Jau otro gadu jūs, Driņķes kundze, organizējāt nozares un publiskās pārvaldes līderu stratēģisko diskusiju Nākotnēšanas pēcpusdiena, nostiprinot tradīciju vienkopus pulcēt biznesa un valsts pārvaldes domātājus, lai kopīgi veidotu nākotnes attīstības vīziju. Šogad pasākuma virstēma bija Publiskā un privātā sektora sadarbības iespējas. Kā redzams no pasākuma programmas, diskusijas tika strukturētas trīs tematiskajos blokos: Kultūra, izglītība un zinātne, Tieslietas un iekšlietas, Satiksme un transports. Attiecīgi tad dažādu jomu, sektoru un virzienu eksperti diskutēja par šīm tēmām. Pastāstiet, lūdzu, kāds ir šo pasākumu mērķis? Kāpēc izvēlējāties tieši šādu vārdu nākotnēšana? Tas ir kas līdzīgs futuroloģijai?
Daunis Auers: Sākšu tad ar pašu šo terminu. Nākotnēšana ir jauns latviešu vārds, kas ir analogs angļu vārdam foresight, taču, tā kā to nevar iztulkot tieši, lietojam vārdu nākotnēšana. Turklāt foresight nav gluži tas pats, kas futuroloģija, ko varētu dēvēt par populāro zinātni, bet foresight ir vairāk tāda zinātniska pieeja, ko izmanto valdības un lielie uzņēmumi mūsdienās.
Tas ir salīdzinoši jauns fenomens, kas sākās pagājušā gadsimta 70. gados privātajā sektorā. Nīderlandes uzņēmums Shell bija pirmais lielais tirgus spēlētājs, kas 70. gadu sākumā sāka izmantot nākotnes attīstības scenārijus, lai stratēģiski sagatavotos ģeopolitiskajām un klimata pārmaiņām. Šī pieeja ļāva uzņēmumam jau iepriekš izstrādāt rīcības plānus dažādiem riskiem, un, iestājoties 70. gadu naftas krīzei, Shell bija labāk sagatavots nekā konkurenti, ļaujot uzņēmumam pārvarēt krīzi salīdzinoši veiksmīgi. Pēc šiem notikumiem arī citu uzņēmumu speciālisti nolēma turpmāk pievērsties nākotnēšanas procesiem. Tirgū parādījās arī attiecīgi šīs jomas eksperti konsultanti, kuri piedāvāja savus pakalpojumus. Savukārt ar nelielu laika nobīdi arī valstis, tostarp valdības, pievērsās nākotnēšanas scenāriju izstrādei.
Labs piemērs ir Somija, kur ir izveidota domnīca SITRA, kas nodarbojas ar dažādām pētniecības tēmām, un tostarp nākotnēšana ir viena no galvenajām funkcijām – SITRA gatavo dažādus scenārijus Somijas nākotnes attīstībai, kas attiecīgi palīdz lēmumu pieņēmējiem gan izpildvarā, gan parlamentā pieņemt pētījumos un analīzē balstītus lēmumus par nākotnes attīstību.
Pirms 50, 20 un pat vēl 10 gadiem nākotnes prognozēšana, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, bija krietni vieglāka, jo mūsdienās dažādi globālie procesi un notikumi risinās absolūti citā ātrumā un, manuprāt, prognozēt attīstības scenārijus, piemēram, nākamajiem 10 gadiem,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 3. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60