Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +14 °C
Apmācies
Otrdiena, 22. oktobris
Irīda, Īrisa, Airisa

Agnese Margēviča

Vēlēšanas būs partiju un politiķu snieguma vērtējums

Par to, vai Rīgas domes vēlēšanu kaislības var saasināt jau tā problemātiskās attiecības valdības koalīcijā, vai Ainārs Šlesers panāks pretī revanšistiski noskaņotiem krievvalodīgajiem vēlētājiem vai arī saglabās izredzes veidot dažādākus pēcvēlēšanu koalīcijas modeļus, politologu Jāni Ikstenu intervē Agnese Margēviča.

Progresīvos premjere izmanto kā zibensnovedējus

Par to, cik iemeslu demisijai jau ir sakrājis aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kāda aprēķina pēc premjere neprasa Progresīvo deleģēto ministru nomaiņu un cik ilgi izturēs Apvienotais saraksts, ar YouTube bloga Titava laboratorija veidotāju Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.

Latvijai pēc notikušā jāpasaka un jāparāda, kurā pusē tā ir

Par to, cik pamatoti Izraēlas un Palestīnas konflikts ielauzies mūsu iekšpolitiskajā dienaskārtībā, mūsu amatpersonu atbildību, neizglītotību un Krievijai noderīgajiem idiotiem Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu.

Siliņai jāizdara tas, ko nespēj Sprūds

Pirms neilga laika ar nelielu ironiju rakstīdama par Progresīvo politiskā brieduma un vieduma trūkumu, iekuļoties katrā iespējamā problēmā, ko politiskā dienaskārtība tiem servē, patiesi nenojautu, ka tik drīz pie tā būs jāatgriežas, šoreiz jau veltot jautājumu valdības koalīcijas vecākajam brālim – cik pieļaujami politiski savtīgos nolūkos ir nereaģēt uz jaunākā koalīcijas partnera nepieļaujamu rīcību?

Latvija ir sekundārais mērķis šajā operācijā

Par riskiem, ko rada Latvijas ieraušana FDD orķestrētajos krievu opozīcijas karos, par sarkanajiem karodziņiem, kas neizlēca, un par to, kā neitralizēt neērto situāciju ar Hodorkovski Rīgas konferencē, Agneses Margēvičas saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Klusēšanas taktika pret FSB nenostrādās

Izmeklēšanā par uzbrukumiem (gan fiziskiem, gan nomelnojošiem) tā dēvētajos Krievijas opozīcijas cilšu karos noticis būtisks pavērsiens, kam būtu jāpiespiež arī Latvijas izmeklētāji mainīt taktiku no visa noliegšanas un klusēšanas uz aktīvu patiesības noskaidrošanu, vai uzpirkšana un uzbrukumu organizēšana tiešām notikusi, arī iesaistot mūsu valstspiederīgos un uzpērkot policistus un prokurorus.

Progresīvie paši sevi apzīmogo

Var tikai apbrīnot aklumu un kurlumu, ar kādu to vai citu viedokli tautās laiž Progresīvie, ja burtiski nedēļu pēc pašu radikālajiem un tuvredzīgajiem publiskajiem izteikumiem par Izraēlas metodēm cīņā ar Tuvo Austrumu teroristiskajiem grupējumiem tie paši steidz kļūt par "to partiju, kuras kultūras ministre grib atņemt finansējumu privātajam muzejam ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai".

Par Latvijas pēdām Krievijas opozīcijas skandālā būtu jārunā NDP

Par Vienotības kļūdu, neatzīstot savas kļūdas, par Eviku Siliņu kā partijas vienīgo cerību un to, kā reaģēt uz Latvijas pēdām Krievijas opozīcijas karos, Agneses Margēvičas intervija ar bijušo Valsts prezidentu, kādreizējās Zatlera Reformu partijas dibinātāju Valdi Zatleru

Uzbrukuma organizēšanā Navaļnija kolēģim Volkovam iesaistīts arī Rīgas ekspolicists

Polijā par uzbrukuma organizēšanu Alekseja Navaļnija kolēģim Leonīdam Volkovam aizturētais Krievijas jurists Anatolijs Bļinovs, lai gan jau nodēvēts par “cilvēku Rīgā”, kurš stāvējis aiz šīs operācijas organizēšanas, Latvijā nav rīkojies uz savu roku. Viņam atbalstu sniedzis vismaz viens vietējais - bijušais Valsts policijas darbinieks, pēdējos gados par “pelēko baņķieri” un “lietu kārtotāju” šaurās aprindās dēvētais Dmitrijs Čeļebijs, noskaidroja Diena.

