Jau pēc abu amatpersonu tikšanās preses konferencē prezidents būtībā atzina, ka nepārprotami asajā savstarpējā koalīcijas partneru retorikā pamanāmas priekšvēlēšanu noskaņas, un viņa teiktajā varēja saklausīt uzstājīgu aicinājumu koalīcijas politiķiem savaldīt savu skaļo retoriku, kas brīžiem tiek papildināta ar spilgtiem epitetiem. Vienlaikus viņš aicināja vairāk koncentrēties uz virkni darāmo darbu, kas jārisina ikdienā.
Tas, kas šķita īpašas uzmanības vērts prezidenta paustajā vērtējumā par koalīcijas un attiecīgi valdības attiecībām un arī tās stabilitāti, ir divi teikumi.
Pirmais: "Protams, ka lielā mērā tas atskaites kritērijs, atskaites mērs valdības darbam būs nākamā gada budžets. Ministru prezidente mani informēja, ka nākamnedēļ tas tiek iesniegts Saeimā. Vakar Saeimas priekšsēdētāja informēja par [izskatīšanas] grafiku. Nu, tad acīmredzami, visticamāk, valdības partiju vēlme strādāt kopā vai nestrādāt kopā noteiks, kāds būs balsojums, kā risināsies diskusijas un kāds būs gala lēmums par budžeta pieņemšanu." Iespējams, šajā it kā standarta retorikā tomēr pavīd nianse – ne premjerei, ne prezidentam nav pilnīgas pārliecības, ka gala balsojumā Saeimā par budžetu nevaram piedzīvot negaidītus pārsteigumus, pat, iespējams, to, ka pēkšņi izrādās – budžeta pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits ir nepietiekams, kas būtībā nozīmēs, ka valdība ir kritusi.
Tikpat interesanta ir prezidenta otra replika pēc gana plaša uzskaitījuma par tām prioritātēm, kurām koalīcijai patiešām būtu jāpievēršas: "Mans vēstījums ir – es ceru, ka valdību veidojošās partijas un ministri strādās, lai risinātu tos jautājumus, kas ir būtiski valstij un satrauc cilvēkus, un mazāk varbūt domās par vēlēšanām. Zinu, ka viegli to pateikt, grūti izdarīt… Ja jūs to nevarat darīt, nu tad dodiet vietu kādam citam – tie varbūt varēs labāk. Bet šobrīd mēs neesam tajā situācijā, lai katru pirmdienu, katru otrdienu, katru trešdienu skatītos drāmu par jautājumiem, kas varbūt ne vienmēr pat plašākiem sabiedrības slāņiem ir saprotami."
Protams, no vienas puses, varētu pieņemt, ka prezidents ar šo tieši pasaka "vai nu izbeidziet gangsteru medības un citas ākstības, vai nu ejiet prom". Tomēr, no otras puses, domājams, tā drīzāk bija tikai tāda uz publiku vērsta replika, nevis reāls prezidenta mājiens premjerei un koalīcijai "savaldieties vai demisionējiet". Jo pirmšķietami tas nebūtu politiski izdevīgi ne vienam, ne otram.