Negatīvā vērtējuma pārsvars gan neliecina par kritiku tieši patlaban pie varas esošajiem politiķiem. Šāds indekss tiek veidots jau gadiem un atklāj, ka, piemēram, 2022. gadā, kad Latvijā bija cita valdība, tādu uzņēmēju, kuri uzskatīja biznesa vidi par sliktu, arī bija vairāk nekā pozitīvā vērtējuma paudēju.
Viszemāk uzņēmēji vērtē darbaspēka pieejamību, nodokļu politiku, administratīvo slogu un valdības attieksmi pret uzņēmējdarbību, savukārt augstu tiek vērtēta kopējā infrastruktūra un interneta kvalitāte, raksturojot ilgtermiņa tendences, ir norādījusi Biznesa augstskolas Turība rektore Zane Driņķe.
Vērtējot nozaru aspektā, pēdējā laikā īpaši skeptiski ir būvniecības uzņēmumi. Raugoties reģionālā aspektā, lielākie pesimisti ir Latgales pārstāvji.
Cerēt, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide 2026. gadā jūtami uzlabosies, pagaidām nav pamata. Pretēji prognozēm, ka šis būs mierīgs gads, stresu jau ir radījušas augstās energoresursu cenas un arī šo cenu straujās svārstības. Tas, kā zināms, ir saistīts ar militāro konfliktu Tuvajos Austrumos un ar politisko līderu pretrunīgajiem paziņojumiem par šī konflikta gaitu.
Ja notikumi Tuvajos Austrumos attīstīsies tā, ka ilgtermiņā saglabāsies augsts energoresursu cenu līmenis, tad tas Latvijā un citur pasaulē ietekmēs daudzas uzņēmējdarbības nozares – no pasažieru pārvadājumiem, tūrisma un preču piegādēm līdz lauksaimniecībai, ražošanai un biroju uzturēšanai. Ja lielāki izdevumi par degvielu un gāzi iespaidos arī mājsaimniecību budžetu, tad cilvēkiem būs mazāk naudas neobligātajiem tēriņiem. Sarežģīti laiki var pienākt, piemēram, restorānu biznesam, kura pārstāvji šogad jau ir sūdzējušies par grūtībām, jo kāps pārtikas cenas un komunālie maksājumi, bet iedzīvotājiem brīvu līdzekļu, ko tērēt restorānos, būs mazāk.
Uz situāciju Tuvajos Austrumos un uz energoresursu cenu līmeni Latvijas politiķi var pēc iespējas gudrāk reaģēt, bet pašos pamatos mainīt neko nevar. Savukārt Latvijā mazināt administratīvo slogu nevis tikai vārdos, bet ar reālu rīcību Saeima, valdība un pašvaldības var. Un beidzot politiķi varētu arī nopietni pievērsties nodarbinātības stratēģijai, lai uzņēmēji retāk sūdzētos par to, ka Latvijā nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, bet darba meklētāji – par to, ka ir sarežģīti sameklēt iegūtajai izglītībai atbilstošu darbu.