Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +13 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Agnese Margēviča

Levita neveiksmīgā likme uz partijām(7)

Pat ja skandāla ap Valsts prezidenta Egila Levita zvanu divām Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas deputātēm, lobējot savas padomnieces Irēnas Kucinas iecelšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā, pamatā tiešām ir cīņa par ietekmi konstitucionālajā tiesā, nevis plikas politiskās intrigas, secinājumi un konsekvences, kas izriet no vienas koalīcijas partijas lēmuma publiski vērsties pret prezidentu, vismaz šobrīd, šķiet, pārsniedz to ietekmi, ko nestu cita tiesneša kandidatūras izbīdīšana.

Roberts Zīle: Energokrīze būs vēlēšanu gada pamatjautājums(11)

Par gaidāmās priekšvēlēšanu kampaņas izaicinājumiem un to, kā politisko dienaskārtību var ietekmēt Latviju un visu Eiropu skarošais energoresursu cenu sadārdzinājums, viens no vadošajiem Nacionālās apvienības politiķiem Roberts Zīle intervijā Agnesei Margēvičai.

Lai iedzīvotājiem nenāktos piemaksāt(6)

Par briestošo elektroapgādes krīzi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali un Valsts kontroles ziņojumu par pašvaldību tiltu kritisko stāvokli LPS priekšsēdi Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.

Jurašs kā Šrēdingera kaķis(9)

Ceturtdien, gandrīz trīs mēnešus pēc valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētā politiķa Jura Juraša (JKP) attaisnošanas pirmās instances tiesā, ar skopu, bet ļoti savdabīgu un plaši interpretējamu skaidrojumu šim savam lēmumam klajā nāca Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zita Studente.

Hibrīdkara izpausmes nav prognozējamas(21)

Par to, kāpēc bruņotajiem spēkiem bija svarīgi Rīgas ielās trenēties karadarbībai, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku Tomu Rostoku intervē Agnese Margēviča.

Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju(4)

Par sestdien notikušā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa aizkulisēm, partijas tālāko likteni un izredzēm gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partijas valdes locekli, bijušo Liepājas mēru Jāni Vilnīti iztaujā Agnese Margēviča.

Nameja mācība – pirmos ieņemtu soctīklus(6)

Dažu neviennozīmīgā reakcija uz militāro mācību Namejs norisi Rīgas ielās aizvadītajā nedēļas nogalē ir ļoti spilgts piemērs, kāpēc šādas mācības ir vajadzīgas. Mācību pirmā fāze, kam bija jānotiek pilsētvidē, ne par velti tika pieteikta kā gatavošanās tādai karadarbībai, kurā tiek izmantoti hibrīdkara elementi. Bet uzvara hibrīdkarā nav izcīnāma tikai ar ieročiem – bez sabiedrības atbalsta un izglītotības to ne tikai neuzvarēt, bet arī, kas svarīgāk, – grūtāk novērst.

Gaidāms intriģējošs Reģionu apvienības kongress(4)

Sestdien gaidāmā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa lielākā intriga ir pats fakts, vai intriga būs. Šis politiskais spēks var vai nu sagādāt intrigu, kādas gadās nenobriedušu un iekšēji ķildīgu partiju kongresos, vai izspēlēt visu pēc gludi prognozētā scenārija – partijas grožus atkal uzticēt enerģiskajam un centīgajam Rīgas vicemēram Edvardam Smiltēnam, bet par LRA premjera kandidātu, ap kuru apvienība veidos nākamo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, – iepriekšējo Liepājas mēru Jāni Vilnīti.

Koalīcijai jāslēdz savstarpējās neuzbrukšanas līgums(12)

Par premjera taktiku nākamruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kādus riskus un ieguvumus slēpj kārtējās partiju konsolidācijas idejas, Jaunās Vienotības valdes locekli Kārli Šadurski iztaujā Agnese Margēviča.

Levita labo nodomu sausais atlikums(8)

Valsts prezidents Egils Levits, ceturtdien Saeimas rudens sesiju atklājot, paziņoja par divām jaunām iniciatīvām, kurām būtu jāsakārto, pirmkārt, partiju finansēšanas aplamības no valsts budžeta līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo sadarbība svarīgu politiskās dienaskārtības jautājumu realizēšanā. Milzu lielu entuziasmu un gaidas šīs ierosmes pagaidām neizraisa. Izņemot to, ka tās paver iespēju diskusijai par patiesi būtiskām problēmām, kas jau nav maz.

