Nevienprātība it īpaši attiecas uz tām situācijām, kad Latvijā ierodas cilvēki no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, atnesot līdzi mūsu sabiedrībā neierastas tradīcijas.
Nesen aģentūra LETA vēstīja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē grozījumus Imigrācijas likumā. Tā, piemēram, LTRK uzskata, ka imigrācijas regulējumā ārvalstu studentiem jāparedz dažādas nodarbinātības formas, ne tikai tiesības strādāt, noslēdzot darba līgumu. LTRK arī iebilst pret to, ka varētu tikt pastiprinātas valsts valodas zināšanu prasības.
Vienlaikus Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekiem, kuri gada laikā izdarījuši trīs administratīvos pārkāpumus sabiedriskās kārtības vai ceļu satiksmes jomā. Turklāt vairāki politiķi, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, ir pauduši viedokli, ka visiem tiem cilvēkiem, kuri ir ieradušies Latvijā un te uzturas, jāievēro mūsu valsts likumi un ka imigrāciju nedrīkst atstāt pašplūsmā.
Nesen diskusijas par imigrāciju saasināja musulmaņu masveida lūgšanās uz gājēju ietves Pļavniekos. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks paziņoja, ka nepieciešams «nekavējoties aizvērt imigrācijas slūžas ciet». Sociālo tīklu lietotāji prasības būtiski ierobežot imigrāciju pauda vēl emocionālākā formā, taču netrūka arī samierniecisku viedokļu.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, visticamāk, ir vienalga, kāda tautība un reliģiskā pārliecība ir ražotnēs, būvobjektos un lauku saimniecībās nodarbinātajiem cilvēkiem, ja vien šie cilvēki ar savu izturēšanos nerada riskus sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Sarežģītāk tas ir pakalpojumu sfērā, kurā jau pēc būtības svarīga ir savstarpēja komunikācija un atrašanās uzmanības centrā. Ja, piemēram, taksometru vada persona, kas nepārvalda latviešu valodu, ar grūtībām spēj sazināties kādā no mūsu valstī izplatītajām svešvalodām un vispār neorientējas pilsētu ielās un novadu autoceļos, tad, protams, rodas loģisks jautājums, vai vietējo iedzīvotāju vidū tiešām nav atrodami prasmīgāki šāda darba veicēji. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 23. martā Latvijā bija 45 035 bezdarbnieki. Vai tiešām visi šie vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku ir profesionāli vājāki par ieceļotājiem? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild mūsu nodarbinātības politikas veidotājiem.