Ko te vēl piebilst – šķiet, arī Valsts prezidentam nav paslīdējis garām acīmredzamais fakts, ka pašreizējā valdošā koalīcija ir uzstādījusi jaunu latiņu politiskās retorikas jomā – teju vai azartiski sacenšoties, kurš koalīcijas partneris «asprātīgāk, daiļrunīgāk un publiski pamanāmāk» izteiksies par saviem kolēģiem, kuri, nu jau pavisam diezgan skaidri nojaušams, gadu pirms nākamās Saeimas vēlēšanām netiek uztverti kā stabili sadarbības partneri, bet nīstami un noniecināmi konkurenti cīņā par pagaidām vēl nezināmu skaitu iegūstamu vietu parlamenta sēžu zāles 100 krēslos.
Protams, tas, ka visos Saeimu sasaukumos bijusi ierasta daiļrunīga retorika, īpaši starp koalīciju un opozīciju, aktīvākiem politisko procesu vērotājiem nav nekāds jaunums. Taču pašreizējās vārdu kaujas, jo īpaši starp koalīcijas partneriem, kas brīžiem tomēr jau robežojas ar diezgan bezgaumīgu retoriku, varētu salīdzināt ar iepriekšējās Saeimas laikā izveidoto «bezkompromisu tiesiskuma koalīciju», kurā centrālo «asprāša» un savā veidā arī koalīcijas politiskā huligāna lomu aktīvi uzņēmās šobrīd vismaz no lielās politiskās skatuves ar lielu blīkšķi nogāzusies Jaunā konservatīvā partija. Taču izskatās, ka šajā koalīcijā šīs huligāna funkcijas uzņēmušies Progresīvie, kuri piekopj līdzīgu taktiku kā savulaik Jaunā konservatīvā partija – viss, ko darām mēs, ir pareizi, valstiski un nozīmīgi, bet visi, kas mums nepiekrīt un mēģina mūs kritizēt vai, pasarg’ Dievs, rīkojas kaut kā pavisam dīvaini un neloģiski, ir oligarhu pakalpiņi, pretvalstiski elementi vai tamlīdzīgi nevēlami tipāži (tagad ir ieviests jauns termins – gangsteri).
Būsim godīgi – nemaz īpaši labāk neuzvedas arī pārējie koalīcijas partneri – Jaunā Vienotība un ZZS, tomēr nevar nepamanīt, ka šo politisko spēku biedriem tomēr ir uzkrāta pieredze politiskajās spēlēs, kas ļauj viņiem šajās «daiļrunības kaujās» izskatīties politiski mazliet inteliģentākiem un pieaugušākiem. Bet kopumā skatoties – šajā kontekstā koalīcija neizskatās īpaši nopietna.
Taču šim «asprātību» festivālam ir būtiska negatīva blakne – kamēr tā saucamie «partneri» nododas savstarpējās apsaukāšanās procesam, patiešām svarīgi un neatliekami valsts darbi paliek nepadarīti, kas tiešā mērā negatīvi ietekmē valsts ekonomiku.