Igoram vēl bija, par ko sniegt liecības(3)

Nesen pāragri aizgājušā baņķiera, galvenā liecinieka t. s. Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Igora Buimistera uzticības personu un juridisko konsultanti Lieni Zamazlovu-Kazikovu intervē Agnese Margēviča.

Bailēs no sašķeltības apsver konsolidāciju(9)

Ja šie trīs apvienosies, būs nopietni jāsāk domāt arī mums, nevēlēdamies, ka viņu oficiāli citē, populistu jaunpartiju flangā notiekošās kustības sestdien komentēja kāds vadošs Jaunās Vienotības politiķis. Tā bija arī atbilde uz jautājumu, vai polittehnologu zīmētās shēmas par iespēju Latvijas attīstībai, Kustībai Par un Jaunajai Vienotībai trijatā vai citādās kombinācijās konsolidēt spēkus Saeimas vēlēšanās nākamruden var uzskatīt par izsmeltām.

ZZS neatbalstīs Egila Levita pārvēlēšanu(41)

Par to, cik liela ir iespēja, ka zaļie zemnieki Saeimas vēlēšanās apvienos spēkus ar Latvijas Reģionu apvienību, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi iztaujā Agnese Margēviča.

Svarīgi nekompromitēt nācijas pamatus(6)

Sabiedrības protestējošajai daļai nevajadzētu aizmirst, ka nesenais garīdznieku vienbalsīgais aicinājums neizrauties ar frontes līnijas rakšanu pašu mājās attiecas uz abām pusēm, ne tikai aicina piebremzēt ar protestētāju zākāšanu un izņirgšanu. Tieši domājot par sadzīvošanu "pēc" vajadzētu atturēties no kopīgo nāciju saliedējošo simbolu kompromitēšanas, tos ieraujot cilšu karos, kā tas bija ar Baltijas ceļa gadskārtas pielāgošanu kārtējai protesta akcijai pirmdien.

Valdība atkal atpaliek no pasaules pieredzes(5)

Noskatoties, kā lēmumus par Covid vakcīnas trešo devu jeb revakcināciju jau pieņem ASV, Vācija un Francija, nekas no Latvijas atbildīgo amatpersonu līdz šim par revakcināciju teiktā nerada drošības sajūtu, ka šobrīd nenotiek kārtējā "nogulēšana". Šajā sakarā gribētos izvirzīt provokatīvu hipotēzi, ka, beidzot pamostoties revakcinācijai, varam saskarties ar tādu jaunu fenomenu kā trešās devas vakcīnskeptiķi.

KNAB aizdomas, ka Rimšēviča draugs centies ietekmēt liecinieku(4)

Aizdomās par iespējamiem centieniem ietekmēt lieciniekus tā dēvētajā Ilmāra Rimšēviča lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien aizturējis un sestdien turpina pratināt mazpazīstamo uzņēmēju Uģi Taboru, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Jārada apstākļi, lai nelikumīgi šķērsot robežu būtu ļoti grūti(21)

Par to, kāpēc nelegālos migrantus, kuri masveidā cenšas iekļūt Latvijā caur Baltkrieviju, nav pamata dēvēt par bēgļiem, cik savlaicīga bija ārkārtas situācijas pasludināšana un kā lēmumu pieņemšanu ietekmē valdības partiju pretrunīgā ideoloģija, ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu sarunājas Agnese Margēviča.

Lēmumu pieņēmējus pārņēmusi paralīze(7)

Vismaz nedēļu ilgusī minstināšanās ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Latvijas pierobežā ar Baltkrieviju varbūt vēl nav nodarījusi būtisku kaitējumu tieši nelegālo migrantu krīzes saasinājuma veidā (lai gan to izmērīt ļaus tikai notikumu attīstība), tomēr tā nu jau kārtējo reizi parāda sistemātiski klibo, ar politiskas gribas vājumu sirgstošo lēmumu pieņemšanas procesu.

Valdība nespēj pieņemt stratēģiskus lēmumus ceļu nozarē(21)

Par valdības investīciju un attīstības politiku autoceļu fondā, satiksmes ministra un valdības darbu, kā arī iespējamiem vērienīgiem projektiem atsevišķos ceļu posmos biedrības Latvijas Ceļu būvētājs vadītāju, kādreizējo premjeru Andri Bērziņu iztaujā Agnese Margēviča.

