Svarīgi ir nebaidīties, bet mācīties efektīvi un droši izmantot mākslīgo intelektu kā rīku
ikdienas procesu efektivizēšanai un uzlabošanai, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver
IT uzņēmuma ZZ Dats tehniskais direktors Oskars Pakers
Nebija nemaz tik ilgi jāgaida, lai cilvēce iegūtu jaunu atkarību. Tikai 2022. gada nogalē plašākas sabiedrības iepazītais ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI) daļai cilvēku kļuvis par tik ciešu draugu, ka bez tā dzīve vairs nav iedomājama.
Mākslīgais intelekts pārveido to, kā cilvēki pieņem lēmumus, šodien Rīgas pilī notiekošajā Mākslīgā intelekta forumā par tā ietekmi uz valsts konkurētspēju, drošību un publisko pārvaldi, pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Mākslīgo intelektu (MI) ikdienas darbā izmanto 65% valsts institūciju, liecina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) monitorings par MI pielietošanu valsts pārvaldē, informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Lai demokrātiskās pasaules institūcijas spētu stāties pretī mākslīgā intelekta izmantošanai ļaunprātīgos nolūkos, ir ļoti nepieciešama starptautiska, daudznacionāla sadarbība, kura nenotiek pietiekami nopietnā līmenī, NATO "Stratcom Digital Frontlines 2025" konferences laikā intervijā aģentūrai LETA sacīja mākslīgā intelekta drošības eksperte, "Logically AI" viceprezidente Dženifera Vudarda.
Miljardiera Īlona Maska kompānija "xAI" pirmdien laidusi klajā vietni "Grokipedia", ko Masks iecerējis attīstīt kā konkurenti populārajai interneta enciklopēdijai "Wikipedia".
Mākslīgais intelekts ir ienācis mūsu dzīvē strauji, nebaidīšos teikt – pat pārāk strauji, jo nav paspēts izvērtēt, saprast un lēnām iepazīt. Viena no jomām, kur par MI rīku izmantošanu ir pietrūkušas visu iesaistīto pušu sarunas, ir izglītība, jo īpaši skolas vide.