Žurnālisti novēroja situāciju, kā pirms minētās tiesas kāda persona, kas bija ieradusies tiesas ēkā, tostarp arī tiesas zālē, tiesas sastāvam, prokuroram un citiem klātesošajiem, tostarp laikraksta Diena žurnālistam, dalīja drukātus materiālus par cietušo pusi lietā SIA OLMAFARM. Viens no šādiem materiāliem, pēc Dienas žurnālista novērotā, ar tiesas sēžu sekretāres starpniecību pirmšķietami nonāca arī uz tiesneša Imanta Dzeņa galda. Vēlāk šī persona, kura dalīja materiālus, tiesas zāli pameta un ne tiesas sēdes laikā, ne pēc tās vairs nebija manāma tiesas ēkā. Diena ir noskaidrojusi, ka prokurors Māris Trušels, kurš uztur valsts apsūdzību krimināllietā, notikušajā saskata iespējamu nelikumīgu iejaukšanos lietas iztiesāšanā un jau ir vērsies ar iesniegumu Valsts policijā.
Neviennozīmīgi vērtējama persona
Šķetinot šo žurnālista novēroto situāciju, laikraksta Diena rīcībā nonāca informācija, ka persona, kura dalīja šos «bukletus», kas sastāvēja no vairākām A4 papīra lapām un, pēc Dienas novērojumiem, saturēja cietušās puses advokātus un akcionārus pirmšķietami nomelnojošu informāciju (vismaz šāda satura eksemplārs tika iedots Dienas žurnālistam), ir aizstāvības pieteiktais liecinieks lietā Agris Auce. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, kā liecinieku A. Auci ir pieteicis Haralda Velmera advokāts Oskars Rode. Tai pašā laikā Dienai nav zināms, vai žurnālista rīcībā nonākušais materiāls ir identisks tam, kas tika iedots prokuroram un nolikts uz tiesneša Imanta Dzeņa galda, vai arī katram adresātam tikai iedots savs, individuāli sagatavots eksemplārs, kura saturs pielāgots katram saņēmējam.
Pēc Dienas žurnālista novērotā, par O. Rodes pieteiktā liecinieka A. Auces darbībām pirms tiesas sēdes nedz apsūdzētie, nedz arī viņu aizstāvji pārsteigumu neizrādīja. Jāpiebilst, ka par A. Auces saistību ar Olainfarm reiderisma mēģinājumā apsūdzētajiem Čehijas pilsoņiem Tiboru Bokoru un Vojtehu Kačenu un viņu pārstāvēto uzņēmumu Black Duck Invest a.s. Diena jau vēstījusi iepriekš. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai šīs A. Auces darbības pirms tiesas sēdes bija koordinētas un saskaņotas arī ar apsūdzētajiem kā mēģinājums ietekmēt un diskreditēt tiesu un prokuroru vai A. Auce pats sevi diskreditējis kā liecinieku lietā.
Jebkurā gadījumā šobrīd no malas notikušais izskatās kā aizstāvības pieteiktā liecinieka mēģinājums nelikumīgi ietekmēt tiesnesi lietā un prokuroru vai īstenot kādas provokācijas pret tiesu tālākajā lietas izskatīšanas gaitā. Par to, ka tiek gatavotas darbības, lai diskreditētu tiesu, liecina Dienas žurnālista novērotais, ka A. Auces darbības, piedāvājot izdrukātos materiālus procesa dalībniekiem, tostarp prokuroram, ar telefonu filmēja (vai fotografēja) arī kāda sieviete, kura bija ieradusies tiesas zālē kopā ar A. Auci. Tātad var pieļaut, video ir ticis apzināti fiksēts tas, kā tiesai un prokuroram tiek piedāvāts vai nodots attiecīgais dokumentu «sainis», lai vēlāk radītu iespaidu, ka tiesa ir pieņēmusi ko pretlikumīgu, un noteiktā brīdī tiesnesi diskreditētu.
