Vispirms šā gada 9. februārī par Kosovas parlamenta vēlēšanu uzvarētāju atkārtoti kļuva sociālistiskā partija Vetevendosje (Pašnoteikšanās). Lai arī partijai vairākuma parlamentā nebūs, tās līderim Albinam Kurti neradīsies problēmas ar premjerministra amata saglabāšanu. Problēma tikmēr ir tur, ka Kurti līdztekus radikāli kreisiem uzskatiem ir vēl radikālāks albāņu nacionālists un šobrīd pats zināmākais no Lielās Albānijas idejas (visu albāņu apdzīvoto zemju apvienošanas vienā valstī) sludinātājiem un virzītājiem. Šā iemesla dēļ pret viņu ir noteiktas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, tāpat Kurti ir izpelnījies asu ASV kritiku, taču Kosovas albāņu izvēli tas nav būtiski ietekmējis.
Lieki piebilst, ka Kurti īstenotā Kosovas etnisko minoritāšu, pirmkārt jau serbu, tiesību būtībā ierobežošana, viņa pretenzijas uz diviem pamatā albāņu apdzīvotiem Serbijas reģioniem, kā arī paša Kurti un viņa sludināto ideju popularitāte kaut vai Ziemeļmaķedonijas albāņu vidū nekādi neveicina stabilitāti jau tāpat nestabilajā reģionā. Papildus situāciju pasliktina arī apvienotās Eiropas izlikšanās to visu nemanām un ASV jaunās administrācijas vienaldzība pret notiekošo, uzskatot to par Eiropas problēmu.
Citā bijušās Dienvidslāvijas valstī, Bosnijā un Hercegovinā, tiesa šīs nedēļas sākumā aizmuguriski piesprieda gadu ilgu cietumsodu un sešus gadus ilgu liegumu nodarboties ar politiku Bosnijas Serbu Republikas prezidentam Miloradam Dodikam. Par atteikšanos pakļauties ANO augstā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā rīkojumiem. Dodiks tikmēr ir atklāti prokrievisks serbu nacionālists, kurš vēlas panākt Bosnijas serbu iekļaušanos Serbijā.
Galīgs gan būs nākamās, augstākās instances tiesas lēmums, tomēr ir maz šaubu, ka tas īpaši neatšķirsies no pirmās instances lēmuma. Dodiks šos lēmumus tikmēr atsakās pieņemt, bet Bosnijas serbi – sākot ar valdību, bet beidzot ar lielāko daļu iedzīvotāju –sola aizstāvēt savu prezidentu "visos iespējamajos veidos". Tas Balkānu gadījumā nozīmē kā minimums vardarbīgas sadursmes, ja Dodiku mēģinās apcietināt. Un tas ir tikai optimistiskākais scenārijs.
Pats galvenais šajā gadījumā gan ir, ka visa šī gruzdošā pulvera muca acīmredzami kļūst par Eiropas (un pirmkārt jau Vācijas, kura kopš bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma spēlē reģionā būtisku lomu) problēmu.