Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Guntars Gūte

Diskutabls tiesas lēmums un tiesātas prokurores vizītes(14)

Atbilstoši Dienas rīcībā esošajiem dokumentiem savulaik pazīstamais politiķis, bijušais premjera padomnieks korupcijas apkarošanas jautājumos un kristīgās vērtības sludinošais Armands Agrums, iespējams, ar viltu iegūstot Krievijas pilsones P. O. uzticēšanos, 2015. gadā kopā ar savu uzticības personu un partijas biedru Mareku Raupu īstenojis krāpšanas shēmu, kā rezultātā P. O. par it kā neizpildītām saistībām pret Panamā (ārzonā) reģistrētu uzņēmumu Rantex, S.A. zaudējusi savu īpašumu – dzīvokli Jūrmalā.

Krauklis: Pašvaldības mērogam tomēr ir nozīme(12)

Pašvaldību reformas likteni var izšķirt lēmums par ministra pielaidi valsts noslēpumam un tas, cik stabila ir valdība, Guntaram Gūtem atzīst Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis, kurš pats reformu atbalsta.

Kārtējās "fiksās idejas" populisma vārdā(8)

Savdabīgu ideju "uzģenerējuši" trīs Saeimas deputāti no Attīstībai/Par!, kuri iesnieguši priekšlikumu paaugstināt nodokli tiem dzērieniem, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem. Ar akcīzes nodokli jau pašlaik apliek bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektāru, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura, citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevas, savukārt šī jaunā ideja nozīmē, ka izmaiņas varētu skart arī sulas un mākslīgos minerālūdeņus. Taču, par laimi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas šo "fikso ideju" skatīja pagājušajā nedēļā, tomēr izvēlējās saprātīgāku ceļu – pirms jautājuma tālākas skatīšanas uzklausīt Veselības ministrijas (VM) viedokli.

Neesam izglītības "ātrā ēdināšana"(46)

Augstākā izglītība visus šos gadus bijusi pabērna lomā. Nozarei kopumā finansējums attiecībā pret IKP ir pietiekami augsts, bet tas neattiecas uz augstāko izglītību, pauž Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Mājiens ar mietu par vēlamo lēmumu(6)

Ja izrādīsies, ka pārmetumi Latvijas dzelzceļa valdei nav pamatoti, ministram būtu jāatkāpjas, sarunā ar Guntaru Gūti atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Kontrolētā demokrātija?(26)

Politiķi ir "sapinušies meistarībā" un dod ļoti sliktu signālu gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Mēs faktiski atkāpjamies no demokrātiskas valsts principiem – secina tiesībsargs Juris Jansons.

Reformēt – pārdomāti un cilvēkam vērtīgi(9)

Uzbangojusī kārtējā viedokļu sadursme starp pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par ministra Jura Pūces (AP) prezentēto administratīvi teritoriālās reformas projektu izgaismo problēmu valsts pārvaldē – akūti izteiktu nespēju visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi diskutēt par aktuālo jautājumu. Spriežot pēc pieaugošā pašvaldību protestu apjoma pret iecerēto reformu, iespējams, ka tādā gadījumā, ja VARAM turpinās uzstājīgo idejas virzīšanu par spīti pieaugošajam revolucionārajam noskaņojumam pašvaldībās, arī šis projekts kādā brīdī iegulsies "noputējušo ieceru plauktā" un kārtējais reģionālās reformas projekts beigsies, tā arī īsti nemaz nesācies.

"Aplokšņu algu" mistērija(4)

Izskatās, ka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) tikai sev zināmu apsvērumu dēļ nolēmusi "pagarināt intrigu" saistībā ar publiskajā telpā virmojošo jautājumu – ir vai nav viņas ģimenes uzņēmums SIA Monēta pārkāpis likumu, proti, atbilst vai neatbilst patiesībai informācija, ka uzņēmumā savulaik maksātas tā sauktās aplokšņu algas, tādējādi izvairoties no visu likumā noteikto nodokļu nomaksas.

Cilvēku drošība birokrātu mudžekļos(8)

Deglava ielas satiksmes pārvads Rīgā kļuvis par kārtējo viedokļu sadursmes objektu starp Rīgas domi (RD) un valsti, šajā gadījumā – Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB). Proti, veicot Deglava satiksmes pārvada balstu remontdarbus, atklāti iepriekš neparedzēti defekti. Būvdarbi šobrīd apturēti, taču satiksme – nē. Vienīgais noteiktais papildu ierobežojums – drošības nolūkos no 10. aprīļa kravas transportlīdzekļiem, kas brauc pāri tiltam, noteikts masas ierobežojums ne vairāk kā 30 tonnu.

