Jāatzīst, pašreizējā valdība īpaši
neatšķiras no iepriekšējām, ja
vērtējam arogances līmeni, nodokļu
maksātāju naudas tērēšanas kāri un
apjomus un spēju jebkurā veidā un
ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties
no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās
par izdarīto un arī neizdarīto.
Par šāgada lauksaimniecības ražas rādītājiem un attīstības prognozēm nākamajā gadā Guntars Gūte sarunājas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani
Vakar Saeima noraidīja Progresīvo priekšlikumu grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ar kuru tika rosināts ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma. Jāsaka tieši – labi, ka tā.
Par tehnoloģiju attīstību, e-paraksta pilngadības sasniegšanu un digitālo iespēju paplašināšanos Guntars Gūte sarunājas ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.
Par skolotāja ikdienas darbu un viņa nozīmi jaunās paaudzes izglītošanā Guntars Gūte sarunājas ar Salaspils 1. vidusskolas skolotāju, izdevniecības Skolas Vārds matemātikas mācību līdzekļu autori Lieni Voroņenko
Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus; meklējam problēmām iespējamos risinājumus un vērtības, uz kurām vietējai kopienai balstīties. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību ceram atklāt iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Šoreiz stāsts par Daugavas lokiem apvīto Krāslavas novadu.
Spiedošā demogrāfiskā situācija un darbaroku trūkums liek skatīties bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanas virzienā, raidījumā Spried ar Delfi šonedēļ, jāatzīst, visai drosmīgi paziņoja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Par starptautiskās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group plānoto pirmreizējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) īstenošanu, jaunu tirgu apgūšanu un ambiciozajiem biznesa paplašināšanas plāniem Guntars Gūte sarunājas ar Eleving Group finanšu direktoru Māri Kreicu.
Par to, kāpēc veselības aprūpes jomā aizvien saskaramies ar grūtībām, kādi ir galvenie iemesli un kas būtu steidzami darāmie darbi, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāju Valdi Keri.
Par gatavošanos nākamā gada
pašvaldību vēlēšanām un
priekšlikumu ieviest jaunu,
labāk izprotamu vēlēšanu
zīmi Guntars Gūte sarunājas
ar Centrālās vēlēšanu
komisijas priekšsēdētāju
Kristīni Saulīti.
Par smago situāciju veselības aprūpes jomā, politiķu darbu atbilstību solījumiem un to, kā iespējams uzlabot situāciju nozarē, un ko tieši jādara Guntars Gūte intervē ārstu, Dr.med.h.c. Pēteri Apini.
Jaunais mācību gads tikko sācies, taču jau tagad skaidrs, ka tas līdzi nes ne tikai aizvien aktuālo pedagogu deficītu, kas attiecīgi rada galvassāpes gan skolu vadībai, gan skolēniem, bet arī diezgan satraukumu par izglītības nozares politikas plānotāju jaunajiem eksperimentiem ar skolēniem.
Par valdības spēju vai nespēju
kvalitatīvi sarunāties ar
sabiedrību, skaidrojot valstiski
nozīmīgus lēmumus, kā arī
par valdības stabilitāti un
koalīcijas izmaiņu
iespējamību Guntars Gūte
sarunājas ar politologu Juri
Rozenvaldu.
Brīvdienās Latvijas teritorijā
ielidojušais un Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas bezpilota
lidaparāts jeb drons, kurš, kā
beigās tomēr izrādījās, bijis
aprīkots ar sprāgstvielām, radījis
sabiedrībā ļoti daudz jautājumu, uz kuriem
speciāli sasauktajā Aizsardzības ministrijas
un Nacionālo bruņoto spēku vadības preses
konferencē diemžēl skaidras un viegli saprotamas atbildes saņemt neizdevās.
Par skandalozajiem notikumiem ap airBaltic un Rail Baltica, valdības un politiķu atbildību par krīzi un nespēju
kvalitatīvi komunicēt ar sabiedrību Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.
