Taču šī traģēdija parādīja patieso situāciju, kas raksturīga mūsu valstī ļoti daudzās ar cilvēku veselību un dzīvību saistītās jomās: nožēlojamā kārtā ir jānotiek milzīgai traģēdijai, lai atbildīgie – dažādas amatpersonas, politiķi un dažkārt arī uzņēmēji – sāktu strauji kustināt, atvainojos, savas siltos un ērtos krēslos ietilpinātās pēcpuses un sāktu darīt lietas un risināt problēmas, par kurām ticis runāts jau mēnešiem un nereti pat gadiem.
Patiesībā par to, ka dažāda lieluma, kalibra un jaudas braucamie pa Rīgas (un ne tikai) ielām, parkiem un gājēju ietvēm pārvietojas haotiski, bezatbildīgi un nereti pat agresīvi, ir runāts jau sen. Un tikpat ilgi ir arī skanējuši visdažādākie solījumi šai tēmai pievērsties un rast adekvātu risinājumu, kas novērstu potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai. Taču, kā labi nojaušams, tālāk par pasēdēšanām pie kafijas tases, darba grupu iniciēšanām un tamlīdzīgām pseidoaktivitātēm nekas līdz šim tā arī nav noticis. Neviens atbildīgais pat īsti nav pacenties definēt, kas tad pēc parametriem ir katra no dažādo braucamrīku grupām – velosipēds, elektrovelosipēds, elektromopēds? Un attiecīgi normatīvajos aktos precīzi definēt, pa kurieni (iela, gājēju ietve utt.) katra attiecīgā braucamrīku grupa drīkst pārvietoties un kāds ir, piemēram, minimālā vecuma kritērijs, no kura ir atļauts vispār lietot konkrēto braucamrīku, un kuru no tiem drīkst lietot tikai, ja ir iegūta, piemēram, velosipēda vai cita braucamrīka vadīšanas apliecība.
Nu jau pāris dienu varam vērot, kā zemākas un augstākas raudzes priekšnieki un politiķi rūpēs sarauktu pieri sola strauji risināt situāciju, noteikt stingrus nosacījumus un teju pat meklēt iespējas izņemt noteikta veida braucamrīkus no aprites. Rīgas mērs nākamnedēļ pat sola doties uz Saeimas komisiju, lai pasteidzinātu likuma grozījumu pieņemšanu, kas ar atsevišķiem braucamrīkiem liegtu pārvietoties pa ietvēm.
Protams, ir labi, ka šī aktuālā problēma beidzot tiks sakārtota. Taču paliek jautājums – vai divām meitenēm bija jāzaudē dzīvība, divām ģimenēm jāzaudē bērni, lai atbildīgie beidzot sāktu tiešām darīt savu darbu? Tā nevajadzēja un nedrīkstēja notikt.