Meklēs risinājumu likumu kolīzijai

Par pretrunām bērnu obligātās vakcinācijas regulējumā Agneses Margēvičas intervija ar Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētāju, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku (ZZS).

Vislabākā sistēma neglābs no tumsonības

Ikvienam normālam cilvēkam, noklausoties no difterijas mirušā četrgadnieka vecāku versiju par notikušo, bezpalīdzīgām skumjām pievienojas dusmas un vēlme, lai šis bezjēdzīgais pieaugušo pašiedomāto principu dēļ nestais upuris sabiedrībai un par veselības aprūpi atbildīgajiem kaut ko iemācītu.

Vāja, bet nekrīt. Kāpēc?

Nule Evikas Siliņas valdībai apritēja pirmais gads, un jāatzīst, reti kad citkārt diametrāli pretējos uzskatos esoši sabiedriskā viedokļa toņa noteicēji bijuši tik vienprātīgi savos kritiskajos vērtējumos. Arī mani kolēģi Dienā valdībai visai šerpi pārrullēja pāri, to tā arī nosaucot – par visu laiku vājāko.

Putni spēj to, ko nespēj krievu drons

Ja kādam pēc neveiklās izgāšanās ar lēmumu nenotriekt bruņoto krievu dronu bija labticīgas šaubas, vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) veltītā asā kritika ir pamatota vai tomēr mūsu armijas komandieri un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) rīkojās pareizi – vienkārši plašām tautas masām tas nav ne izprotams, ne izskaidrojams, ne izpaužams, tad otrdien bars, pēc loģikas spriežot, nedraudzīgi noskaņotu putnu šīm naivajām iedomām pielika treknu punktu.

“Baltiešu cenrādis” sāk apstiprināties

Dienai ir izdevies gūt apstiprinājumu vismaz vienam Latvijai neglaimojošam faktam, kas garāmejot tika pieminēts piektdien demonstrētajā Alekseja Navaļnija pretkorupcijas fonda izmeklēšanā par to, kā Mihaila Hodorkovska nometne organizējusi uzbrukumus saviem politiskajiem konkurentiem uz Krievijas opozīcijas līdera lomu un melnā PR kampaņas pret citiem Putina Krievijai muguru uzgriezušiem ietekmīgiem ļaudīm, tostarp, korumpējot Latvijas tiesībsargājošās iestādes.

Drona krīzes politiskā trajektorija

Nenoliedzu arī savu vainu, ka, teju nedēļu pamatoti ķidājot un analizējot mūsu aizsardzības resora katastrofālo nespēju ticami un saprātīgi izskaidrot incidentu ar Latgalē nokritušo Krievijas dronu, mediji un sabiedrības diskurss ir pārlieku novirzījies no tā, kas šajā lietā patiesībā ir būtiskākais, – jautājuma par atbildību, ka bruņotais drons netika notriekts.

Trūkst normāla, saprotama skaidrojuma

Par to, kā un kāpēc varēja rasties "krievu drona krīze", kas izvērtusies šaubās par mūsu pretgaisa aizsardzības spējām un nedēļu ilgās komunikācijas kļūdās no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Aizsardzības ministrijas (AM) puses, bijušo AM valsts sekretāru Jāni Garisonu iztaujā Agnese Margēviča.

Iespējams, vissliktāk skaidrotais politiskais lēmums

Jānis Vitenbergs (NA) ir bijis gan satiksmes ministrs, gan ekonomikas ministrs, kura laikā valdība lēmusi par aptuveni 300 miljonu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā. Par to, kā vērtēt pēdējo valdības lēmumu par valsts ieguldīto miljonu norakstīšanu zaudējumos un ieceri piesaistīt stratēģisko investoru, šobrīd opozīcijā esošo eksministru intervē Agnese Margēviča.

