Saistībā ar budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem arvien vairāk saasinās diskusijas starp valdību un uzņēmēju pārstāvjiem, kuri arvien skaļāk pārmet valdībai, ka pašreizējais tās plānotais izdevumu mazinājums 171 miljona eiro apjomā ir daudz par mazu. Katrā ziņā man šķiet, ka tik asas domstarpības nekad iepriekš nav bijušas. Var jau būt, ka tik publiskas šīs domstarpības padara arī sociālo tīklu laikmets, kad dažādi uzskati un viedokļi daudz ātrāk nonāk publiskajā apritē. Un tomēr – kā jums šķiet, vai šīs domstarpības jau robežojas ar potenciālu konfliktsituāciju?
Es jums pilnībā piekrītu. Vilšanās uzņēmējiem, darba devējiem – biznesa kopienai vispār – ir milzīga šobrīd attiecībā pret valdību. Aizpagājušajā nedēļā notika pasākums par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finansēšanas periodu, kurā ārlietu ministre Baiba Braže pauda, ka mērķis ir – 2034. gadā, kad noapaļojas šis budžeta posms, Latvija būs sasniegusi 80% no ES vidējā rādītāja IKP uz iedzīvotāju (iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, rēķinot uz vienu iedzīvotāju – red.). Igaunija šo līmeni sasniedza 2017. gadā, Lietuva sasniedza 81% 2018. gadā. Tātad valdības mērķis ir, ka mēs tādi, kā igauņi un lietuvieši bija pirms desmit gadiem, būsim vēl pēc gandrīz desmit gadiem. Tātad faktiski valdības pozīcija ir iesakņot Latvijas atpalicību. Un nav stratēģijas, kā kaldināt valsts ekonomisko izaugsmi, kā tiekties uz to, ko mēs saucam par Baltijas tīģeri, kad 90. gados Igaunijā bija tā ātri augošā tautsaimniecība. Sākot no lielās finanšu krīzes ap 2008. gadu, Lietuvai sākās tas garais izaugsmes periods, kas turpinās vēl šobrīd. Nu, kad tad būs Latvijas kārta? Un tāpēc gan uzņēmēji, gan arī mūsu domnī
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00