Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -8 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Andis Sedlenieks

Trampa tilts un deklarācija

Pirms nedēļas, 8. augustā, Vašingtonā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja kopīgu, ASV izstrādātu miera deklarāciju, kura oficiāli tiek uzskatīta par ievērojamu soli pretim miera noslēgšanai starp abām šīm Dienvidkaukāza valstīm.

Retzemju metālu faktors

Vakar tikai dažas stundas pirms tam, kad būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos, uz brīdi jau kosmiskus apmērus sasniegušos muitas tarifus, ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, atbilstīgi kuram iepriekšējo muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošana tiek atlikta vēl uz 90 dienām.

Lietuvas premjera krišana un krīze

Kādi skandāli noveda pie līdzšinējā Lietuvas premjerministra Gintauta Palucka atkāpšanās no amata, un kādēļ nākamās valdības veidošana kaimiņvalstī var izrādīties visai sarežģīts process?

Etalona noriets

Pirms nepilna mēneša Lielbritānijā tika publiskotas interesantas, FindoutnowUK veiktas aptaujas rezultāti – par kuru no politiskajiem spēkiem vēlētāji atdotu savas balsis valsts parlamenta vēlēšanās, ja esošajiem politiskajiem spēkiem pievienotos vēl arī bijušā leiboristu līdera Džeremija Korbina hipotētiskā partija.

Nepareiza stratēģija

Nedēļas sākumā vispirms Indija, bet pēc tam Ķīna oficiāli paziņoja, ka nepakļausies ASV spiedienam un neatteiksies no Krievijas naftas un citu energoresursu importa.

Mūžīgais tempļu strīds

Pagājušās nedēļas vidū intensīvās kaujās pārauga sens robežstrīds starp Dienvidaustrumu Āzijas valstīm Taizemi un Kambodžu. Lai gan jau drīz pēc tam abām valstīm ar Malaizijas starpniecību izdevās vienoties par uguns pārtraukšanu, tas diezin vai pietuvinās strīda galīgo atrisinājumu, jo to reģionam mantojumā atstājusi vēl Francijas otrā koloniālā impērija. Kāda ir konflikta priekšvēsture, un kamdēļ abām budistu valstīm šis jautājums ir tik svarīgs?

Brazīlijas krustceles

Nedēļas vidū ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par papildu 40% muitas tarifa piemērošanu Brazīlijas precēm, kā rezultātā kopējā tarifu likme importam no Brazīlijas sasniegusi 50% (bet Brazīlijas varam un to saturošajiem izstrādājumiem, kas ir būtiska Brazīlijas eksporta prece, – 60%).

ASV un ES darījums

Iepriekšējās nedēļas beigās, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas sarunām Skotijā, tika paziņots par tirdzniecības vienošanās starp ASV un Eiropas Savienību (ES) panākšanu.

Ziņapmaiņa pret režīmiem un valdībām

Drīz pēc kara sākuma ar Izraēlu šā gada jūnijā Irānas varasiestādes aicināja iedzīvotājus izdzēst no saviem viedtālruņiem populāro ziņapmaiņas lietotni WhatsApp, apgalvojot, ka tā pretiniekam nosūtījusi informāciju, kas izmantota arī vairāku Irānas kodolfiziķu likvidēšanai. WhatsApp šīs apsūdzības kategoriski noliedz, un arī pierādījumi, kas tās apliecinātu, nav publiskoti, tomēr Teherānas nostāja nav mainījusies. Līdzīgi rīkoties sākusi arī Krievija, un, visticamāk, šīm abām Rietumiem naidīgajām valstīm atradīsies vēl citas sekotājas. Kādēļ tā, un vai mērķis izspiest konkrēto lietotni no atsevišķām valstīm tiešām varētu vainagoties panākumiem?

Tulsijas Gabardas ziņojums

Par vienu no ASV iekšpolitikas galvenajām tēmām šobrīd ir kļuvis Nacionālās izlūkošanas direktores Tulsijas Gabardas publiskotais ziņojums par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV vēlēšanās, it kā lai sekmētu Donalda Trampa nākšanu pie varas.

