Pēdējās nedēļās sporta sabiedrībā izskanējusi kritika par 2026. gada sporta budžetu. Kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uz to raugās?
Vispirms jāsaprot, ka šī gada budžeta sagatavošana notiek ļoti sarežģītos apstākļos – ar augošām drošības un demogrāfijas izmaksām, ar lielām saistībām izglītībā un veselībā.
Tāpēc tas, ka sporta budžets nav samazināts, jau ir būtisks panākums. Mēs esam spējuši saglabāt finansējumu stabilu, lai netiktu apdraudētas bērnu un jauniešu sporta programmas, federāciju pamatdarbība un sporta infrastruktūras uzturēšana.
Protams, sporta organizācijas vienmēr vēlēsies vairāk. Tas ir normāli. Bet valsts atbildība ir plānot racionāli, nevis emocionāli.
Dažās sporta aprindās tiek teikts, ka sportam «atņemti līdzekļi». Vai šis apgalvojums ir pamatots?
Nē, tas neatbilst realitātei. Publiski izskanējušie pārmetumi bieži tiek izteikti, neņemot vērā kontekstu. Piemēram, tiek runāts par «samazinājumu», bet patiesībā tiek salīdzināts 2026. gada pamatbudžets ar 2025. gadu, kurā bija vienreizēji izdevumi EuroBasket turnīram. Tie bija paredzēti tikai šim notikumam, un tie loģiski vairs neparādās nākamajā gadā. Tātad nav nekādas «nogrieztas» naudas. Ir tikai beidzies konkrēts projekts un budžets atgriezies savā normālajā apjomā.
Vai var teikt, ka sporta nozare šajā gadījumā sabiedrībai nav devusi pilnu kontekstu?
Es teiktu, ka dažkārt sabiedrībai tiek sniegta informācija ļoti fragmentāri. No malas var šķist, ka «sportam noņem», bet patiesībā tiek runāts par līdzekļiem, kas vienmēr bijuši paredzēti tikai konkrētam gadam vai pasākumam.
Mēs ministrijā esam gatavi skaidrot visu atklāti. Bet būtu vēlams, lai arī sporta organizācijas pirms skaļiem paziņojumiem paskaidrotu kontekstu, – tas palīdzētu uzturēt uzticību sabiedrībā.
Kā jūs vērtējat publisko retoriku, kas tiek izmantota, runājot par sporta finansējumu?
Sabiedriskās diskusijas ir svarīgas, taču valsts budžeta jautājumos ļoti svarīga ir precizitāte. Ja tiek runāts skaļi, bet bez faktiem, tiek radīts lieks satraukums un sajūta, ka valsts ignorē sportu, kas nav taisnība.
Manuprāt, sporta nozarei, kuras vērtības ir disciplīna un cieņa, vajadzētu arī komunikācijā rīkoties atbildīgi. Skaļi virsraksti palīdz uz dienu, bet ilgtermiņā tie traucē veidot uzticamu dialogu ar valsti.
Kādas ir galvenās prioritātes sporta politikā nākamajam gadam?
Mūsu uzsvars ir uz bērnu un jauniešu sportu, sporta infrastruktūru skolās un treneru profesionālās izglītības stiprināšanu.
Tie ir ieguldījumi, kas dod reālu sabiedrisko labumu. Tie ietekmē veselību, sociālo integrāciju un pat mācību rezultātus. Šīs ir jomas, kur katrs eiro tiešām strādā sabiedrības labā.
Kā notiek sadarbība ar sporta organizācijām, tostarp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK)?
Mums ir regulārs dialogs gan ar LOK, gan ar federācijām. Bet sadarbībai ir jābūt partneriskai, nevis politiski konfrontējošai.
Budžets nav vienas puses «ierocis» pret otru. Tas ir kopīgs darbs, kur katrs arguments tiek vērtēts pēc datiem un rezultātiem, nevis emocijām.
Es saprotu, ka sporta vadītāji vēlas aizstāvēt savas jomas, bet politiskais spiediens caur medijiem nav efektīvs instruments. Mēs strādājam ar cipariem, ar plāniem, ar rezultātu rādītājiem. Tā ir ilgtermiņa pieeja, kas nodrošina stabilitāti.
Kāds ir IZM vērtējums par Sporta likuma atjaunināšanu?
Mēs redzam nepieciešamību modernizēt Sporta likumu. Sports ir mainījies – šodien tas ir arī izglītība, veselības profilakse, digitālas platformas. Likums ir jāsaskaņo ar šo realitāti.
Jaunā pieeja paredzēs skaidrākus noteikumus par to, kā tiek sadalīts finansējums, kā tiek vērtēti rezultāti un kā tiek nodrošināta pārskatāmība. Tas stiprinās gan sporta sabiedrības, gan sabiedrības uzticēšanos.
Kā jūs vērtējat sporta budžetu 2026. gadā plašākā kontekstā?
Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un to, ka lielākā daļa papildu līdzekļu tiek novirzīta drošībai, demogrāfijai un izglītības reformām, sporta budžeta saglabāšana stabilā līmenī ir ļoti pozitīvs rezultāts.
Mēs nevaram to saukt par nepietiekamu. Tieši pretēji – tas ir signāls, ka valsts sportu uzskata par nozīmīgu jomu arī laikā, kad citās nozarēs notiek samazinājumi.
Kā jūs kopumā raksturotu sporta nozares prioritātes nākamajos gados?
Mans redzējums ir ļoti skaidrs – bērnu un jauniešu sports, kā arī tautas sports ir valsts ilgtermiņa pamats. Tieši tur veidojas veselīga sabiedrība, izaugsme un nākamie profesionālie sportisti. Tāpēc mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt pieejamas sporta iespējas skolās, pašvaldībās, klubos, attīstīt sporta infrastruktūru, lai tā veicinātu šo mērķu sasniegšanu.
Augstas klases sports ir svarīgs, taču tam jāaug no spēcīgas pamatnes. Ja šī pamatne ir stabila, arī rezultāti nāk dabiski.
Kādu vēstījumu jūs vēlētos sniegt sporta sabiedrībai?
Manuprāt, mums visiem – gan valsts pārvaldei, gan sporta organizācijām – ir jāstrādā vienā virzienā: stiprāka, veselīgāka sabiedrība un jauna sportistu paaudze. To var panākt tikai sadarbojoties, nevis publiski cīnoties. Ja mēs katrs darīsim savu darbu profesionāli un ar cieņu, tad arī sporta finansējums pieaugs dabiski – kopsolī ar valsts ekonomiku.