Diemžēl statistika ir diezgan bēdīga. Kā ziņo aģentūra LETA, decembra pirmajā nedēļā krāpnieku guvums tieši Latvijā bijis īpaši liels – laikā no 1. līdz 7. decembrim Valsts policijā reģistrēts 261 krāpšanas gadījums, no tiem 77 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši naudu, bet 184 gadījumos krāpnieku mēģinājumi beigušies bez finansiāliem zaudējumiem, taču kopējie iedzīvotāju zaudējumi sasnieguši vismaz 1 691 717 eiro.Vēl joprojām visvairāk naudas izkrāpts vikšķerēšanas jeb viltus zvanu gadījumos, kad krāpnieki uzdodas par komunālo pakalpojumu sniedzēju, Valsts policijas, mobilo operatoru, Valsts ieņēmumu dienesta, kredītiestāžu, pasta vai sociālo dienestu darbiniekiem. Decembra pirmajā nedēļā telefonkrāpniekiem izdevies izkrāpt 1 263 492 eiro un visvairāk šādu gadījumu – 164 – atkal reģistrēts Rīgas reģionā.
Ar lielāku vai mazāku regularitāti arī pats esmu saņēmis zvanus no potenciālajiem krāpniekiem. Ierasti ignorēju un neatbildu uz zvaniem, kuri tiek veikti no ārvalstīm (to uzreiz var secināt, redzot ienākošā zvana numuru, tostarp valsts kodu). Taču darba specifikas dēļ mēdzu atbildēt uz nepazīstamiem numuriem, ja tie reģistrēti Latvijā (to atkal ir iespējams noteikt pēc valsts koda). Līdz ar to tajās retajās reizēs, kad ienākošā zvana, uz kuru esmu atbildējis, otrā pusē tomēr izrādās telefonkrāpnieks, vienmēr ir interesanti paklausīties, kādu leģendu viņš ir izvēlējies cerībā mani apmuļķot un izdabūt kādus manus personiskos datus.
Ir apsveicami, ka dažādu jomu eksperti meklē un atrod veidus, kā ierobežot krāpniecības apjomus, tomēr ir skaidrs, ka pilnībā to izskaust nebūs iespējams nekad. Līdz ar to tikpat svarīgi kā ieviest dažādus tehniskos šķēršļus krāpniekiem ir būtiski paplašināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas apjomus, lai cilvēki paši būtu sagatavoti pareizi reaģēt krāpniecības uzbrukumu laikā. Īpaši tas attiecas uz senioriem, kuriem ne vienmēr blakus ir kāds, kurš var viņus pasargāt no digitālās aplaupīšanas.