Varas partijas kuģis

Pagājušajā svētdienā, 20. jūlijā, Japānā tika aizvadītas valsts parlamenta (Nacionālā Dieta) augšpalātas jeb Padomnieku palātas vēlēšanas, kuras noslēdzās ar iepriekš lielā mērā paredzamu iznākumu – vairākumu arī Padomnieku palātā zaudēja Japānas premjerministra Sigiru Isibas pārstāvētā Liberāldemokrātiskā partija (LDP).

Trampa sarežģītie manevri

Nedēļas sākumā plaša starptautiska uzmanība bija pievērsta ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumam, par kuru iepriekš tika solīts, ka tas kļūs par pārsteigumu Krievijai. Ar šo paziņojumu Tramps nāca klajā Baltajā namā, tiekoties ar Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāru Marku Ruti, un, lai gan izteikumi tiešām liecināja par jūtamām pārmaiņām vēl nesen gana labvēlīgajā attieksmē pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, par nekādu radikālu pārsteigumu nedz pozitīvā, nedz negatīvā nozīmē šis paziņojums tomēr nekļuva. Kādēļ tā, un kā Baltajā namā un ne tikai tajā notiekošais var mainīt situāciju Ukrainas frontē?

Jauns posms Sīrijā

Iepriekšējās nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā kārtējās asiņainās sadursmes risinājās Sīrijā, kur tikai pēc Izraēlas bruņoto spēku atklātas iejaukšanās tika apturēts valdības spēku iebrukums pamatā drūzu apdzīvotajā Suveidas provincē.

Kompromiss Jaunkaledonijai?

Pagājušās nedēļas nogalē Francija un tās aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas politiskie spēki parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru Jaunkaledoniju paredzēts pasludināt par valsti, taču interesantā statusā – par valsti Francijas sastāvā, kuras esamība tostarp ierakstīta Francijas konstitūcijā

Kāzas Venēcijā un kapitālisms

Šovasar visas pasaules uzmanību piesaistīja viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem – Džefa Beizosa – kāzas, kuras viņš, maigi izsakoties, organizēja ar vērienu, uz vairākām dienām teju pilnībā nosakot visas Venēcijas ikdienu. Par ko šāda veida notikumi liecina, un kādas tendences iezīmē mūsdienu Rietumu sabiedrības virzībā?

Novēlota reakcija

Lai arī šā gada 6. un 7. jūlijā Riodežaneiro, Brazīlijā aizvadītajā BRICS valstu līderu samitā netika pieņemti skaļi vai nozīmīgi lēmumi, šī tikšanās beidzot var kļūt par lūzuma punktu, kas iezīmē ievērojamas izmaiņas rietumvalstu attieksmē pret paplašināto BRICS.

Maska Amerikas partija

Vēl pavisam nesen viena no ASV prezidenta Donalda Trampa pašiem tuvākajiem sabiedrotajiem, informācijas tehnoloģiju un inovāciju miljardiera Īlona Maska paziņojums par jauna politiskā spēka jeb "trešās partijas" dibināšanu, visticamāk, sola tikai vēl vairāk nenoteiktības ASV iekšpolitikā.

12 dienu karš. Uzvarētāji un zaudētāji

Izraēlas un Irānas šā gada jūnija karš, kas vēsturē varētu palikt ar nosaukumu Divpadsmit dienu karš (lai gan faktiski turpinājās dienu ilgāk), ir noslēdzies ar gana interesantu rezultātu – par uzvarētājām sevi ir pasludinājušas gan abas karojušās puses, gan ASV. Konkrēta miera līguma aprises pie horizonta gan joprojām īsti nav parādījušās, un tas liek domāt, ka karadarbība dažādu – militāru, ekonomisku un politisku – iemeslu dēļ ir apturēta tikai uz nenoteiktu laiku. Kādēļ tā, un kurš patiesībā uzskatāms par reālo uzvarētāju?

3. septembra jautājums

Aizvien lielāku starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību sāk piesaistīt pēc diviem mēnešiem – šā gada 3. septembrī – Ķīnā gaidāmā Otrā pasaules kara noslēguma 80. gadadienas atzīmēšana.

Aizturēšanas ar niansēm

Nedēļas sākumā Azerbaidžānas policija veica kratīšanu Krievijas propagandas medija Sputņik birojā Baku, kā arī tika aizturēti divi šā medija vadītāji, vainojot viņus finanšu pārkāpumos, bet neoficiāli arī sadarbībā ar Krievijas drošības iestādēm.

Arktikas lielā ģeopolitika

Uzreiz vairāku iemeslu dēļ Izraēlas un Irānas karš ekspertiem atkal licis pievērst uzmanību Arktikai. Kādēļ šis reģions ir tik interesants daudziem, un vai bažas par tā militarizēšanos ir pamatotas?

Donalda Trampa samits

Lai arī Hāgā aizvadītajā NATO samitā tika panākta vienošanās par aizsardzības izdevumu ievērojamu palielināšanu, kas ir laba ziņa, pati samita norise atstājusi atklāti pretrunīgu iespaidu.

Nepieteiktie kari

Lai arī Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts vēsturē, visticamāk, paliks kā Divpadsmit dienu karš (un visā pasaulē tiek uztverts tieši kā karš), vismaz formāli šajā vārdā dēvēt to nevar, jo neviena no iesaistītajām pusēm karu pretiniekam pieteikusi netika.

Izraēlas un Irānas kara saknes

Piektdiena, 13. jūnijs, paliks vēsturē kā diena, kad Izraēla sāka tiešu un, iespējams, izšķirošu uzbrukumu savai eksistenciālajai ienaidniecei Irānai. Tiesa, Irāna ir atguvusies no pirmā apjukuma, un, vai ebreju valstij izdosies sasniegt deklarētos mērķus, pagaidām nav skaidrs. Taču kādi ir šī konflikta cēloņi un kādi – turpmāko notikumu attīstības scenāriji?

G7 samits kā simbols

Kanādā aizvadītais vadošo rietumvalstu jeb G7 (parasti dēvēts par lielo septītnieku, lai gan oficiāli tā vienmēr ir bijusi tikai septiņu grupa) līderu samits uzskatāmi liecina par nesaskaņām šī kluba rindās, kā arī par to, ka vairākums pārējās pasaules G7 samitā spriesto vairāk pat neuzskata par pieminēšanas vērtu notikumu.

Islandes muzeju pieredze ārkārtas situācijās

Ar Islandes Muzeju padomes Akreditēto muzeju daļas vadītāju Klāru Tourhalsdotiru un Austrumislandes Tehniskā muzeja direktori Elfu Pētursdotiru sarunājas Andis Sedlenieks.

Trampa grūtā izvēle

Izraēlas un Irānas konflikta jaunās fāzes turpmākā gaita būs lielā mērā atkarīga no ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma, bet Tramps atrodas ļoti grūtas izvēles priekšā.

Profesionālajā vidē ir vieta gan senioriem, gan jauniešiem

Par to, kāda ir kopējā situācija Latvijas darba tirgū paaudžu ziņā, kāda ir pie dažādām paaudzēm piederošu darbinieku motivācija, ko šīm paaudzēm piederošie gaida no darba devējiem, ar darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory līderības attīstības eksperti Olgu Dzeni sarunājas Andis Sedlenieks

Polijas pretrunīgā izvēle

Prezidenta vēlēšanas Polijā izvērtās par līdz šim nežēlīgāko un arī netīrāko politisko cīņu Polijas jaunāko laiku vēsturē. Kā veidojas valsts politiskā aina pēc tām, un kādi ir turpmākie šīs valsts attīstības scenāriji?

Kārtējais saasinājums?

Virkne ietekmīgu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu vēsta, ka Izraēla «ir pilnībā gatava» sākt militāru operāciju pret Irānu un ASV paredz, ka Teherāna šādā gadījumā dos atbildes triecienu, tajā skaitā pa ASV militārajiem objektiem Irākā.