Vērojot satiksmes ministra Kaspara Briškena aktivitātes viņa pārvaldītajā nozarē, jāsaka – šķiet, politiķiem īsti nav pieticis sabiedrības dusmu devas pēc pagājušajā piektdienā zem milzīgas slepenības plīvura pieņemtā valdības lēmuma samazināt valsts daļu nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju kapitālā līdz 25% plus vienai akcijai un tam šonedēļ sekojošā neizprotamā publiskā paziņojuma par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro – no 596,473 miljoniem līdz 25,179 miljoniem eiro.
Tikai trīs dienas mūs šķir no jaunā mācību gada sākuma. Kādam tas būs pirmais gads bērnudārzā, kādam skolā – 1. klasē vai pirmajā vidusskolas trīs gadu posmā, vēl kādam – pirmais gads kādā no augstākās izglītības posmiem. Katram savs, bet visiem kopā – pozitīvi saviļņojošs, varbūt arī mazliet biedējošs, taču vienlaikus – ļoti gaidīts.
Par pedagogu kopējām izjūtām, optimisma un bažu iemesliem, tuvojoties jaunajam mācību gadam, Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.
Laikā, kad, veidojoties nākamā
gada valsts budžeta pirmajām
aprisēm, sākam apjaust to, cik
daudz, bet patiesībā maz varēsim
atļauties finansēt akūtās vajadzības ikvienā jomā, "katliņš sācis
mutuļot" saistībā ar topošā apvienotā
sabiedriskā medija valdes plānotā atalgojuma apjoma adekvātumu.
Savā ziņā savdabīgu notikumu
piedzīvojām šonedēļ, kad Finanšu
ministrija (FM) pēkšņi pasākuma
norises dienas agrā rītā atcēla
nedēļas sākumā izziņoto patiesībā
nozīmīgo preses konferenci, kurā
ministrs Arvils Ašeradens un ministrijas
valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un
grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins
bija paredzējuši informēt par nodokļu
politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju.
Izskatās, politiķi beidzot atraduši galveno "cēloni" Latvijas daudzskaitlīgajām
problēmām, sākot no līdzekļu trūkuma
veselības aprūpes sistēmā, izglītībā,
satiksmē un drošībā līdz pat skandāliem saistībā ar dīvainiem iepirkumiem,
kampaņām, pseidopētījumiem un dažādiem
megaprojektiem.
Publiskajā telpā šonedēļ atkal aktualizējās tēma par valsts spēju (bet patiesībā nespēju vai pat negribēšanu) rūpēties par saviem pilsoņiem brīdī, kad viņus piemeklējušas nopietnas problēmas, ar kurām tikt galā paša spēkiem un līdzekļiem nav iespējams.
Par to, kā valdībai sokas ar solījumu pildīšanu uzņēmējiem, kā arī par nodokļu reformas niansēm Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Par Latvijas enerģētisko un
ekonomisko drošību, atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomiem, kā arī par to, cik būtisks vai nebūtisks notikums ir
nākamgad plānotā pilnīgā atslēgšanās no BRELL, Guntars
Gūte sarunājas ar enerģētikas
ekspertu Juri Ozoliņu
Satiksmes ministrija (SM) rosina
atteikties no sākotnējās ostu
pārvaldības reformas idejas, kas
paredzēja Rīgas un Ventspils
brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, liecina Tiesību aktu
portālā saskaņošanai virzītais SM informatīvais ziņojums, vakar rakstīja LETA.
Par valdības stabilitāti un pēdējā laikā pieminētajām iespējamām pārmaiņām koalīcijā Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Māri Kučinski (Apvienotais saraksts)
Divas nedēļas pēc kārtas valdība atkal ieslēgusi vasaras brīvlaika režīmu – ne šajā, ne arī nākamajā otrdienā nenotiks Ministru kabineta kārtējās sēdes, un būtībā tikai īpašas nepieciešamības gadījumā var tikt sasaukta valdības ārkārtas sēde. Vērts piebilst, ka šajā brīvlaika režīmā nenotiek arī valdības partiju sadarbības sanāksmes. Vārdu sakot, kā jau labi redzams šodienas karikatūrā, valdība divas nedēļas it kā darbosies, bet it kā ne.
