Ņemot vērā, ka iekšlietu sistēma jaunajos ārējā apdraudējuma apstākļos ir daļa no valsts kopējās aizsardzības sistēmas un jūs kā iekšlietu ministrs esat arī Nacionālās drošības padomes sastāvā, kā jūs šobrīd novērtētu to draudu līmeni, kādā mēs dzīvojam?
Kopš pagājušā gada hibrīdkarš, kas jau sen ir realitāte, pārgāja priekš mums pavisam jaunā fāzē, kad sākām saskarties jau ar sabotāžas aktiem, faktiski, diversijas aktiem, un kā piemēru varu minēt visiem zināmo Okupācijas muzeja dedzināšanu. Tā tendence diemžēl mazumā neiet. Ir informācija, ka Krievijas puse tam velta arī papildu resursus, un Latvija, protams, šajā ziņā nav unikāla valsts. Šie sabotāžas akti tiek vērsti ne tikai pret mums, zinām, ka atslēgšanās procesā no Krievijas elektroenerģijas tīkla BRELL Igaunijā tika aizdedzinātas divas ukraiņiem piederošas ēdināšanas vietas. Un Valsts drošības dienests pamatā ir tas, kurš iegūst apsteidzošu informāciju gan pats, gan sadarbībā ar kolēģiem Baltijas valstīs un tālāk, kā arī spējis aizturēt virkni personu. Tas ir palīdzējis izstrādāt arī preventīvus aizsardzības pasākumus dažādiem objektiem. Tā informācija, cik daudz es to varu pateikt, ir, ka šādu sabotāžas aktu intensitāte varētu pieaugt un to var saistīt ar Latvijas konsekvento līderību nostājā attiecībā uz atbalstu Ukrainai, kas nevar palikt bez sekām no ienaidnieka puses.
Ņemot vērā, cik strauji paplašinās gan apdraudējuma veidi, gan pieaug riski, vai ir pārskatīts algoritms un pazemināts līmenis dažādu apdraudējuma līmeņu ieviešanai valstī?
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00