Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Agnese Margēviča

Iespējams, lielākā politiskās korupcijas lieta(24)

Pēc svētdienas vakarā LTV raidījumā De facto izskanējušajiem faktiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neveiksmīgo izmeklēšanu par bijušās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iespējamo kukuļa saņemšanu un tikšanos ar vairākās korupcijas lietās iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu šodien būtu jāsākas reakcijai un izmaiņām daudzos līmeņos. Notikušais liek uzdot vairākus jautājumus, kas paceļami visaugstākajā līmenī, nepieļaujot, ka neiestājas ne kriminālās, ne politiskās sekas, jo runa ir par lielāko korupcijas lietu kopš Ilmāra Rimšēviča un Uģa Magoņa aizturēšanas.

Kārtējais neobligātais ierobežojums(11)

Latvija ir izlaidusi gaisu Baltijas burbulim, nepievienojoties Lietuvai un Igaunijai un nepalielinot ar Covid-19 inficēto slieksni, no kura stājas spēkā ierobežojumi iebraucējiem. Epidemiologu un veselības ministres argumenti vēl aizvien valstī ņem virsroku pār uzņēmēju un ekonomikas ministra argumentiem. Varbūt tā ir pareizi un Latvija, ejot pa otru ceļu, tik un tā riskētu nonākt pie ekonomiskās krīzes, tomēr ierobežojumu īstenošana dzīvē atkal un atkal tos liek uztvert kā dekoratīvus, līdz ar to riskējot, ka daudzi tos neuztvers kā sev saistošus.

Kad pārcentība izprovocē paviršību(7)

Redzot sabiedrības šūmēšanos par dažādu Covid-19 ierobežojumu pamatotību un loģiskumu, īpaši, atsākoties mācībām izglītības iestādēs, gribas teikt dažus konstruktīvus aizstāvības vārdus par "citādi domājošajiem", kuri dažkārt nepamatoti tiek automātiski pieskaitīti "alternatīvo faktu" cienītājiem vai vienkārši bezatbildīgiem ļaudīm. Ierobežojumu politikas ieviesējiem izdotos daudz racionālāk panākt tās ievērošanu, ja aiz katras kritikas un apšaubīšanas netiktu saskatīti politiskās opozīcijas vai bezatbildīgu populistu intrigas.

Vicemēru kaunināšana aizēno varas pārdali(4)

Galvaspilsētas vicemēru skaita palielināšana līdz trim ir patiesi mazākā bēda, ko tiktāl nolasīt no Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju koalīcijas sarunu procesa. Ja nu par varītēm ir vēlme izdarīt kādus secinājumus no šī nepopulārā lēmuma, tad varbūt attiecībā uz tiem diviem koalīcijas spēkiem, kuri uz vicemēra amata rēķina izlēma kompensēt to, ka bija spiesti samierināties tikai ar vienas komitejas vadību divu vietā.

Vēstnieks Baltkrievijā neprognozē ātru atrisinājumu(16)

Par tālākajiem situācijas attīstības scenārijiem mums ekonomiski tik svarīgajā Baltkrievijā ar Latvijas vēstnieku Einaru Semani sarunājas Agnese Margēviča. Pirms sākt interviju, vēstnieks aizver sava kabineta logus, lai netraucētu Minskas ielu troksnis, bet uzreiz piebilst, ka pie ēkas esot mierīgi, jo skaļākās protesta demonstrācijas noritot nedaudz attālākās ielās.

Ko restartēs – Rīgu vai vecās shēmas?(8)

Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rezultāti ir nesuši ne tikai prognozēto varas pārņemšanu no tā dēvēto latviešu partiju puses, bet arī dažas ne tik prognozētas nianses, kurām būs ietekme gan uz galvaspilsētas koalīcijas sastādīšanu un tālāko saimniekošanu, gan, visticamāk, attiecībām valdības koalīcijā un tālāko politiskās ietekmes pārdali.

Bruknas muiža kā miljonāru rotaļlieta(48)

Bruknas muižas kopienā atklātā vardarbība pret pusaudžiem ir labs iemesls, lai parunātu par privāti finansētām iniciatīvām, kuras citādi pieklājīgā sabiedrībā ir tabu tēma. Visticamāk, skandāls neattīstīsies tālāk par kopienas vadītāja priestera Andreja Mediņa rakstura un metožu izvērtēšanu, lai gan ne mazāk svarīgi šķiet saprast, kas ir tā priestera "spēcīgā aizmugure", par kuru sociālajos tīklos dod mājienus no kopienas reiz aizgājušie. Varbūt tieslietu ministra Jāņa Bordāna partijai 45 000 eiro ziedojušais ekscentriskais miljonārs Gints Dandzbergs?

