Kā liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, D66 un Gērta Vildersa vadītā nacionālkonservatīvā Brīvības partija (PVV) katra ir ieguvusi pa 26 no 150 vietām valsts parlamentā, tomēr tajā pašā laikā PVV ir zaudējusi vairāk par desmit mandātiem, kamēr D66 – spējusi palielināt pārstāvniecību par vismaz 17 vietām. Vēl būtiskāk, ka visas nozīmīgākās partijas jau ir atteikušās sadarboties ar PVV, un tas nozīmē, ka par nākamo valsts premjerministru kļūs D66 līderis Robs Jetens.
Pie PVV neveiksmes vēlēšanās tikmēr noveda vienlaikus kā plaši tiražētais viedoklis, ka tieši PVV ir vainojama iepriekšējās valdības izjukšanā (kas formāli tā arī ir, jo tieši PVV pameta koalīciju, un šis lēmums noveda pie pirmstermiņa vēlēšanām), tā daļas partijas atbalstītāju sašutums par PVV nebeidzamo piekāpību koalīcijas partneriem dažādos, tajā skaitā arī principiālos, jautājumos. Tā ka Vildersam un viņa domubiedriem tagad būs laiks padomāt par galvenokārt jau pašu pieļautajām kļūdām.
Cits jautājums tikmēr ir, ka PVV salīdzinošā neveiksme nepavisam nav novedusi pie vēlētāju atgriešanās pie Nīderlandes galveno tradicionālo partiju atbalstīšanas. Gluži pretēji – tās pamatā turpina zaudēt atbalstītājus. Par galveno ieguvēju tikmēr ir kļuvusi D66, kuru savā ziņā var arī iekļaut mācību grāmatās, jo šī partija gadu desmitiem spēj apvienot nebeidzamu dumpošanos pret valsts politisko sistēmu ar spēju iekļauties virknes valdību sastāvā.
D66 programmu galvenais punkts nemainīgi ir prasība pāriet uz radikālo demokrātiju, ar ko de facto tiek saprasta tiešā demokrātija. Partija sola un ir gatava rīkot referendumus par jebkuru jautājumu, uzskatot šādu kārtību par vienīgo iespējamo veidu, kā nodrošināt politikas atbilstību vēlētāju interesēm. Konkurentiem pašsaprotami tiek pārmesta šo interešu ignorēšana.
Šādas pozicionēšanās dēļ D66 konstanti atrodas zināmā opozīcijā varai arī tad, ja ir daļa no valdošajām koalīcijām, un šāda nostāja tai regulāri ļauj piesaistīt daļas ar esošo kārtību neapmierināto vēlētāju balsu. Vienlaikus šī būs pirmā reize D66 vēsturē, kad tā iegūs Nīderlandes premjera amatu, kas ir jūtami vairāk nekā vienkārši dalība valdībā. Un būs interesanti pavērot, kā un vai vispār Jetens centīsies īstenot D66 galveno solījumu.