Atkal rosina otro privatizācijas vilni(17)

Ar īpaši aicinātu ārvalstu ekspertu dalību un priekšlasījumiem pagājušās nedēļas piektdienā notika biržas Nasdaq Riga un a/s Prudentia organizēta diskusija Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi?, kur galvenais akcents tika likts uz to, ka privātā kapitāla jeb investoru ienākšana valsts kapitālsabiedrībās veicināšot gan pašu uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanos, gan arī valsts kopējās ekonomikas izaugsmi. Lai gan pasākuma rīkotāji šajā kontekstā ļoti pamanāmi izvairās lietot vārdu "privatizācija", tomēr teju visu ārvalstu ekspertu prezentācijās par privātā kapitāla piesaistes pozitīvajiem aspektiem pavīdēja tieši vārds "privatizācija".

Recepšu zāles uz parāda – senioru pēdējais salmiņš(8)

Februāra beigās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš intervijā Dienai pauda skarbu atziņu, ka pērn 84% pensiju bija zem nabadzības riska robežas jeb 405 eiro mēnesī. Šo sauso statistiku dramatiskāku padara fakts, ka vēl pirms gada zem šīs robežas bija mazāk pensionāru – 74%. Gan jāpiebilst, ka 2017. gadā nabadzības riska robeža bija zemāka – 367 eiro.

Levitam pagaidām droši tikai 48 balsis(105)

Sabiedrība vēlas civilizētu priekšvēlēšanu procesu, kā rezultātā par Valsts prezidentu ievēlē labāko kandidātu, un to var nodrošināt tikai vairāku kandidātu konkurence, intervijā Guntaram Gūtem pauž politologs Filips Rajevskis.

Ar "gāzi grīdā" trauksimies celt Latgales ekonomiku?(9)

Savdabīga, taču prognozējama bija daļas autovadītāju reakcija uz vidējās kustības ātruma noteikšanas sistēmas ieviešanu Latvijā, no 1. aprīļa to pilotprojekta ietvaros ieviešot septiņu kilometru posmā uz autoceļa Tīnūži–Koknese.

OIK kariņš nebeidzas(8)

Faktiski uzreiz pēc 10. janvārī Saeimas pieņemtā aicinājuma Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no šā gada 31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem, bija skaidrs, ka tas ir populistisks politiķu "izgājiens", nevis lai labotu, bijušā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) vārdiem sakot, "fundamentālu makroekonomisku kļūdu", bet gan uz laiku paslaucītu šo "kļūdu" pagultē. Vērts atgādināt, ka par šo aicinājumu nobalsoja 86 Saeimas deputāti, arī tagadējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) un visa pašreizējā koalīcija, izņemot Jāni Reiru (JV), kurš nebalsoja.

Bažas par politiski atbalstītu reiderismu(11)

Aizvien vairāk saasinās situācija ap farmācijas uzņēmumu AS Olainfarm, kas saistīta ar 2017. gada decembrī pēkšņi mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina mantinieču domstarpībām par mantojuma sadali un turpmāko uzņēmuma pārvaldi un darbību. Cīņa par ietekmi Olainfarm valdes padomnieks investoru attiecību jautājumos Salvis Lapiņš sarunā ar Dienu uzsvēra, ka virkne notikumu pēdējā gada laikā saistībā ar Olainfarm un tā lielākā akcionāra SIA Olmafarm kapitāla daļu pārvaldi, kā arī prettiesiska Olmafarm valdes nomaiņa, šīs izmaiņas prettiesiski reģistrējot Uzņēmumu reģistrā (UR), rada pamatu aizdomām, ka noteikta personu grupa īsteno reiderisma procesu, lai pretlikumīgi iegūtu īpašumtiesības Olainfarm.

Kad solīts makā nekrīt(68)

Pretēji iepriekš iecerētajam un faktiski daudzu jauno politiķu iepriekš solītajam obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31. marta, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Vienlaikus viņš uzsvēra, ka OIK tiks likvidēts, taču atturējās prognozēt kādu citu termiņu OIK atcelšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā ziņojuma uzklausīšanas otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir doti divi mēneši laika – līdz 31. maijam –, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.

Savdabīgie darījumi un netiešās saites(9)

No drošiem avotiem Dienas rīcībā nonākusi informācija par iepriekšējos rakstos pētītā uzņēmuma Tendem Neman (TN) darījumu partneriem, proti, uzņēmuma veiktajiem tirdzniecības darījumiem gan ar preču piegādātājiem Eiropā, gan tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas atklāj savā ziņā dīvainas nianses par TN darbības specifiku un lomu šajās tirdzniecības ķēdēs.

