Jāatgādina, ka sākotnēji ASV prezidenta otrais oficiālais brauciens uz Pekinu (pirmais notika 2017. gadā vēl D. Trampa pirmās prezidentūras laikā) bija paredzēts šā gada martā. Virkne ekspertu tieši ar D. Trampa vizīti Pekinā saista ASV februāra beigās sākto ofensīvu pret Irānu – pēdējā ir cieši saistīta ar Ķīnu, un varas maiņa Teherānā būtu būtisks trieciens pa Pekinas interesēm. Kuras Irānas gadījumā ir ievērojami plašākas nekā tikai naftas piegādes.
Kad kļuva skaidrs, ka Teherāna triecienu ir izturējusi un kapitulēt negrasās, vizīte tika pārcelta uz maiju – cerībā, ka izdosies situāciju mainīt. Pie kam ASV neveiksme Irānā pārklājas ar pašmāju Augstākās tiesas lēmumu atcelt «Trampa tarifus» (turklāt veidā, kas liecina – šīs tiesas tiesneši droši vien ir izcili juristi, taču absolūti neko nesaprot no ekonomikas un finansēm), republikāņiem katastrofālām ASV starpvēlēšanu prognozēm un vēl arī ar faktu, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts ar Ķīnu, neraugoties uz visiem D. Trampa administrācijas centieniem, ir samazinājies tikai simboliski.
Pie kam minētās ir tikai pašas redzamākās D. Trampa administrācijas problēmas un ir arī skaidrs, ka turpmāk situācija kļūs ASV prezidentam tikai sliktāka, kamdēļ vēlreiz atlikt braucienu uz Pekinu (vai vispār atteikties no tā) nav iespējams. Tādēļ vismaz politisku izeju no situācijas tiek mēģināts rast, vedot uz Ķīnu pašu «dārgāko» uzņēmēju delegāciju vēsturē (uzņēmumu, kuru vadītāji dodas uz Ķīnu kopā ar D. Trampu, kapitalizācija ir 11,5 līdz 12,2 triljoni ASV dolāru). Kas pēc tam ļaus paziņot par ASV izdevīgu darījumu noslēgšanu.
Cits jautājums – lai kā arī nebeigtos šī konkrētā oficiālā vizīte, tā iezīmē ASV neiepriecinošu faktu – ka arī D. Trampa administrācijai nav izdevies un neizdosies panākt Pekinas kopējā kursa maiņu un atteikšanos no tās globālajām ambīcijām. Kas, jāpiebilst, bija viens no galvenajiem ASV prezidenta priekšvēlēšanu ārpolitiskajiem solījumiem.
Labā ziņa tikmēr ir, ka kompromisi, lai arī ne gluži pēc labas gribas, bet apstākļu dēļ, tomēr tiek meklēti un vismaz daļēji arī atrasti. Kamdēļ abu lielvaru ieslīgšana asā konfrontācijā vismaz līdz šā gada nogalei, kad paredzēta Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina vizīte ASV, nebūs aktuāla. Tiesa, tāpat aktuāls nebūs arī mūžīgais miers.