Pirmdien divu gadu jubileju svinēja Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets. Valdība, kas savā pastāvēšanas laikā jau piedzīvojusi transformāciju, šā gada sākumā nomainot atsevišķus ministrus, to skaisti nodefinējot par valdības uzrāviena plāna sastāvdaļu. Lieki atgādināt, ka visi trīs «uzrāviena plāna» procesā atlaistie ministri vismaz publiskajā komunikācijā stāstīja, ka tā arī nav sapratuši, par ko saņēmuši noraidījumu. Bet lai nu tas paliek vēsturei, kad varbūt kāds pašreizējais politiķis nolems uzrakstīt memuārus un ne par šo uzrāviena posmu vien pastāstīs daudz interesantu lietu.
Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.
Patiešām interesantu apkopojumu par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, izveidojis Latvijas Televīzijas raidījums Kas notiek Latvijā?. Deviņi ministriju valsts sekretāru vietnieki pērn atalgojumos saņēmuši kopumā vairāk nekā 100 000 eiro, tostarp ievērojama samaksas daļa bija dažādas piemaksas, naudas balvas, prēmijas un samaksa par virsstundām, izpētījuši raidījuma veidotāji.
Lai arī nākamās Saeimas vēlēšanas būs tikai 2026. gada oktobrī, varam vērot, ka priekšvēlēšanu kampaņas jau rit pilnā sparā. Turklāt kampaņo gan parlamentā esošās opozīcijas partijas, gan valdošās koalīcijas dalībnieki – parlamentā un ārpus tā. Te gan pagaidām ir būtiska nianse, ar ko atšķiras pašreizējās «kampaņas» no tām, kas intensīvi sāksies nākamā gada vasaras izskaņā un īpaši aktīvi noritēs septembrī
Par valdības domstarpībām ar uzņēmējiem izdevumu mazināšanas kontekstā, kā arī par
partiju spēju vai nespēju piedāvāt kvalitatīvus un konkrēti sasniedzamus valsts attīstības
scenārijus Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta
(LaSER) valdes priekšsēdētāju Dauni Aueru.
Domājams, katrs atceras sarkastisko joku laikos, kad spiedīgo finansiālo apstākļu dēļ tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju devās uz ārvalstīm peļņā, – pēdējais aizbraucējs izslēdz lidostā gaismu.
Par Vienotības priekšsēdētāja izvēles procesu, valdības koalīcijas attiecībām, nākamās Saeimas vēlēšanu tuvošanos un ģenerālprokurora konkursu Guntars Gūte sarunājas ar politikas vērotāju un komentētāju Danu Titavu.
Par nelegālo imigrantu problēmas apjomu, drošības situāciju galvaspilsētā, iecerētajām bezemisiju zonām un elektroauto privilēģijām Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku (NA).
Jāatzīst, valsts akciju sabiedrība Latvijas pasts arī šogad nepārsteidza nevienu – ne drukātās preses izdevējus, ne šīs preses lasītājus un attiecīgi abonētājus – ar kārtējo savu publiskoto plānu paaugstināt maksu gan par vēstuļu, gan drukāto preses izdevumu piegādi.
Otrdien valdība savā ziņā ar lielu
lepnumu apstiprināja taupības
pasākumus jeb izdevumu
samazināšanu publiskajā
sektorā nākamā gada budžeta
gatavošanas ietvaros.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) no Veselības ministrijas (VM) gaida atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām par vismaz 13,5% – tā aģentūru LETA pēc arodbiedrības sarunām ar VM informēja tās priekšsēdētājs Valdis Keris. Šāda prasība būtu par 1,5 procentpunktiem mazāka par sākotnēji pieprasītājiem 15%, taču tik un tā prasītu no budžeta papildus 133 miljonus eiro.
Par valdības solījumu atbilstību reālajai rīcībai, tostarp budžeta izdevumu mazināšanas jomā, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
Kopš 1. jūlija, kad stājās spēkā prasība par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu elektroskrejriteņiem, apdrošinātāji saņēmuši četrus zaudējumu pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisījuši elektroskrejriteņu vadītāji, aģentūru LETA informējuši Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.