Kritiski uz notikušo raugās Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušels, kurš uztur apsūdzību šajā lietā. Atbildot uz Dienas jautājumiem, M. Trušels apstiprināja, ka ir iepazinies ar attiecīgo A. Auces dalīto materiālu un prokurora ieskatā notikušais pirmšķietami varētu tikt vērtēts kā iejaukšanās lietas iztiesāšanā, saistībā ar ko prokurors ir vērsies Valsts policijā. «Situāciju, kurā persona, kas nav lietas dalībnieks, ierodas tiesas zālē (arī pie tiesas zāles) un pirms tiesas sēdes tiesas sastāvam, prokuroram un citiem klātesošajiem iesniedz dokumentus vai jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar iztiesājamo krimināllietu, vērtēju negatīvi. Visa informācija, kas ir nozīmīga lietas iztiesāšanai, ir jāiesniedz likumā paredzētā kārtībā, turklāt to drīkst darīt personas, kurām likums ir piešķīris tādas tiesības, pēc kā informācija ir pārbaudāma likumā paredzētā kārtībā. Informācija un personas iesniegtie dokumenti ir nosūtīti Valsts policijai, lūdzot veikt pārbaudi, vai augstāk minētās personas darbībās nav saskatāms Krimināllikuma 295. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs,» Dienai norādīja M. Trušels.
Atturīgāka un mazāk konkrēta vismaz publiskajā komunikācijā attiecīgajā jautājumā pašlaik ir Rīgas pilsētas tiesa. Uz Dienas lūgumu komentēt šo situāciju un to, vai ir plānota kāda tālāka rīcība no tiesneša puses saistībā ar notikušo, tiesas pārstāve Oksana Hvostova, atsaucoties uz konkrētā tiesas sastāva sniegto informāciju, norādīja: «Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496. pantam lūgumus par papildus dokumentu pievienošanu lietai var pieteikt prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis, un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests. Kā izriet no tiesas sastāva sniegtās informācijas, tiesai nav saistoši nekādi trešās personas, kas nav lietas dalībnieki, tiesas telpās izplatīti drukāti izdevumi. Tiesas sēdes laikā tiesas rīcībā netika nodoti dokumenti, kā arī pēc tiesas sēdes no tiesas kancelejas tiesa nav saņēmusi dokumentus, kurus jūs esat norādījis. Līdz ar to tiesas rīcībā šāda drukāta izdevuma nav un tiesai nav ziņu par jūsu norādītā izdevuma saturu. Apstāklis, ka kāds, iespējams, pirms tiesas sēdes, izmantojot gadījumu, ka tiesa neatrodas tiesas zālē, ir izplatījis kādu drukātu izdevumu, nav pamats, lai tiesa iepazītos un vērtētu izplatītos dokumentus [žurnālista piezīme – tiesas zālē atradās tiesas sēdes sekretāre, kura, Dienas žurnālistam dzirdot, norādīja, ka tiesnesim uz galda ir nolikusi attiecīgo materiālu]. Ja procesa dalībnieki, kuri saņēma un iepazinās ar izplatītajiem izdevumiem, uzskatīs par nepieciešamu, var vērsties tiesībsargājošās iestādēs savu tiesību aizsardzībai,» norādīja O. Hvostova.
Diena uzrunāja arī zvērinātu advokātu Oskaru Rodi, nosūtot viņam jautājumus saistībā ar viņa pieteiktā liecinieka A. Auces darbībām un lūdzot sniegt savu vērtējumu šai situācijai, tostarp, vai O. Rode saskata notikušajā iespējamus mēģinājumus nelikumīgi ietekmēt tiesnesi un prokuroru. Tomēr līdz šī raksta sagatavošanai atbildes no O. Rodes tā arī netika saņemtas.
Turpina izcelties arī S. Vārpiņa biroja advokāti
Jāatgādina, ka šajā krimināllietā jau iepriekš norisinājušies dīvaini un skandalozi notikumi. Plašu rezonansi un kritiku izpelnījās Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes rīcība, līdz galam neskaidru motīvu dēļ pēc saņemtās aizstāvības puses sūdzības atceļot no lietas izskatīšanas tiesnesi Guntu Čepuli. Šo tiesas priekšsēdētājas rīcību un tās pamatotību ir apņēmusies vērtēt gan Tiesnešu ētikas komisija, gan arī Tieslietu padome, kurām abām tuvākās sēdes ir ieplānotas vēl šī gada novembrī.
