Tehnoloģiju uzņēmuma Microsoft domnīcas AI Economy Institute, kas ar pētījumiem, politikas atbalstu un starptautiskām sadarbībām veicina iekļaujošas, drošas un uzticamas mākslīgā intelekta (MI) ekonomikas attīstību, apkopotie dati liecina, ka Baltijā vērojams mērens līdz augsts MI ieviešanas līmenis. Kā norāda Microsoft pārstāvji, mūsu reģiona līdere MI izmantošanā ir Lietuva (21%), savukārt Igaunija un Latvija, lai gan ziņojumā netiek atsevišķi analizētas, ir plaši atzītas starp valstīm ar attīstītu digitālo infrastruktūru un tehnoloģiju jomā zinošu sabiedrību. Tas ļauj secināt, ka arī Latvijas MI izmantošanas līmenis ir augsts, kopumā ierindojot Baltijas valstis Eiropas digitālo līderu vidū.
AI Economy Institute publicētajā AI Diffusion Report (MI izplatības ziņojums) sniedz visaptverošu ieskatu, kur pasaulē tiek izmantots, attīstīts un radīts MI. Ziņojumā apkopotas valstu līmeņa aplēses par MI ieviešanas tendencēm dažādās valstīs, analizēti globālie inovāciju centri un MI prasmju attīstība, kā arī uzsvērta digitālās infrastruktūras izšķirošā loma, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un ilgtspējīgu piekļuvi MI iespējām visā pasaulē.
Ziņojuma autori uzsver, ka MI ir jaunākā universāli pielietojamā tehnoloģija un vienlaikus visstraujāk izplatījusies tehnoloģija cilvēces vēsturē. Nepilnu trīs gadu laikā vairāk nekā 1,2 miljardi cilvēku ir izmantojuši MI rīkus, un tā ieviešanas temps apsteidz gan interneta, gan datora, gan arī viedtālruņa izplatību. Taču, līdzīgi kā iepriekšējo universāli pielietojamo tehnoloģiju gadījumā, arī šoreiz ieguvumi nav vienlīdzīgi pieejami visām sabiedrības grupām. MI izmantošana Ziemeļu puslodē ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Dienvidu puslodē. Bez mērķtiecīgas rīcības tieši šī plaisa noteiks, kuras sabiedrības grupas un reģioni nākamajās desmitgadēs gūs lielāko ieguvumu no MI.
MI straujo attīstību virza trīs savstarpēji saistīti virzītājspēki. Pirmkārt, pionieri, kas izstrādā jaunus modeļus un pēta intelekta iespēju robežas. Otrkārt, infrastruktūras veidotāji – inženieri un institūcijas, kas nodrošina tehnoloģisko izrāvienu, piedāvājot skaitļošanas jaudu, savienojamību un nepieciešamās prasmes. Un treškārt, lietotāji – cilvēki un organizācijas, kas izmanto MI, lai mācītos, radītu un risinātu reālas problēmas.
Spēcīgi ekonomiskie pamati
MI ieviešana visstraujāk notiek tajās valstīs un reģionos, kur ir spēcīgi ekonomiskie pamati, savukārt būtiski atpaliek tur, kur tie ir vājāki. Šo atšķirību centrā ir vairāki būtiski attīstības nosacījumi: elektrība, kas nodrošina ierīču un datu centru nepārtrauktu darbību; datu centri, kas veido globālās digitālās infrastruktūras mugurkaulu; internets, kas savieno lietotājus un nodrošina datu apriti; digitālās un MI prasmes, kas veicina tehnoloģiju izmantošanu un inovāciju radīšanu, kā arī valoda, kas nosaka, cik efektīvi MI ir izmantojams un kā tas attīstās, norāda pētnieki.
"Baltijas reģions izceļas kā viens no Eiropas digitālajiem līderiem – Lietuvā MI izmantošanas līmenis sasniedz 21%, bet Igaunijas un Latvijas digitālā infrastruktūra veido stabilu pamatu atbildīgai un iekļaujošai MI attīstībai. Mūsu apņemšanās stiprināt digitālās prasmes, veicināt inovācijas un sadarbību starp publisko un privāto sektoru pārvērš potenciālu reālā progresā. MI nākotne Baltijā ir daudzsološa, ja turpināsim ieguldīt cilvēkos, infrastruktūrā un regulējumos, kas veicina MI efektīvu attīstību, un šī tehnoloģija varēs sniegt ieguvumus ikvienam," uzsver Microsoft Ukrainas un Baltijas reģiona vadītājs Leonīds Polupans.
