Virkne mediju un ekspertu pašlaik velk paralēles starp situāciju ap Venecuēlu un 1989. gada decembri, kad ASV bruņotas intervences rezultātā tika gāzts Panamas toreizējais militārais diktators Manuels Norjega. Viņu Savienotās Valstis apsūdzēja narkotiku kontrabandā, naudas atmazgāšanā un reketā. Tāpat tika paziņots, ka ASV iejaukšanās nepieciešama demokrātijas atjaunošanai (Norjega bija atklāti falsificējis 1989. gada vēlēšanu rezultātus), lai gan vēlāk faktiski tika atzīts, ka galvenais iemesls tam bija ASV nevēlēšanās perspektīvā zaudēt kontroli pār Panamas kanālu, it īpaši ņemot vērā 1977. gadā parakstīto līgumu, kas paredzēja tā nodošanu Panamas pārvaldībā jau 2000. gadā.
Par militārās intervences iemesliem kļuva kāda ASV karavīra nošaušana Panamas Nacionālās aizsardzības spēku kontrolpunktā, kāda amerikāņu laulātā pāra aizturēšana Panamā un vardarbīga nopratināšana, turot viņus aizdomās par spiegošanu. Faktiski abi šie incidenti, protams, bija kopējās nokaitētās atmosfēras rezultāts.
Pati militārā intervence, kurā piedalījās 26 tūkstoši amerikāņu karavīru, sākās 1989. gada 20. decembra agrā rītā ar masīvu uzbrukumu stratēģiski svarīgiem objektiem Panamā, tostarp Nacionālo aizsardzības spēku bāzēm un lidlaukiem, bet kontroles pārņemšana pār valsti amerikāņiem prasīja tikai piecas stundas. To laikā dzīvību zaudēja 23 amerikāņu, 50 Panamas karavīru un joprojām tā arī neskaidrs skaits civiliedzīvotāju. ASV oficiāli tiek atzīts, ka operācijā Just Cause (tā tika dēvēta intervence Panamā) bojā gājuši līdz 300 civiliedzīvotājiem, kamēr dažādas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas min skaitļus līdz pat 4000 bojā gājušajiem.
Norjega, cenšoties izvairīties no apcietināšanas, tikmēr atrada patvērumu Vatikāna diplomātiskajā misijā Panamas pilsētā. Un vēsturē Norjegas atrašanās Vatikāna vēstniecībā palikusi ar to, ka ASV spēki pēc ēkas ielenkšanas, lai piespiestu Norjegu padoties, nepārtraukti atskaņoja skaļu rokmūziku (it īpaši grupas Guns N’ Roses dziesmas). Paralēli, protams, tika izmantotas arī diplomātiskas metodes, kas beidzās ar to, ka 1990. gada 3. janvārī Norjega padevās ASV spēkiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7. - 13. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!