Pat tas, ka valdība ar gana lielu pompozitāti budžeta veidošanas beigu stadijā paziņoja, ka tā ir samazinājusi budžeta izdevumu pozīciju par 170 miljoniem eiro iepriekš plānoto 150 miljonu vietā, neglāba valdību no kritikas turpināšanās par valdības sektora dzīvošanu pārāk bagātīgi.
Nenoliedzami pie esošajiem spiedīgajiem apstākļiem tas, ka ir izdevies budžetā paredzēt vairāk finansējuma virknei aktuālu vajadzību, ir pozitīvs fakts, tomēr gana skaidrs, ka akūtajām vajadzībām izdotos atlicināt vēl vairāk, ja publiskā sektora pirmkārt jau politiskā vadība daudz skrupulozāk pieķertos to daudzo izdevumu pozīciju – kā minimums – samazināšanai, ja ne vispār izslēgšanai no budžeta izdevumu ailēm, kuru pamatotība ir ļoti apšaubāma.
Proti, valdībai gan tieši, gan netieši tika skaidri norādīts, ka būtisku apjomu nodokļu maksātāju naudas izdotos ietaupīt, ja valsts pārvaldes atbildīgie patiešām – rīkojoties kā labi un gādīgi saimnieki – nevis formāli noīsinātu katrā "īpaši svarīgajā un valstiski nozīmīgajā iestādes apakšnodaļas apakšnodaļā pa piecītim vai desmitniekam uz pašsaprotami ierastās dienesta kafijas rēķina", bet gan rūpīgi izvērtētu un izrēķinātu, vai un tieši kādu pienesumu konkrētā "valstiski svarīgā apakšnodaļas apakšnodaļa" valsts labklājībai un nodokļu maksātāju labbūtībai vispār dod.
Nebūt nav tā, ka es un vēl gana daudzi citi valdības un tās centrālo un otrās pakāpes iestāžu kritizētāji uzskatītu, ka visi ministriju darbinieki un visi ierēdņi ir dīkdieņi un liekēži. Pašiem ierēdņiem beidzot arī būtu jāatzīst, ka savā ziņā šo leģendu viņi paši daļēji ir radījuši, ik reizi, kad ir kritizēta valsts pārvaldes darba kvalitāte, uzspēlētā vai patiesā aizvainojumā stāstīdami, ka sabiedrība nemīl ierēdņus tikai tāpēc, ka viņi ir ierēdņi.
Patiesā aina ir pavisam cita – ierēdniecība kā tāda ir vērtīga tiktāl, cik tās uzturēšanas izmaksas ir adekvātas tam labumam, ko saņem sabiedrība – nodokļu un attiecīgi ierēdņu algu maksātāji. Ja šī attiecība nav vienāda, tad ir visai dīvaini, ka tiek mazināts labuma apjoms finansētājam, nevis finansējamo subjektu skaits.