Proti, patlaban neviens politiskais spēks īpaši neaizraujas ar solījumiem, kādus labus darbus paveiks tad, ja iekļūs nākamajā parlamenta sasaukumā. Pagaidām politiskie spēki un to redzamākie biedri aktīvi piekopj konkurentu kritizēšanas retoriku, kam par pamatu izmanto teju jebkuru konkurenta rīcību, lēmumu vai vēl tikai idejas līmenī esošu plānu. Viens no piemēriem ir savdabīgā apmaiņa ar savstarpējiem pārmetumiem starp Progresīvajiem un ZZS saistībā ar mežu tēmu – izmantojot atšķirīgus argumentus, abi politiskie spēki viens otram būtībā pārmet tieksmi apdraudēt Latvijas mežu nākotni.
Tiešām neiedziļināšos abu politisko spēku domapmaiņas niansēs, jo daudz interesantāka šķiet koalīcijas līdera reakcija uz abu strīdnieku attiecībām – ka abiem politiskajiem spēkiem būtu jāapsēžas pie sarunu galda un konstruktīvi jāizrunājas. Visam klāt, protams, Jaunā Vienotība (JV) norāda, ka Progresīvo un ZZS savstarpējā retorika ir skaidri redzama kā priekšvēlēšanu retorika un nekas cits. Taču – varētu domāt, ka Progresīvos un ZZS interesē konstruktīva izrunāšanās. Patiesībā arī JV retorikā var samanīt priekšvēlēšanu noskaņu, tieši tāpat kā Nacionālās apvienības, Apvienotā saraksta, Latvija pirmajā vietā, Stabilitātei! retorikā, kas atšķiras varbūt satura ziņā, taču tik un tā ir skaidri nojaušams – lielākā daļa izteikumu ir mērķēta ne tik ļoti politiskajiem konkurentiem, cik saviem potenciālajiem vēlētājiem.
Kā sākumā teicu, pašlaik neviens politiskais spēks neizceļas ar solījumu bārstīšanu par to, ko paveiks, jo īpaši uzmanīgi ir koalīcijā esošie. To var saprast – ja sāksi solīt tagad, kad esi pie varas, kāds var pajautāt, kāpēc solīto leiputriju neradi jau šodien. Opozīcija, protams, var brīvāk darboties šajā laukumā, jo vienmēr var attaisnoties – mums jau valdošie neļauj.
Tomēr visiem politiskajiem spēkiem kopīga ir viena nianse – to ikdienas komunikācijā ir daudz vispārīgu, brīžiem populistisku frāžu, taču tikpat kā nemaz nav reālu, kvalitatīvu rīcības piedāvājumu – tādu, kuru pamata mērķis ir sasniedzamais rezultāts, nevis nebeidzams process ar darba grupām un semināriem.