Simt gadu vecumā šā gada 30.
novembrī aizsaulē aizgāja cilvēks,
par kuru runājot frāze "ar viņa nāvi
ir beidzies vesels laikmets" nepavisam neizklausās pēc klišejas vai
pieklājības vārdiem.
Daudziem latviešiem labi zināmajā Īrijā ir sākusies politiskā diskusija, kuru var uzskatīt par sava veida liecību tam, kā mainās priekšstati par it kā globālu un vispāratzītu starptautisko organizāciju nozīmīgumu un iespējām.
Novembra vidū Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks veica nopietnus pārkārtojumus konservatīvo valdībā, starp kuriem vislielāko uzmanību piesaistīja bijušā premjera Deivida Kemerona atgriešanās lielajā politikā ārlietu sekretāra (ministra) postenī. Kādas ir viņa "atsaukšanas no pensijas" aizkulises, un kādu ietekmi tas var atstāt gan uz Lielbritānijas politiku kopumā, gan jo īpaši uz torijiem – Kemerona pārstāvēto politisko spēku
Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Nīderlandē noslēgušās ar negaidīti labiem antiislāmista un eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) panākumiem, bet Vildersam ir pavērušās labas iespējas kļūt par šīs valsts nākamo premjerministru.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu
otrajā kārtā par uzvarētāju
pārliecinoši (ar 55,7% vēlētāju
balsu, kas ir lielākais atbalsts
kādam no kandidātiem visā
valsts demokrātijas vēsturē)
kļuvis un 10. decembrī stāsies amatā politkorekti par galēji labējo populistu dēvētais
nesistēmiskais kandidāts Havjers Milei.
Līdz ar aicinājumu sākt sarunas par Ukrainas un vēl vairāku valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā aktualizējies arī jautājums par atšķirībām dalībvalstu nostājā. Kādu ainu patlaban tas iezīmē Eiropā, un kādas ir konkrētu valstu cerības pārskatāmā nākotnē tiešām pievienoties aliansei.
Dažādu citu starptautisko
notikumu fonā bez pelnītas
ievērības ir palikusi ziņa, ka
oktobra beigās trīs no daudzajām Mjanmas nemiernieku
armijām sāka vienotu uzbrukumu valdības spēkiem šīs valsts ziemeļos,
pie robežas ar Ķīnu.
Lielbritānijas premjerministrs Riši
Sunaks šīs nedēļas sākumā veica
ievērojamas pārmaiņas valdības
sastāvā – amatu zaudēja konservatīvo vidū populārā iekšlietu
ministre jeb sekretāre Sjūela
Breivermena, bet par ārlietu ministru negaidīti kļuva ekspremjers un Brexit "autors"
Deivids Kemerons.
Eiropas Savienības dalībvalstīs, it īpaši tā dēvētajā vecajā Eiropā, pieaug ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju un viņu pēcteču skaits. Oficiālā statistika visbiežāk neatspoguļo patieso kopainu, taču divu Eiropas vadošo valstu – Vācijas un Francijas – piemēri ļauj vismaz aptuveni saprast, kāda ir reālā situācija šajā ziņā
Laikraksts The New York Times, viens no galvenajiem ASV Demokrātiskās partijas ruporiem, pirms dažām dienām publiskoja sešās t. s. ASV svārstīgajās pavalstīs veiktās aptaujas rezultātus, no kuriem izriet, ka gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanas notiktu šobrīd, piecās no šīm pavalstīm (Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā un Pensilvānijā) par to uzvarētāju vairāk vai mazāk pārliecinoši kļūtu eksprezidents Donalds Tramps.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā
notikušās pašvaldību jeb reģionālo
padomju vēlēšanas liecina, ka prorietumnieciskajai prezidentei Maijai
Sandu un valdībai ir, par ko padomāt
pirms nākamajām vēlēšanām.
Vēl nesen attiecībā uz tūrisma nākotni valdīja optimisms, taču Hamās uzbrukums Izraēlai, kas šajā valstī tiek salīdzināts ar 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumu ASV, ir būtiski ietekmējis gan ceļošanas iespējas, gan ceļotāju noskaņojumu. Turklāt tas attiecas ne tikai uz Tuvo Austrumu reģionu, kur šobrīd risinās bruņotais konflikts, bet arī uz lielu daļu Eiropas, tostarp valstīm, kas atrodas pasaules populārāko tūrisma galamērķu pirmajā desmitniekā
Neraugoties uz kopējiem noskaņojumiem islāma pasaulē un
vairāku nozīmīgu musulmaņu
valstu līderu kareivīgajiem
paziņojumiem, iespēja, ka
kāda no šīm valstīm varētu
iesaistīties Izraēlas un Hamās konfliktā, šādi
izraisot liela mēroga karadarbību Tuvajos
Austrumos, ir maz ticama.
Lai arī Eiropas Savienība (ES) Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas personā ir izvirzījusi vērienīgus ģeopolitiskos mērķus, bruņota konflikta izcelšanās Tuvajos Austrumos, līdztekus karadarbībai Ukrainā, ir kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu apvienotās Eiropas struktūrām un iemeslu domstarpībām tās vadības vidū, bet ES valstis tā arī nav spējušas izstrādāt vienotu nostāju attiecībā pret konfliktu Tuvajos Austrumos, atzīst izdevums Politico.
Ar pēkšņo uzbrukumu Izraēlai par sevi atgādināja teroristiskā organizācija Hamās. Līdzās jautājumam, kas tā īsti ir un kā veidojusies, svarīgi paskatīties uz reģionu arī plašāk – cik nozīmīgas ir radikālo islāmistu kustības Tuvajos Austrumos, un cik lielu spēku tās apvieno?