Baltkrievijas mācība latviešu reālpolitiķiem(28)

Latvijas ārpolitikas un politiķu acīmredzamas neērtības un apjukuma pilnā reakcija uz pēkšņo tautas atmodu kaimiņvalstī Baltkrievijā prasa vismaz mēģinājumu izskaidrot, lai mūsu politiķi nākotnē izvērtētu savas reālpolitikas prasmes, bet sabiedrība un mediji ne tik nekritiski pieņemtu pēkšņas politikas maiņas.

Rimšēvičs atbrīvojies no piejūras zemes kāpu zonā(15)

Korupcijā apsūdzētais bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs īpatnējā darījumu ķēdē atbrīvojies no sev piederējušajiem astoņiem hektāriem zemes Baltijas jūras kāpu zonā Jūrkalnē, izpētot publiskos reģistrus, noskaidroja Diena. Prokurore Viorika Jirgena, kas tiesā uztur apsūdzību pret Rimšēviču un viņa korupcijas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, Dienai uzsver, ka lietā arests uzlikts vēl citiem vērtīgiem īpašumiem, tādēļ notikušais neizslēdz iespēju Rimšēvičam notiesājoša sprieduma gadījumā kā papildu sodu piemērot mantas konfiskāciju.

Priekšvēlēšanu solījumi šķeļ valdību(7)

Kampaņa Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanām kļuvusi par partiju vairāksolīšanu ne tikai galvaspilsētas, bet arī visas valsts mērogā. Sākuši ar jauniestādāmo koku skaitu un frāzēm par Rīgas draudzīgumu, partijas no ēteriskiem solījumiem ķērušās pie smagās artilērijas, kam ar rīdzinieku ērtībām vien maz sakara. Mediķu algām pievienojušies solījumi par nekustamā īpašuma nodokli un nu jau arī vecuma pensiju palielināšanu. Vienlaikus ir skaidrs, ka visam naudas nepietiek un RD vēlēšanas ietekmēs dažu valdības partiju iespējas panākt tieši savu solījumu izpildi.

Ne visai godīgs piedāvājums(2)

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (Attīstībai/Par!) piedāvātais jaunais mediķu atalgojuma modelis esošā nepildītā mediķu algu pieauguma vietā piedāvā jaunu atlikto pieaugumu. Tā īsumā varētu raksturot šo piedāvājumu, kurā ir daudz ne mazāk svarīgu politisko zemūdens akmeņu.

Priekšvēlēšanu kampaņas netīrā virtuve(10)

Mēnesi pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām partiju kampaņas uzrāda visas tās problēmas, kas vismaz pēdējā desmitgadē novērotas gan pašvaldību, gan Saeimas līmeņa vēlēšanās. Vēl neaptraipījušos, idejisku, bet ietekmes ziņā marginālu politisko spēku "uzpirkšana", kvotu sistēmas, sastādot kopīgos vēlēšanu sarakstus, un aizdomīgi finansētas individuālās kampaņas, lai šo kvotu principu apietu un nodrošinātu tieši "savējo" kandidātu ievēlēšanu, uz kuriem varēs paļauties īpaši sensitīvu, sponsoru interesēs tapušu lēmumu pieņemšanā.

Tērbatas iela kā tumsa tuneļa galā(15)

Tracis ap Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas lēmumu par Tērbatas ielas slēgšanu, kas nekavējoties tika izmantota partiju priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem un ātri vien pārkāpa pašas valdības noteiktās saistošās rekomendācijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, ir izraisījis lērumu gan konstruktīvas, gan demagoģiskas kritikas. Tas, ko notikuma kontekstā ir vērts uzsvērt, – par notikuma visiem aspektiem atbildīgās partijas Attīstībai/Par! negodīgās metodes priekšvēlēšanu cīņā.

Stukānam nav jāizvēlas vieglākais ceļš(4)

Var teikt, ka šodien piektdien zvērestu nodevušajam jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir pirmā īstā darbdiena. Ievēlēts ar lielu vienprātību, nevis šaura partiju loka atbalstu un jau šobrīd būdams gana atpazīts un populārs sabiedrībā, bijušais tiesnesis Stukāns varētu justies brīvāks nekā viņa priekšteči tikt galā ar Ģenerālprokuratūrai atstāto mantojumu.

Varas pārdale caur sētas durvīm(6)

Vairākas pašvaldības gatavo pieteikumus Satversmes tiesai (ST), lai apstrīdētu svaigi pabeigto administratīvi teritoriālo reformu, kuras vāji slēptais mērķis, visticamāk, bija politisks – pārņemt varu novados. Ja ST lēmumu izdosies sagaidīt gada laikā, tas var būt noteicošs fons nākamā gada jūnijā gaidāmajās vietvaru vēlēšanās, kurās pašvaldību ministra partija Attīstībai/Par (A/P) acīmredzot cer daudzviet pārņemt varu jeb pārkrāsot nule pārzīmēto Latvijas karti.

"Pūces valdības" ēna pār Kariņu(4)

Politika ir tā dzīves sfēra, kurā process ir ne mazāk svarīgs kā tā iznākums. Tādēļ, lai cik skeptiski tiktu vērtēta iespēja, ka šajā karstajā jūnijā aktīvi notiekošās aizkulišu sarunas par izmaiņām valdībā tiešām varētu novest pie Krišjāņa Kariņa valdības nomaiņas ar pašvaldību ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par) valdību, šī plāna kaldināšana noteikti atstās nospiedumu vismaz partiju un politiķu savstarpējās attiecībās.

Jurisa politizēšanās bruģē ceļu Stukānam

Prokurors Juris Juriss bija pārāk acīmredzami kļuvis par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kandidātu, turklāt Ģenerālprokuratūrai bija nepieciešams svaigs skats no malas, tā pamatā tiek skaidrota publiski labi zināmā tiesneša Jura Stukāna izvirzīšana ģenerālprokurora amatam, Tieslietu padomes balsojuma pēdējā kārtā ar 10 balsīm pret trim pārspējot Jurisu. Vai viss tik gludi noritēs Saeimas balsojumā par jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanu, simtprocentīgas pārliecības pagaidām nav.

Nesekosim politiķu viltus dienaskārtībai(13)

Latviešu politiķu centieni uzsēsties astē pasauli pārņēmušajai pretrasisma jeb Black Lives Matter (BLM) kustībai variē no groteskas līdz bīstamiem mēģinājumiem radikalizēt sabiedrību. Latvijā, kur salīdzinoši mazā jaunās imigrantu paaudzes skaita dēļ rasisms ir margināla problēma, tā ir jārisina ar adekvātiem, piezemētiem līdzekļiem. Nevajadzētu palīdzēt partijām ekspluatēt vietējās sabiedrības intereses maz skarošu tēmu, tā veidojot viltus dienaskārtību.

Nākamā ģenerālprokurora politizēšana(22)

Nedēļas sākumā Tieslietu padome uzklausīs nākamā ģenerālprokurora amata kandidātus, lai ne vēlāk kā līdz 11. jūnijam izraudzītā pretendenta vārds nonāktu Saeimā gala lēmuma pieņemšanai. Atlases process, tostarp pateicoties Tieslietu padomes locekļu no Jaunās konservatīvās partijas Jāņa Bordāna un Jura Juraša ilgstošai retorikai, ir pat politizētāks, nekā pieredzēts iepriekš. Nākamajam ģenerālprokuroram tas dos līdzi ļoti smagu ceļamaizi.

Kādēļ Varakļāni kļuvuši svarīgi?(31)

Novadu kartes pārzīmēšana, kas tuvojas finišam Saeimā, ir nopietni sašķēlusi sabiedrību, trešdaļa to atbalsta, trešdaļa ir pret, bet trešdaļai tradicionāli grūti noformulēt viedokli. Pat pārsteidz, kādi resursi ieguldīti cīņā par dažiem nelieliem novadiem, piemēram, Varakļāniem, kur aizkulisēs notiekošais parāda politisko un saimniecisko interešu bīdīšanu un pat administratīvo resursu izmantošanu.

Politiski kriminālā autoritāte(29)

Viens no argumentiem, kādēļ tiek sargāta tiesā par vainīgu atzītā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) politiskā karjera, ir iebilde, ka par vainīgu viņš atzīts civiltiesiskā strīdā un nekā krimināla šī vārda burtiskā izpratnē jau tur nav. Ja nu ap kādu ir sabiezējusi krimināla aura, tad tas ir ap citu, ne mazāk ietekmīgas – Saeimas Juridiskās – komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) personu. Kriminālās autoritātes, tā kā izpausti, tā kā neizpausti valsts noslēpumi, tā kā piedāvāti, tā kā nepiedāvāti kukuļi… Ko šī persona dara šādā amatā? Varbūt, pirms šo jautājumu noskaidro tiesībsargi, ir pēdējais laiks to izdarīt koalīcijai?

Gobzems: pēc būtības pretargumentu manis teiktajam nav(40)

Par topošo partiju, pretrunīgo publisko tēlu, iespēju apvienot ļoti neviendabīgu protesta elektorātu un tiem, kas varbūt stāv aizkulisēs politiskajām ambīcijām, ar Saeimas deputātu Aldi Gobzemu sarunājas Agnese Margēviča.

Uzticēšanās arī krīzē nav bezizmēra(7)

Par Covid-19 ierobežošanu atbildīgo amatpersonu, tostarp politiķu, komunikācija pēdējā laikā pārlieku balstās emocijās, aizmirstot, ka pārejošā krīze nav atcēlusi ne informācijas atklātības likumu, ne politisko un cita veida atbildību. Šādas metodes ir vispārzināmi sabiedrisko attiecību paņēmieni, kurus nevajadzētu izmantot, ja vien nav jānodrošinās ar nekritisku, emocijās balstītu atbalstu.

Krimināllieta ar atbalsīm specdienestos(15)

Pēdējo pāris nedēļu notikumi, kas sākās ar augstas bijušās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonas Aigara Sparāna aizturēšanu, ko veica cits Latvijas specdienests – Valsts drošības dienests (VDD) –, ir paguvuši apaugt ar tik biezu kontekstu, kas rada nu jau pavisam konkrētu, nevis mitoloģisku iespaidu par grupējumiem specdienestu iekšienē, to darbības tiesiskumu un šo dienestu savstarpējām attiecībām, ka godīgi komentāri prasās ne tikai no šiem diviem dienestiem vien.

Spriedums ir skaidrs – Bondaram jāatkāpjas(48)

Pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Krājbankas izsaimniekoto kredītu lietā Mārtiņam Bondaram (Latvijas attīstībai/Par) ir jāatkāpjas no ārkārtīgi ietekmīgā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja amata. Sabiedrībai nav jāiedziļinās un jānostājas kādā no pusēm civiltiesiskā strīdā, kādu nav retums, bet ir tiesības izdarīt nesaudzīgus spriedumus par riskiem, ja krahu piedzīvojušas bankas valdes priekšsēdētājs piedalījies apšaubāmu kredītu izsniegšanā ar bankas akcionāru Krievijas pilsoni Vladimiru Antonovu saistītām personām, bet pašlaik vada tik ietekmīgo Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.

Kam ticēt, kad ticēt nav kam(30)

Viens no iemesliem, kādēļ izvērties tik liels naids un kritika pret dažādiem pēdējo gadu kara pret viltus ziņām radītiem "faktu pārbaudītājiem", varētu būt paradoksālā jaunā realitāte, kurā par labo toni kļuvis informāciju vai analīzi par dažādiem kroņvīrusa aspektiem beigt ar atrunu, ka ticamu secinājumu izdarīšanai vēl trūkst drošticamu, visaptverošu datu.

Vairāk caurspīdības, tērējot miljonus(20)

Nepieņemama ir jaunā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) ideoloģiskā padomdevēja, ja tā var teikt, uzņēmēja Jāņa Ošleja pieeja, ka Covid-19 krīzes laikā jāļauj tērēt miljonus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vismaz uz trim mēnešiem jāskatās uz citu pusi. Ir pazīmes, ka Delfi kolēģu atklātais, ka par miljoniem bez konkursa, necaurspīdīgā procedūrā iepirktās sejas maskas nepasargā mediķus un tādēļ ir medicīniski nederīgas, ir tikai pirmie ziediņi. Ar vai bez KNAB shēmu patiesie labuma saņēmēji, cerams, tiks atklāti.

Vīrusa tests pašvaldību reformai(9)

​Nevar nepiekrist, ka racionāli pamatota izklausās prasība ārkārtējās situācijas laikā iepauzēt ar administratīvi teritoriālās reformas bīdīšanu, jo dažādie ierobežojumi padara neiespējamas dažādas protesta formas un apgrūtina pašvaldību līdzdalību reformas slīpēšanas procesā. Vienlaikus vismaz pagaidām izskatās, ka spēcīgākās pašvaldības laiž garām iespēju nodemonstrēt proaktīvu rīcību krīzē iepretim pašu kritizētajai Rīgas varai. Iespējams – visiem negaidītās krīzes pirmajā apjukumā.

Ideju konkurence krīzē ir vēlama(9)

Pēdējās dienās ir skaidri vērojams mēģinājums mainīt diskursu par krīzes situāciju no ''kā mums apturēt vīrusu'' uz ''kā mums izglābties no ekonomikas sagrūšanas''. Otrais jautājums ir vienlīdz pamatots, spriežot pēc sabiedrības noskaņojuma un statistikas datiem par cilvēku rīcībā esošo uzkrājumu neesamību vai niecīgo apmēru. Tiesa, uz to nav iespējas atbildēt, ignorējot pirmo jautājumu – par epidemioloģiskās krīzes apturēšanu.