Kā liecina raidījuma Nekā personīga sniegtā informācija, tiesneša nomaiņa krimināllietā tika veikta pēc jau minētā H. Velmera advokāta Oskara Rodes un viņa kolēģa Armanda Smana, kurš lietā aizstāv apsūdzētos Čehijas pilsoņus, lūguma Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājai Andai Briedei lietu nodot citam tiesu namam. Šis lūgums savukārt sekoja tiesneses G. Čepules nepieņemtajam noraidījumam, kuru viņai 2025. gada 9. septembra tiesas sēdē pieteica Milanas Beļevičas aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.
Kā Diena jau vēstīja, tieši S. Vārpiņš 9. septembra sēdes laikā pēkšņi izteica nopietnas pretenzijas pret neapmierinošiem darba apstākļiem tiesas zālē, būtībā norādot, ka apsūdzības pusei ir labāka situācija nekā aizstāvībai, kam sekoja noraidījuma pieteikšana tiesnesei, ko atbalstīja arī citi aizstāvji. Turklāt vairākkārt tiesas sēde faktiski tika paralizēta arī tāpēc, ka apsūdzētā K. Krastiņa advokāts Normunds Duļevskis, kurš ir S. Vārpiņa advokātu biroja kolēģis, izteica pretenzijas pret tulka darbu, aizrādot par neprecīzu tulkošanu. N. Duļevskis arī teica, ka viņam neesot iespēju izmantot, piemēram, datoru, tāpēc viņam ir teju neiespējami paust viedokli vai replikas par jebkādiem sēdē izskanējušajiem jautājumiem (kas gan netraucēja viņam regulāri protestēt pret it kā slikto tulka darbu).
Ar zināmu ironijas devu par šīm N. Duļevska izpausmēm iepriekšējā tiesas sēdē 13. novembra tiesas sēdi iesāka tiesnesis I. Dzenis, kurš sēdes ievadā personiski uzrunāja N. Duļevski, jautājot, vai viņam šodien ir ērti ar krēslu un galdu, uz ko N. Duļevskis norādīja, ka šoreiz viss esot kārtībā.
Diena novēroja, ka turpmākajā sēdes gaitā N. Duļevskis gan atkal izcēlās ar visai savdabīgu uzvedību, piemēram, sēdes laikā skaļi atverot līdzpaņemto, sev priekšā uz galda nolikto Coca-Cola skārdeni. Turklāt N. Duļevski atkal neapmierināja tulka darbs, jo N. Duļevskis arī šoreiz nekautrējās tiesas sēdes laikā, kad viņam nebija dots vārds, piecelties kājās un skaļi paust savus iebildumus pret tulka darbu, apgalvojot, ka tulks atkal neesot kaut ko precīzi iztulkojis.
Šāds gājiens, šķiet, nokaitināja tiesnesi Dzeni, kurš N. Duļevskim pajautāja, vai viņš var uzrādīt dokumentu, kas apliecina N. Duļevska čehu valodas zināšanas, un vai N. Duļevskis piesaka noraidījumu arī jaunajam tulkam lietā, bet, kad N. Duļevskis turpināja strīdēties ar tiesnesi un noskaidrojās, ka dokumenta, kas apliecina čehu valodas zināšanas, N. Duļevskim nav, tiesnesis negribēja vairs dzirdēt nekādus tālākus komentārus no N. Duļevska puses un aicināja N. Duļevski apsēsties savā vietā.
No novērotā Diena secina, ka abās tiesas sēdēs līdz šim «visskaļāk» ar dažādiem ekstravagantiem gājieniem ir izcēlušies nevis apsūdzētie, kā to varētu tipiski sagaidīt šādās skaļās lietās, bet gan apsūdzēto M. Beļevičas un K. Krastiņa advokāti, turklāt tieši viena biroja kolēģi S. Vārpiņš un N. Duļevskis, S. Vārpiņam piesakot apšaubāmu noraidījumu tiesnesei it kā neērtu galdu dēļ, bet N. Duļevskim regulāri iebilstot pret visiem līdz šim lietā piesaistītajiem tulkiem un strīdoties ar tiesnesi.
Vai tā ir bijusi apzināta advokātu stratēģija, lai vilktu procesu garumā ar dažādiem procesuāliem un neprocesuāliem «trikiem», ko vēlāk lietas izskatīšanā izmantot kā aizstāvības taktiku, rādīs laiks.