Par laikapstākļu radīto skādi lauksaimniecībai un to, kā tas ietekmēs pārtikas jomu, Guntars Gūte sarunājas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.
Par to, kādēļ Rīgas iedzīvotājiem ir tik dārgi jāmaksā par siltumenerģiju un kas notiek ar
plānoto siltumenerģijas tarifa celšanas plānu, Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu
Andri Kulbergu (AS).
Valsts kontrole (VK) vakar
publiskoja veiktās revīzijas
slēdzienu par pašvaldību
administratīvo komisiju
funkcionēšanu – pašvaldību
administratīvās komisijas – neefektīvs un mūsdienām neatbilstošs risinājums administratīvā pārkāpuma procesā.
Par koalīcijas partneru savstarpēji pretrunīgo retoriku un to, kā tas ietekmē valdības stabilitāti un darba kvalitāti, Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.
Labdarības organizācija Ziedot.lv, kas jau kopš 2014. gada atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, saņēmusi tiesas pavēsti ierasties uz tiesas sēdi 2025. gada 18. augustā plkst. 10.00 Krievijas Federācijas (KF) Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā, kurā paredzēts skatīt KF Ģenerālprokuratūras prasību iekļaut Ziedot.lv KF ekstrēmistisko organizāciju sarakstā. Paziņojumā medijiem organizācijas pārstāvji jau uzreiz diezgan skaidri ļauj noprast, ka vispār neplāno jebkādā veidā reaģēt uz šo Krievijas varasiestāžu aktivitāti.
Brīžos, kad sākas kārtējās it kā koalīcijas partneru ministru publiskās performances (patiesībā savstarpējās publiskās ķīvēšanās) par problēmjautājumiem un citām sāpīgām tēmām, rodas tikai viens jautājums – kas īsti notiek slēgtajās sadarbības padomes sēdēs, un kāda ir savstarpējās komunikācijas kvalitāte starp ministriem un viņu vadītajiem resoriem kopumā, ja sabiedrībai regulāri jānoraugās ministru dueļos?
Plaši izskanējusi ziņa, ka agresorvalsts Krievija kavējas (bet pilnīgi iespējams – apzināti to dara) ar naudas pārskaitīšanu Latvijai, kas paredzēta pensiju izmaksām Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem.
Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, Guntara Gūtes saruna ar uzņēmuma Helmes Latvia direktoru Viesturu Bulānu.
Varētu teikt, ka, no vienas puses, pašvaldību vēlēšanas un vietvaru deputātu krēslus ieguvušo politiķu aktivitātes koalīciju stiķēšanā un amatu sadalē īpaši ne ar ko neatšķiras no iepriekšējām reizēm. Bet tas ir tikai no vienas puses. Paskatoties no otras puses – gan balsu skaitīšanas process jau ap pusnakti sāka ost pēc pamatīga sviluma, gan arī koalīciju stiķēšana, amatu dalīšana (tostarp jaunu radīšana) un attiecīgi izmaksu palielināšana laikā, kad nopelnītās naudas ir tik maz kā nekad, neizskatās glīti.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par diviem punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu.
Par situāciju ekonomikā un nākotnes prognozēm, kā arī aizsākušos diskusiju par iespējamību biržā kotēt daļu lielo valsts kapitālsabiedrību akciju, pret ko iebilst ZZS, Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās jaunajām pašvaldībām saistībā ar valdības plānoto publiskā sektora izdevumu samazināšanu, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski.
Lielas diskusijas gan sabiedrībā kopumā, gan politiskajā vidē izraisīja Finanšu ministrijas sagatavotais un saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam.
Kopš brīža, kad ar zināmu
patosa pieskaņu tika parakstīts
memorands starp valsti un
vairākām mazumtirdzniecības
ķēdēm par apņemšanos nodrošināt sabiedrībai iespēju
iegādāties ikdienā nepieciešamos produktus
par pieejamām cenām, pagājis nedaudz
vairāk par mēnesi.