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Pārstāvju palātas republikāņu vairākums šīs nedēļas sākumā beidzot spēja vienoties un ievēlēt palātas spīkeru – trešo politiski nozīmīgāko vēlēto amatu ASV ieņems kongresmenis no Luiziānas pavalsts Maiks Džonsons, viens no pašiem uzticamākajiem eksprezidenta Donalda Trampa līdzgaitniekiem.
Iepriekšējās nedēļas beigās Argentīnā
notikušo valsts prezidenta vēlēšanu
pirmajā kārtā neviens no galvenajiem
kandidātiem prognozējami nespēja
nodrošināt ievēlēšanai nepieciešamo
50%+1 vēlētāja atbalstu, kamdēļ uzvarētāja vārds tiks noskaidrots otrajā kārtā 19.
novembrī.
Pieredzējušais un Eiropā pretrunīgi vērtētais slovāku politiķis Roberts Fico atkal nonācis līdz premjera krēslam. Kā tas ir izdevies politiķim, kuru viņa oponenti regulāri salīdzina ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, dēvē par populistu, demokrātijas ienaidnieku un prokrieviski orientētu? Un vai tas tiešām var mainīt Slovākijas ārpolitisko kursu?
Izraēlas un Gazas joslas dēļ mazāk uzmanības tika pievērsts pasākumam, kas citos apstākļos nešaubīgi būtu šā brīža globālās politikas pats svarīgākais notikums, – Ķīnā nupat notikušajam trešajam starptautiskās sadarbības forumam Viena josla – viens ceļš.
Lai gan iepriekšējās nedēļas beigās
Polijā notikušajās parlamenta
vēlēšanās lielāko balsu skaitu
(35,38%) saņēma astoņus gadus
pie varas esošais konservatīvais
spēks Likums un taisnīgums
(Prawo i Sprawiedliwość – PiS), vairākums
vietu jaunā sasaukuma parlamentā būs trim
opozīcijas partijām, kuras jau iepriekš bija
vienojušās par valdības veidošanu uzvaras
gadījumā.
Palestīniešu grupējuma Hamas kaujinieku negaidītais un asiņainais iebrukums aizsācis kārtējo Izraēlas un arābu militāro konfliktu. Tas var turpināties pat mēnešiem un prasīt tūkstošiem dzīvību, turklāt galvenokārt civiliedzīvotāju, taču tā arī netuvināt gadu desmitiem ilgušās konfrontācijas beigas. Kas noveda pie kārtējām sadursmēm, un kādas var izrādīties to sekas gan reģionālā, gan plašākā mērogā?
Par piedzīvoto teroristu nežēlīgo uzbrukumu un šo notikumu sagaidāmajām konsekvencēm ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Šāronu Rapaportu-Palgi sarunājas Andis Sedlenieks
Autoritatīvais izdevums Politico nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Eiropas varas sabrukums (Europe’s Power Outage), kurā tika gandrīz atklāti norādīts – apvienotās Eiropas ģeopolitiskās ambīcijas tālu pārsniedz tās reālās iespējas, bet Eiropas pretenzijas uz kādu nozīmīgu ģeopolitisko lomu ir iluzoras.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Vācijā notika divas svarīgas federālo zemju parlamentu jeb landtāgu vēlēšanas – Bavārijā un Hesenē. Rezultāti liecina par Vācijas valdošās koalīcijas popularitātes tālāku kritumu, kā arī par atbalsta pieaugumu labējiem politiskajiem spēkiem (ieskaitot tos, kurus publiskajā telpā pieņemts dēvēt par populistiem).
Vairāku iemeslu dēļ naftas cenas pasaules tirgos šobrīd tuvojas 100 ASV dolāriem
par barelu, un netrūkst pesimistu, kuri uzskata, ka tā var kļūt vēl krietni dārgāka. Šo
cenu kāpumu izjūt patērētāji ikdienā, jo augšup ceļas arī degvielas cenas. Kamdēļ tā,
un kādas uz kopējo tendenču fona izskatās Eiropas perspektīvas?
Mērenais ASV republikānis
Kevins Makartijs šonedēļ
kļuva par pirmo ASV
Kongresa Pārstāvju palātas
jeb apakšpalātas spīkeru
tās vēsturē, kurš zaudējis
amatu neuzticības balsojuma rezultātā.
Septembra otrajā pusē Ņujorkā aizvadītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas viena no galvenajām tēmām bija virknes valstu aicinājumi reformēt ANO pārvaldības sistēmu – pirmām kārtām jau ANO Drošības padomi un tās pastāvīgo dalībvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas) veto tiesības, kā arī organizācijas statūtus.
Pēdējās nedēļās Kalnu Karabaha atkal nonākusi ziņu virsrakstos, kārtējo reizi aktualizējot nereti par mūžīgu dēvēto konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu. Vai šoreiz tas nozīmē atrisinājumu vai tikai jaunus satricinājumu riskus? Kādas intereses notikušais iezīmē reģiona ģeopolitikā un kādas pārmaiņas varētu nest nākotnē?
Iepriekšējās nedēļas beigās Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Parīze atsauc vēstnieku no Nigēras galvaspilsētas Niamejas un ka Nigēru pamet arī vēstniecības diplomātiskais personāls. Tāpat Francija līdz gada beigām izvedīs no Nigēras tajā dislocētos savus karavīrus.