Atpaliek gandrīz par gadu
Kā universāli pielietojama tehnoloģija MI balstās uz trim elementiem – elektrības, savienojamības un skaitļošanas jaudas. MI ieviešana ir visstraujākā tur, kur šie pamati ir spēcīgi, un vislēnākā tur, kur tie ir nepietiekami. Teju četriem miljardiem cilvēku jeb pusei pasaules iedzīvotāju joprojām trūkst priekšnosacījumu MI izmantošanai.
Vienlaikus secināts, ka MI izmantošanas līmenis Ziemeļu puslodē ir aptuveni divkārt augstāks nekā Dienvidu puslodē un plaisa īpaši pieaug valstīs, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zem 20 tūkstošiem ASV dolāru. Dažās ziemeļu valstīs vairāk nekā puse darbspējīgo iedzīvotāju izmanto MI, savukārt atsevišķās Subsahāras Āfrikas un Āzijas mazāk attīstītajās valstīs šis rādītājs nesasniedz pat 10%.
Valstīs, kur dominē mazresursu valodas, piemēram, Malāvijā vai Laosā, MI izmantošana ir zemāka pat tad, ja tiek ņemts vērā gan IKP, gan interneta pieejamība.
MI izmantošanas līderi ir Apvienotie Arābu Emirāti (59,4%), Singapūra (58,6%), Norvēģija (45,3%) un Īrija (41,7%). Šo valstu piemērs apliecina, ka plaša tehnoloģiju pieejamība, kvalitatīva izglītība un saskaņotas politikas īstenošana spēj nodrošināt strauju MI izplatību pat gadījumos, kad pašas valstis neizstrādā augstākās klases modeļus un neuztur liela mēroga datu centrus.
Vienlaikus tiek norādīts, ka MI inovāciju līderu loks kļūst ciešāks – no inovāciju izstrādātāju skatpunkta raugoties, MI modeļu skaits strauji pieaug, un atšķirības starp spēcīgākajiem modeļiem kļūst arvien mazākas. ASV ar OpenAI GPT-5 kā vadošo modeli joprojām saglabā pasaules līderpozīcijas, taču Ķīna jaudīgāko modeļu attīstībā atpaliek par mazāk nekā sešiem mēnešiem. Starp 200 spēcīgākajiem MI modeļiem pārstāvētas tikai septiņas valstis – ASV, Ķīna, Francija, Dienvidkoreja, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Izraēla. Un attīstības atstarpe starp līderi (ASV) un šī saraksta pēdējo (Izraēlu) ir sarukusi līdz vien 11 mēnešiem.
Savukārt no infrastruktūras veidotāju skatpunkta skaidri redzams, ka globālā MI pamatinfrastruktūra ir ļoti koncentrēta – ASV un Ķīna kopā nodrošina 86% no visas pasaules datu centru jaudas.
AI Economy Institute pētnieki norāda, ka MI ir jaunākais lielais tehnoloģiskais pavērsiens un visstraujāk izplatījusies tehnoloģija vēsturē, taču vienlaikus piebilst, ka, līdzīgi kā elektrība un tīklošanās iespējas iepriekšējos attīstības posmos, arī MI radītās priekšrocības pasaulē nav pieejamas vienlīdzīgi. Lai mazinātu šo nevienlīdzību, būs nepieciešama saskaņota rīcība – attīstot infrastruktūru, stiprinot MI izmantošanas prasmes un nodrošinot, ka digitālās sistēmas ir pieejamas dažādās valodās, iesaka pētnieki.
MĀKSLĪGAIS INTELEKTS – DRAUGS VAI DRAUDS?
Mākslīgais intelekts (MI) ir gan cilvēka draugs, gan potenciāls drauds – tas viss atkarīgs no tā, kā to izmanto. Tādēļ šajā rakstu sērijā par MI tiks meklētas un rastas atbildes uz jautājumu – kurā brīdī MI cilvēkam un sabiedrībai kopumā rada riskus, bet kurā tas ir kā būtisks instruments ekonomikas un citu jomu attīstības sekmēšanai un attiecīgi sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumam.
Projektu finansē Latvijas Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji