Savu ceļu Saeimā ir sācis nākamā gada budžeta projekts, ko pārsvarā dēvē par drošības budžetu (šāgada budžets, šķiet, tika nodēvēts par izaugsmes budžetu), taču tas ir saņēmis daudz kritikas vēl tapšanas laikā. Esat gana ilgi politikā, tostarp esat bijusi ekonomikas ministre. Lai gan šobrīd esat opozīcijā, kurai piederas kritizēt pozīciju, tomēr – kā vērtējat šo budžeta projektu? Ar ko pozīcijai jārēķinās budžeta skatīšanas procesā Saeimā?
Runājot par vērtējumu – viņi paši ir atzinuši, vismaz finanšu ministrs Arvils Ašeradena kungs pēdējās sarunās ir atzinis, ka budžets nav izdevies tāds, kādu viņi būtu gribējuši, un to var just. Valdības rīcībspējas izmaiņas un varbūt šī nestabilā situācija valdībā un koalīcijas partneru starpā nav devusi iespēju izdarīt labāko, ko viņi paši bija sākumā iecerējuši, un to mēs, protams, redzam. Lielā sāpe ir tieši tā – un arī mēs pievienojamies LDDK –, ka nav izdarīts mājasdarbs pirms budžeta, ko, manuprāt, bija jāsāk darīt jau pagājušajā gadā …
Un tas ir kas?
Tie ir šie efektivitātes pasākumi valsts pārvaldes pusē un atteikšanās no visiem tēriņiem, no kā mēs varētu atteikties.
Izdevumu samazināšana?
Jā, samazināt izdevumus publiskajā pārvaldē.
Es ar šo saprotu, ka runa ir par administratīvo publiskās pārvaldes daļu.
Jā, un ir vēl otra sadaļa, kas vienmēr ir izdevumu sadaļā, bet šajā ģeopolitiskajā drošības situācijā vairs nav tik prioritāri – izdevumi, no kuriem varētu vai nu atteikties, vai pārcelt tālāk un īstenot nākamajos gados. Proti, tas, ko mēs šobrīd nevaram atļauties un kas sevī neietver arī ilgtermiņa ietekmi. Respektīvi, detalizēts izvērtējums par visiem valsts un valdības tēriņiem, lai mēs atrastu papildu resursus tām vajadzībām, kam bija jāatrod – drošībai. Un tas ir tas, kas mūsu skatījumā nav izdarīts. Tas ir tas sliktākais, kas šajā budžetā ir šobrīd.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00