Milzīgā slepenība – iemesls nopietnām aizdomām

Par daudzajām neskaidrībām, iespējamajiem zaudējumiem un ieguvumiem, valstij pēkšņi nolemjot pārdot kontrolpaketi nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic, kādreizējo satiksmes ministru Anriju Matīsu iztaujā Agnese Margēviča.

Ieņēmumi jāgūst no ekonomikas izaugsmes

Par cauruma valsts budžetā iemesliem un to, ko valdība dara nepareizi, meklējot, kā to aizlāpīt, ekonomistu, Latvijas Universitātes rektoru Gundaru Bērziņu intervē Agnese Margēviča.

Latkovskis: ne vienmēr kompromiss ir labākais risinājums

Par iekšējo drošību kā nākamo triju gadu prioritāti, to, vai iecerētā nodokļu reforma nebūs vēl viens šīs stabilitātes apdraudējums, un to, vai būs būt jaunām sarunām ar Apvienoto sarakstu par valdības koalīcijas paplašināšanu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju, Vienotības valdes locekli Ainaru Latkovski intervē Agnese Margēviča.

Titavs: mums nav attīstīta politisko diskusiju kultūra

Drīz būs gads, kopš darbojas Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība. Par premjeres un finanšu ministra Arvila Ašeradena komunikāciju, valdības lēmumiem kā haotisku reaģēšanu uz sabiedrības viedokļiem un nodokļu reformas kļūdām ar polittehnologu, konsultāciju uzņēmuma Titava laboratorija īpašnieku Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.

Tavars: neraudāsim ne par vienu, ne par otru variantu

Par to, vai, beidzoties vasaras brīvdienām politikā, atsāksies arī sarunas par iespējamu valdības koalīcijas paplašināšanu un ar kādiem nosacījumiem, Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, AS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas līderi Edgaru Tavaru iztaujā Agnese Margēviča.

Nekur neiztiek bez problēmām

Par īssavienojumiem starp tiesu varu un dienestiem, kas noved pie prokremlisko aktīvistu aizmukšanas, politiķu kritiku, soctīklu emocijām un ģenerālprokurora izteikumiem par "kļūdainiem" tiesas lēmumiem Agneses Margēvičas intervija ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu.

Raivis Dzintars: esam gatavi dažādiem scenārijiem

Par to, kāpēc Nacionālās apvienības (NA) sākotnējais sabiedrotais Apvienotais saraksts par pievienošanos koalīcijai konsultējas viens pats, KNAB apturētā finansējuma ietekmi un to, kurš būs NA Rīgas mēra amata kandidāts, NA līderi Raivi Dzintaru intervē Agnese Margēviča.

Vispirms glābt, pēc tam izmeklēt

Latvija nule izpildīja savu kā valsts faktiski galveno pienākumu, parūpējoties par saviem pilsoņiem – noorganizējot, lai drošībā mājās nonāktu 147 Spānijā iestrēguši, bezatbildīga tūroperatora pamesti nepilngadīgie un jaunieši. Sākotnēji izskanēja, ka tam iztērēti 100 000 eiro, bet, pēc galīgajām aplēsēm, gluži tik daudz nesanākšot.

Tā ir savā ziņā spēle, kurš pirmais nomirkšķinās

Par vēsturisko pagriezienu Ukrainas karā, Ukrainas armijai ieejot Krievijas teritorijās, Agnese Margēviča intervē Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu, militāro analītiķi Igoru Rajevu.

Kāpēc pieklusuši valdības restartētāji

Nu jau otro mēnesi nekas nav dzirdams par iespējamām izmaiņām valdošajā koalīcijā, kas nebūt nenozīmē, ka būtu pārgājusi Apvienotā saraksta (AS) gribēšana atgriezties pie valdības galda, tāpat kā Jaunās Vienotības vajadzība pēc stabila vairākuma Saeimā.

Kosmiskās algas

Apvienotā sabiedriskā medija – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – pirmajai kopīgajai pārvaldes struktūrai konkursā tiek meklēti pieci valdes locekļi ar mediju videi astronomisku atalgojumu – vidēji 10 000 eiro algu katram.