RSU rektors: Izglītības lauva gatavojas lēcienam(7)

Par pasaules tendencēm zinātnē un medicīnā un to nozīmi Latvijas attīstībā ar Rīgas Stradiņa universitātes rektoru, akadēmiķi un habilitēto medicīnas doktoru profesoru Aigaru Pētersonu sarunājas Guntars Gūte.

Pieļauj tabakas melnā tirgus pieaugumu(17)

Saeimai pieņemot grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, netiks sasniegts tā iniciatoru definētais mērķis – samazināt tabakas izstrādājumu lietošanu sabiedrībā, īpaši jaunatnes vidū. Tā vietā gan Finanšu ministrija, gan nodokļu eksperti, gan arī uzņēmēji prognozē nelegālās tirgus daļas pieaugumu, kā arī nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā.

Nodokļu parāds noslīd zem miljarda. Līksmosim?(2)

Informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzēs rāda, ka kopējais nodokļu parāda apjoms šā gada 1. martā ir "noslīdējis" zem "maģiskās" viena miljarda eiro atzīmes. Proti, ja vēl 1. janvārī kopējais nodokļu parādu apjoms bija 1,044 miljardi eiro, tad 1. martā tas bija "vairs tikai" 980 miljoni eiro. Kritums no gada sākuma – 64 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka šajā statistikā ietilpst gan aktuālie, gan apturētie nodokļu parādi, kā arī tie nodokļu maksājumi, kam pagarināts samaksas termiņš.

Shēmo no jebkuras vietas(15)

Turpinot vētīt iespējamo "PVN shēmotāju" darbības principus, Diena izpētīja iepriekšējā rakstā analizētā nodokļu parādnieku kādreizējā rekordista SIA Tendem Neman īpašnieku uzņēmējdarbības vēsturi. Atklājās, ka Latvijas iedzīvotājs Mihails Kočņevs, kurš nedaudz vairāk nekā gadu (no 2012. gada 7. augusta līdz 2013. gada 11. oktobrim) bija vienīgais Tendem Neman īpašnieks, ir bijis saistīts arī ar citu nodokļu parādu rekordistu. Proti, Kočņeva vārds figurē vēl viena problēmās nonākuša mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmuma – SIA M4U – amatpersonu sarakstā.

Tas nav tikai "vēl viens peldbaseins"(10)

Kādas sekas var būt, ka noņem valsts budžeta līdzfinansējumu sporta infrastruktūras attīstības projektiem reģionos, Guntaram Gūtem skaidro SIA Olimpiskais centrs Ventspils valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Viendienīšu politika?(10)

Savā ziņā gan pārsteidz, gan vienlaikus arī nepārsteidz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas savdabīgā ideja, meklējot finanšu avotus lielākām pedagogu algām, – brīdī, kad valdība nepiekrita šā gada budžetā paredzēt papildu naudu šai vajadzībai, ministre pauda, ka viņas ieskatā viens no risinājumiem būtu finansējuma pārskatīšana Jēkabpils multifunkcionālās zāles būvniecībai un olimpiskā centra Ventspils projektam. Ja apturētu finansējumu šiem infrastruktūras objektiem, pēc ministres domām, izglītības finansējums papildus iegūtu divus miljonus eiro.

PVN krāpšanas shēmas anatomija(32)

No 2012. līdz 2018. gadam norakstīti nodokļu parādi 2,3 miljardu eiro apjomā. Diena atsāk pētīt nodokļu milzīgo parādu rašanās cēloņus, analizējot lielāko iespējamo krāpšanas shēmu vēsturisko gaitu.

"Ārpakalpojuma vērtētājs" – iegansts laika vilkšanai?(7)

Laikā, kad pār SIA Rīgas satiksme (RS) un patiesībā arī Rīgas domi savilkušies tik draudīgi briestošas smagas krīzes mākoņi kā nekad, pārsteidz, ka aizvien uzrodas jauni "censoņi", kuri neapzināti vai apzināti pielej kārtējo "benzīna devu" ugunsgrēka epicentrā. Šoreiz runa ir par RS nu jau otro pagaidu vadītāju Ernestu Saulīti, kurš jau īsi pēc iecelšanas amatā paspēja izcelties ar, manuprāt, ja ne provokatīvu, tad vismaz pēc nekompetences "smakojošu" paziņojumu.