karošanu vienā pusē abos pasaules karos vai kopīgu rīcību Suecas krīzes laikā 1956. gadā. Lai gan kopumā PSRS posms Krievijas vēsturē, protams, tiek uzskatīts par novirzi no tradicionālās kārtības.
Kopumā šī ievērojamas daļas konservatīvās Amerikas nostāja tādā vai citādā veidā ilgstoši bija klātesoša visā konsolidētajā ASV ārpolitikā un pazuda no tās tikai pēdējos, izteikta liberāla pavērsiena gados. Kad var teikt, ka izzuda arī konsolidēta un pēctecībā balstīta ārpolitika. Tagad līdz ar konservatīvo pagriezienu arī ASV ārpolitikā sāk dominēt viņu vērtības un uzstādījumi. Tajā skaitā arī attiecībās ar Krieviju, kas var mainīties, tikai vai nu mainoties varai ASV, vai arī atgriežoties konsolidētai ārpolitikai.