Karteļa lietu svarīgi nepaslaucīt zem paklāja(6)

Tuvākajās dienās tiks publiskots Konkurences padomes (KP) lēmums būvnieku karteļa lietā, kas ne tikai nosauks 10 Latvijas būvfirmas, kuras nelikumīgi vienojušās par būvniecības tirgus pārdali un tagad būs spiestas soda naudā samaksāt vairāk nekā 16 miljonu eiro, bet arī izvirzīs vairākas ļoti nozīmīgas dilemmas, kuras jau tagad būtu labi ieskicēt, lai apgrūtinātu komfortu tām amatpersonām un politiķiem, kas varbūt cer uz KP lēmumu nekādi nereaģēt.

Nav pieļaujams nelegālo migrantu uzņemšanas scenārijs(19)

Par Latvijas gatavību nelegālo migrantu plūsmai caur Baltkrieviju, obligātās vakcinācijas prasību riskiem, drošības dienestu apvienošanu, "Ādamsona lietu" un tiesu praksi pierādījumu vērtēšanā Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu iztaujā Agnese Margēviča.

Pavļuts un ZVA ražo vakcīnskepticismu(8)

Apstākļos, kad plaši izplatīto neuzticību oficiālajiem viedokļiem un politikai var uzskatīt par galveno iemeslu satraucoši zemajam vakcinēto īpatsvaram sabiedrībā, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un citu atbildīgo reaģēšana uz sabiedrībā apspriestiem gadījumiem, kurus vakcīnu skeptiķi saista ar iespējamām vakcīnu blaknēm, ir nepietiekama, bet komunikācija – vēl lielākas aizdomas rosinoša.

Reģionus atstāja zaudētājos

Par to, vai reģioniem tiks vienīgi drupačas no kumosa, ko no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem nokodīs Rīga, kas ierēdniecības un partiju domāšanā sekmēja šādu iznākumu, un kā Latvija tiks galā ar dārgajām saistībām, kuras uzņēmusies, nostājoties uz ES zaļā kursa, Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli iztaujā Agnese Margēviča.

Ģenerālprokurors atradis zibens novedēju(3)

Latvijas ģenerālprokurora kritika par pēdējā laika attaisnojošajiem spriedumiem skaļajās lietās, kas liecinot par "krīzi tieslietu sistēmā", no vienas puses ir vērtējama pozitīvi – akmens iemešana aizaugušā dīķī nevar nākt par sliktu, īpaši, ja to izsaka no tiesnešu vides nākušais Juris Stukāns.

Kad inteliģence vairs nav "noderīga"(7)

Latvijā daudzus gadus pierasts, ka tā dēvētā inteliģence ir noderīgs dekors, ar ko izrotāt problemātisku vēlēšanu sarakstu vai kam uzgavilēt un izstumt uz skatuves kādā politmītiņā. Covid-19 krīze, iespējams, emocionāli un finansiāli sarežģītais laiks, kurā liegts uzstāties publikas priekšā, šīs "noderīgās" inteliģences vēlmi izteikties par procesiem ir attālinājusi prom no abstraktām politiskām konstrukcijām, kur ar viņiem bieži tika manipulēts, pievēršot viedokļiem, kas skar katru individuāli un ne tuvu neiekļaujas politiķu un sabiedrības pamatstraumes ieņemtajai pozīcijai.

Nepopulāru prezidentu ir vieglāk nepārvēlēt(7)

Divi pirmie Egila Levita prezidentūras gadi ir pagājuši, kopjot harmoniskas attiecības ar valdošās koalīcijas partijām un mazāk veiksmīgi – ar sabiedrību, kurai ir cits viedoklis par valdības darbu, par ko liecina Valsts prezidenta institūcijai ārkārtīgi negatīvie reitingi. Tā nebūtu milzīga problēma Saeimā vēlētam prezidentam divus gadus pirms pārvēlēšanas, ja vien šīs partijas neradītu prezidentam galvassāpes gan ētisku pārkāpumu un korupcijas aizdomu dēļ, gan valdības ne tikai nepopulārās, bet objektīvi neprasmīgās krīzes vadības dēļ.

Rihards Kols: vērtību aukstais karš šķeļ Eiropu(24)

Par to, vai tika saskaņots premjera atbalsts Ungārijas nosodījumam par "homoseksualitātes propagandas" nepieļaušanu un cik viegli koalīcijai ir saskaņot nostāju vērtību jautājumos, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu iztaujā Agnese Margēviča.